r-r-r

nuavembris 4., 2020

01:49
vakaru pabeidzu ar trīs dažādu video par sīpolu sagriešanas veidu skatīšanos. pēdējais, bet varbūt ceturtais, bija marko pjērs vaits, kurš vispirms iebāž sīpolu vienā papīra turzā ar banānu un sakrata, ārā iznāk nevienādi sīpolu gabaliņi. pēc tam viņš paņem jaunu sīpolu un sit to ar grilpannu. brīnišķīgi. intelektuāls "howtobasic".

citās ziņās, piemērīju humpīšos sapirktos džemperus, ko veikalā nemaz nedarīju. visi der, tas ir galvenais. viens pat ir ārkārtīgi komfī. nu tik komfī, ka ar tādu varētu gan iet uz teātri, gan iznest miseni.

vispār fascinē tie stāsti par cilvēku sataisīšanos. teiksim, tas viens par kāda paziņu, kura nevar iziet iznest miseni bez uzkrāsošanās, vai tas pieredzētais atgadījums, kad namamāte (!) viesiem pateica, ka viņai vajadzīgas 15 (vai 30?) minūtes, lai tiktu pie ballīšu garastāvokļa. man gan jau ir līdzīgi, es tikai nevienam nestāstu. lai gan ar pēdējo viesu uzņemšanas reizi bija līdzīgi. viesi kaut kā sevi izklaidē, kamēr es pildu mājasdarbus un saku "jā, jā, tūlīt pievienošos". žēl jau, ka tas bija svētdienas vakars.

rīt beidzot varētu mazgāt kreklus. uz viena no viņiem jābūt dzeltenbrūnai svītrai. no lilijām. lilijām? kur es ņēmu lilijas? jā, tā reize. un tam visam var tik labi atrast datumu. gandrīz vai negribas mazgāt. bet es ierakstīšu vēlreiz. lilijas.