|
februbaars 24., 2020
 | 13:10
"the new cast iron skillet cookbook - 150 fresh ideas for america's favorite pan"
|
februbaars 23., 2020
| 22:47
es pagaidām saprotu tikai to, ka esmu noguris, un esmu noguris ne no kā. no tā, ka kaut kas jādara. nope. nope the fuck outta here.
vēl, guļot uz zemes un mēģinot piecelties, man sāp kaut kas ribu rajonā, un sānu žokļi man arī sāp. un ir pumpa kas sāp kā nobrāzums netālu no dibenvaiga, kur arī netālu sāk izspiesties kauls, vai iezagtoes tāda maza bedrīte. zinu jau, ka nav daudz tā dzīvsvara, zinu. izlasīju, vai, drīzāk, izrāvu vardes grāmatu. beidzot kāda grāmata. beigas tādas foršas. salīdzinot ar citu grāmatu, vai vispārējo grāmatu beigām kā tādām, nevis kā augstāko punktu šī darba robežās.
kas vēl. noparkoties pļavniekos ir vēl lielākā dirsā. double parkings tagad ir nevis opcionāla fīča, bet nepieciešamība.
|
detsembris 20., 2016
| 16:50
visu šodienu jūtos kā staigājoša tukša čaula, kaut kādi pēdējie rakstveidu darbi, kuru vienīgais mērķis ir savilkt uz augšu atzīmes (priekš kam tas vajadzīgs?), klusie telefoni ar tiem ar kuriem jāaprunājas un tā.
iegrimu murakami "norvēģu koksnē", un tas savā ziņā arī ir pie vainas čaulīgumam, tiek piedāvātas trulas sāpes arī nekontaktējoties ar sapņu tēlu. varētu teikt, ka murakami ir diezgan ģēnijs, bet ko gan šāds apzīmējums jebkādam tas vairs nozīmē?
remarkam ir mirstošas mīļākās grāmatu noslēgumos, dostojevskim grūti lasāmi stāsti par dīvainiem krieviem, sniketam uzmācīga vēlme izskaidrot vārdus. taču ar ko vispār ir pazīstams murakami? pirms tam tiku redzējis tikai 1Q84, kas (pēc nosaukuma lol) vedina uz domu, ka tā ir Orvela parodija, sevī iekļaujot Q, kas varētu apzīmēt apslēptus kodus vai tādas fantastiskas figņas.
tāpat grūti ir ielauzties domā, ka visi tēli ir japāņi, tātad 170 gari un iedzelteni. ka viņi tur rokās basketbola bumbas, staigā pa sniegu, spēlē klavieres vai orgasma laikā skrāpē muguru vai pie sienas tur amsterdamas kanālu plakātu.
visbeidzot, pēdējais ar kuru sādžā komunicējos vairāk par reizi/nedēļā, tā vien uzprasās pēc sava statusa nomaiņas februārī. tās ir mazliet dusmas, bet manuprāt, pamatotas. tāpat kā uz ballēm, arī koncertiem neviens neuzaicināsies. ir 20. decembris, ledus ir nokusis un no permanentā mitruma trotuāra bruģa gabali ir iekrāsojušies zilpelēkaināki. pie brauktuves daļas, kur pēc lietus veidojas peļķes, bruģis vairs nav redzams. ir pāris velosipēdisti un teiktu, ka +2 grādi.
|
juunijs 27., 2016
| 19:58
grāmatas atvēršanas prezentācijā vislabākā daļa bija apelsīna miziņas aromāts kokteilī kura nosaukumu jau paspēju aizmirst. lords bairons.
|
|
|
|