|
nuavembris 24., 2020
 | 02:09
|
maijs 2., 2020
| 20:32
es tagad besos, ka cilvēki dzēš ārā bijušo pārīšu bildes no soctīkliem.
tad, kad tu biji laimīgs, tu to smērē sejā citiem, bet pēc kāda laika tas vairs "nav nekas tāds"?
|
marts 24., 2020
| 17:07
šodien tiku pie transportlīdzekļiem. rimčikā ne bezgrādubaltika, ne staburags. pirms divām nedēļām nobrīnījos, cik tur ir liels bezalko vīna piedāvājums. karoč, slikti.
kas vēl, atkal meklēju kaut ko sazin nezin ko. neatradu. un ko es darītu, ja atrastu? nu, ko?
uztaisīju arī čurrosus brokastīs, sub-optimāls rezultāts. mērci neuzasināju, bet siltā variantā tas ir tāds omnom, ka nu. karoče, a kur problēma. nezz.
uzrakstīja kaimiņš. uzrakstīju pretī. double-down.
onkulis ļļoti dīvaini brauca uz ķekavu, un jautāja, vai es jau esot bijis peldēt. patincināju, kā tieši viņš peld. izvilināju tikai to, ka viņš pa īstam nepeld, tikai iemērcas. bet tāpat.
atkal jau esmu izšāvis filmiņu. desmit dienās. pizģec. principā, karantīna. interesanti. pēdējais kadrs kā vienmēr kaut kāds sasvīdis, izmisis pašportrets. un sapisu filmu, bļeģ, zb.
un atvedu atpakaļ galdu. ķipa kaut ko baigi rakstīšu. bet ej nu sazin. galvenais tagad atcerēties, kā viņu var pārvietot. ja tev ir pareizie instrumenti, tad ir diezgan vienkārši darīt lietas. tā man teica jaunais šefs (arī vēl pirms tam, kad viņš kļuva par šefu), un nu jā, taisnība tur ir.
un paklausījos tame impalas ep un pirmo albumu. nu pizģec. man varbūt tagad daudz kas no psidēliskā roka liekas "wow" (teiksim, dungen 4 arī), bet fak. nu labi, no ep pirmā puse bija afigeķ, otra puse tā tīri no inerces likās klausāma. tu man lūdzu pasaki, ka viņš nav ģēnijuss.
|
marts 13., 2020
| 23:58
pizģec, ritenis vienkārši izdomā, ka viņa pakaļējais rats vairs nekustēsies. nu zb. es jau visu biju izplānojis, ko un kā darīt, pārsēsties uz vāģi un savākt stafu no ofisa.
šodien nopirku savu pēdējo (35mm) fotokameru. lomo fisheye un zorkis ir pilnīgi čavenieki, un canon ziepjutrauks, kas tam bija vainas.. nujā, iebūvētais flešs tur bija pilnīgi nekam, un zorkijs - kuram vispār nevar redzēt ko fočē - dabūja labākas londonas bildes. nu, ja vajag 2000o/yung lean estētiku, tad ir varianti.
pats nolohojos, un tagad man pazūd ticība. vakar jrt kaut kā starp ienākšanu un jakas nodošanu aizmetu šalli. tā šalle bija redzējusi pilnīgi visu. vairs nav daudz to lietu, kas būtu to pieredzējušas. šodien arī ofisā beidzot, mazliet kārtīgi, sadirsos. jo es nesaprotu, kā starp pīpēšanu (15min) un pateikšanu kādam citam, ka viņš ies projām ātrāk, viņš izvēlas uzpīpēt. ibio, pasaki, un ej pīpēt, ietaupīsi 15 minūtes.
|
marts 9., 2020
| 20:44
briāna ielas meistars no rīta telefoniski piecās minūtēs izskaidroja, ka nav jēgas remontēt manu sen salijušo (varbūt? kas tad viņam notika? uzreiz jau nenomira) olympus dslr.
un jā, aizgāju uz sapulci, kurā biju vienīgais departamenta pārstāvis. un paliku uz četru vīnu degustāciju, no kuriem vislabāk garšoja, un, dzerot pēdējos divus, pat iespējams patika, pirmais. lamberti extra dry prosecco.
dabūju bildes, un atkal sapisu, sapisu!!!!, pirmo kadru. es taču zināju, ka viņi ir 50/50, bet man jau liekas, ka es tomēr nospiedu divreiz. bet ieskenējušās ar to atkārtoto kadru ir 0. un es tik ilgi kadrēju, pārvietoju vāģi kādas trīs reizes, un ņihujā. bļeģ, tik ļoti vajadzēja to kadru, unviņa nav, vispār. un arī vakardienas bildes ir, šķiet, viegli nepareizi viewfinderotas. grr. nahuj šito kameru. bet vismaz ir sniega bildes.
|
februbaars 23., 2020
| 17:57
nu labi, jā.. tā lauku tante grib, lai mēs ar mammu kaut ko stāstām par ceļojumiem, nu tipa.. un portugāli it īpaši, vai tikai portugāli.
nu, ko tu tur vari pastāstīt. bildes vajag. a bildes (nu, manas. no offens mammai, bet viņai kompozīcija un ziepjutrauku stikliņa tīrība nav tajā spodrākajā līmenī) kur. bildes. tās kādas, ticamākais, 400 no kādas nedēļas, un tad 6k no tām četrdesmit dienām. jap. izdzēstas. pēc manis paša gribas. un tad protams, mamma prasa, lai kaut ko tur uztaisa. no viņas bildēm. bet nu bļēē, viņas bildes.. nu, vēl vienā instiņā ir mani 18 kadri bez jebkāda konteksta, kas ir uzņemti portugālē. bet liela daļa varētu būt uzņemti jebkur citur. no karstuma parubījies vecs suns. vai palmas lapotne, kas, saules apspīdēta, no apakšas izskatās pēc tikko aplaistīta mauriņa. vai dīvains uzraksts pie pogas, kas muzeja tualetē nolaiž ūdeni. vai var vienkārši izgrābstīt visu flickru, kurš tur pārbaudīs, visi tie tūristu kadri ir vienādi.
bet ko es te muldu. kaut kāds uzspiests pagātnes ptsd. tik ļoti tāpēc gribās (nē, gribās man citas lietas. velk? velk?) to visu, visas takas atkal izstaigāt (un labā ziņa ir tā, ka takas ir pierakstītas universitātes plānotājā - no gala līdz galam.. sen nav redzēts, bet viņam kaut kur ir jābūt), un no otras puses, kur es radīšu spēku, vai pat ne spēku, gribu, to visu atkārtot. lai gan tas būtu īzī. jo kādu pusi no tām 40 dienām es pavadīju dziļu lauku kempingos ar vidēji 3, komats kautcik, suņiem. to var arī baigi neatkārtot.
sanāk trīs+septiņas dienas gaidot zvanu, + divas komats dienas tajā te autobusu sadales pilsētelē, + trīs dienu vīkends, + trīs komats pēdējās noslēdzošās dienas, kas ir viens no vislielākajiem awwww jebkad.
|
februbaars 7., 2020
| 09:24
beidzot es kaut ko izdarīju. izgāju cauri 4000 iphoto bildēm, satagoju pa sešiem albumiem un vienu tagu.
|
februbaars 4., 2020
| 17:08
reizēm es nesaprotu tos izšautos kvantumus ar telefona bildēm. kāpēc to (pa pusotru gadu) ir četri tūkstoši, un kāpēc puse no tām ir sabildēta pusgadā
edit: tiku līdz 2000/3500, 13.10.2019, ķemeri
un tagad kādas divas dienas vakaros aizsalst peļķes un no rītiem uz mašīnām retu reizi ir kasāmais ledus veidojums.
|
janvaars 21., 2020
| 23:09
tiku pie filmiņas bildēm, kura uhh, - actually, man bija taisnība, viņa bija beigusies sen, 26. decembrī, pusstundu pēc tam, kad izlaidu omi viņas mājās, izlasīju e-pastu, ka var sūtīt savas ziemassvētku laika pirmsgulētiešanas pārdomas un vēl pirms neiesāktā pāris dienu izbrauciena. kurš sākās, kad aizgāju uz ausi, pa ceļam papišot superforšu zīmuli, un vispār viduvēji sniga vai lija, neatceros. tūlīt atvērsies bildes, es ceru ka tur viss ir fokusā.
ofisā bija sapulce, īstais iemesls patiesībā ir baigi bēdīgs - un neviens no runātājiem par to pat baigi negruzījās. bet hm, kādu mēnesi varbūt būs interesanti. un ofisā vispār, es nevaru aiziet prom laicīgi. vismaz pusstundu paliku gan 6d, gan vakar, gan šodien. vismaz atradu savu pierakstlapu.
bija trešā lieta. ā, nevienam nepateicu, ka šodien ar veļuku nepaspēju nobremzēt pirms mersedesa džipa uz elizabetes x jeruzalemes. čalis izkāpj, mašīnai viss okei, man arī viss okei, piedāvā pat kaut kur aizvest. sen nebijis piedāvājums. bet eh, man pa centru vēl jāpavandās.
eh. bildes. BĻAĢ, omes kompozīcijai nahuj vispār netrāpīju fokusu. afigēķ. ā, filma tomēr ir beigusies 27. decembra dienvidū. bet tā.. eh. ehhh. tiešām vajag viewfinderi? es nesaprotu.
BTW, anonīmais čalīt, kurš komentē manu cibu, man atkal pa kluso novilkās ios'a apdeits. 
|
janvaars 20., 2020
| 02:18
šķirstu aifona bildes un atrodu, ka tas viss sākās vēl mēnesi iepriekš. un ka tātad ir pagājis vairāk kā gads. lai gan pareizi, kas vispār ir gads.
also, izrāvu filmiņu, jo man likās, ka tik ilgi 36 kadri nevar iet.
|
janvaars 12., 2020
| 10:59
viena no visvizuālākajām feel good atmiņām (bilde nav mana, that's why)
|
detsembris 27., 2019
| 23:56
es paskatījos augšā, un ieraudzīju spirālveida kāpnes. nu, ne spirālveida. tikai to spirāli, kas dodas uz augšu, uz gaismu. un tā pa fikso nofočēju. varbūt, ka cilvēku joprojām interesē tādas lietas.
un pēc pāris stundām ielūkojos tajā bilžu apmaiņas tīklā. cilvēkam ir kāpņu bilde tieši no turienes. 2016-tajā. mukāka, gan. man bija bail izmest telefonu no rokām. un apmetums ir krietni vairāk nodilis.
|
nuavembris 3., 2019
| 19:58
es nezinu, kāpēc šis attēls tik ļoti ar mani runā, bet tad jau jāpadalās
|
marts 16., 2019
| 17:43
šodien kroņaucē pirms viena krustojuma ar sargu torni ieraudzīju šķūni ar tam pieslietiem pelēkiem, salipinātiem 2x4 kultūras namu krēsliem bez polsterējuma. fotogēniski.
|
marts 2., 2019
| 09:24
mani ļoti fascinē doma fočēties pie visādām ceļa zīmēm (ar pārsvarā smieklīgiem nosaukumiem, teiksim, Why Arizona vai Sigala), bet es tajās nekad neizskatos labi. mati plīv, vai kaut kas nav ar taimeri vai dīvainiem skatieniem no garāmbraucošām mašīnām.
taču, šis ir hobijs ar potenciālu.
|
nuavembris 2., 2018
| 13:07
šodien beidzot atcerējos paņemt kameru un atļauties pajautāt lapu pūtējam uzņemt visrudenīgāko bildi ever.
kārtējā piektdiena, kad no rīta knapi ko ēdu, lai 12 sāktu rūkt puncis, ar tādu lēni mīties mājās un neko negribēt. satiku sapņu meiteni. man liekas ka viņai atkal ir jaunas brilles.
|
juunijs 8., 2017
| 13:33
kāds pāris dienas iepriekš lika pārdomāt, vai tā šobrīd būs atpūta. viss kārtībā, man bija taisnība, nekāda atpūta šitā nav. jāiemācas atpūsties/atslēgt dusmas un kautko izdarīt ar kameru, pa ielu staigājot tā nesagādā nekādu prieku
|
marts 4., 2017
detsembris 11., 2016
| 17:13
laikam nebiju noslaucījis telefona actiņu, uz 1:1 gandrīz pilnīga migla. kas liek atcerēties pili vēl glīšāku. apaļas galaistabas ar logu tik ļoti mani dabū.
( ... tālāk ... )
|
augustus 31., 2016
| 03:23
|
|
|
|
