detsembris 13., 2020
| 01:30 šodien kariņam dzimšanas diena. 56.
|
apriils 24., 2020
| 20:10 - taņa drošs nedrošs es pielikšu to teātra tagu, bet tas, pēc patērētā šķidruma daudzuma, varētu būt bijis arī lokālā.
|
marts 11., 2020
| 02:45 aizgāju uz kāda indieša dzimšanas dienu. viņiem patiesībā ir sūdīga skaņas izolācija. kā faking jbl tumbiņa var skanēt stāvu zemāk, kāpņutelpā.
bet nujā, ofisa indieši ir manī samīlējusšies, uzsauca divus dārza sidrus un kkādu 14%/280, kuru bija sāpe izdzert. vismaz pasūtīju stafu ofisam. tiku pie spaisī tikalas vistiņām, un citrona/olas rīsiem. šobrīd reāli kratos kāpņutelpā, kurā ir izņemts 20. gs. sākuma lifts.
ehmm, kas vēl. rītdiena ofisā būs okei. es ceru. lūdu, neminies uz veļuka.
damn drunkfingers. tāds vidusskolas vaibs.
boja viens kulturālais čalis, kas uz diviem mēnešiem bija coimbrā uz erasmusu. bļaģ, beidz rakstit. jo bairāk es te tagad rakstu, jo bairāk tas viens vidusskolas flešbeks. uz nokia e61, nevis aifona virtuālās klaviatūras. fak. es vairs ne-spell-checkoju. paldies ciba, paldies s., paldies e., paldies indiešu kaimiņi, kamēr neiztriecat mani no kāpņutlpas, kameēr šo rindu rakstīšanas laikā esmu nogājis pusotru stāvu zemāk.
edit: viss safe, esmu mājās. ta eramusnieks uzlika kādas trīs dziesmas no beach fossils, un beach fossils, bļeģ, ir tādi, ka es pie jebkuras viņu dziesmas labprāt ņemtu un aicinātu jebko uz deju, vai apskautu pasauli, nu tā ir tik perfekta mūzika.
un aizgāju uz rīgas centrālo bibliotēku. pat atceros vienu čiksi, kas tagad gan strādā reģistratūrā. sasodīts. tie reģistratūru cilvēki.
vēl sarunājām ar vienu indieti ceturtdien viņam dzīt nost matus. tas arī nav sen darīts. es tagad mazliet izjūtu tādu mīlestību. vai tādu vidusskolnieciskumu. bet nu labi, pālis. ko es rīt no rīta jutīšu [jāpiemin neskaitāmas drukas labojumas, lai te varētu ko izlasīt], ir zem zīmes. whatevaaa.
|
marts 1., 2020
| 22:31 pārēdos, parubījos zem virtuves lampas. un pasapņoju. interesants, bet ne pārāk foršs sapnis.
galīgi ne forša diena. man paliek bail, ka esmu izkāpis ārā no viena dežā vū vagona un iekāpis citā. vai, drīzāk, nejauši no vilciena izgrūsts uz perona, un tādā aklā ticībā - vai arī pārliecībā, vai veselajā saprātā domājot, ka nākamais vilciens, kurš nāk, ir tas pats dežā vū, un kāpu atpakaļ. un ņihuja. kaut kāda inde.
baigi grūti vispār atrast, kurā brīdī pārslēdzos no šitiem režīmiem. šodien knapi atradu, kad īsti sāku strādāt ofisā. precīzāk, kad "jāatzīmē" gada jubileja. un izskatās, ka pašam nezinot, esmu iezīmējis sev brīvdienu. cik ironiski. atzīmēt tāpat, kā atzīmēju savu iepriekšējo dzimšanas dienu. ofisā, vienkārši un klusi strādājot. pēc maiņas kādu pusstundu sarunājoties ar ķīnieti un viņa varbūt draudzeni. un tāds "roncij, tikai necel nevienam augšā šito tematu". ha. jā.
no vienas puses, šonedēļ un pagājušonedēļ esmu izdarījis divas jēdzīgas lietas. abas saistītas ar to vienu sfēru. lai gan nē. tikai sarunājis. tomēr, tas man liekas ir jēdzīgāk, nekā "kaut ko sarunāt" ar veciem onkuļiem zem promiles vismaz. atcerējos vēl vienu lietu - trīs, vispār. saistītu ar citu sfēru. un tad ceturtā, ka es aizbraucu uz to sniegu un mazliet atslēdzos.
analogāk.
|
apriils 7., 2017
| 19:52 drusku nejauks pārsteigums bija sādžas dzīvojamā nama pārvaldē uzzināt, ka vajagot pieteikt vizīti pirms ierašanās. veh.
bet citādi viss jauki, pirms rītdienas trakās dienas (ar lielveikalu ne mazākā sakara) jāoptimizē un jāsatīra esošie krāmi, lai cilvēkiem ir kur kājas izstiept. ceru ka neplānošana un paļaušanās uz sapratni izvērtīsies brīnišķīgā pasākumā. un jāsasit kopā putnu būris.
|
juunijs 28., 2016
| 17:34 Ceturto gadu tikšanās zem 4 acīm, joprojām nepateicu, kā pateikšanas dēļ vispār pirmoreiz turp devos, kā arī pēdējā gada(ceturkšņa pārsvarā)sakrājušos psihoanalītisko materiālu.
Vai tukšā un posošā atmosfēra, paša pēdējās diennakts stresi, vai atkal mainījusies matukrāsa..
Kā arī uz beigām ausīs sāka griezt, ka pēc katra teikuma tizli iesmejos, kas vispārējo spriedzi nesamazināja. Eh.
|
apriils 30., 2016
| 08:00 rītausmā kādu pusstundu iehibernējos pie izdzisuša ugunskura, aizgāju pakaļ segai kurā ievīstīt rokas un izturēju vēl 15min
|
septembris 10., 2014
| 23:19 all i want for my birthday
izdomaaju, kaa svineeshu naakamo dzimshanas dienu. apmeeram taa pat kaa pirms gada, kad vakara pirmajaa daljaa seedeeshu chomskii, un kad muus izdziis, jo ar skochu apliimeesim tualetes durvis, ar velosipeediem brauksim uz juglas ezeru grilleet ugunskuru. veel dereetu to dienu atziimeet savaa istajaa datumaa, jo taa tomeer ir piektdiena un man nav nekas svariigaaks, kaa pirms briivdienaam nogurdinaat savus draugus. tiesa, pirms gada es to dariiju pirms 1. maija briivdienaam. gan kaadu uzaicinaashu. skan: beach fossils - generational synthetic
|
maijs 15., 2014
| 01:08 oktobra beigās ar aizbildni lidosim uz barselonu. biļetes principā ir dāvana dzimenē. pāris mēnešus pukstēju, lai aizbildne brauc pati un neņem mani līdz, bet kas tev deva. tā kā droši vien bija sazīmētas lētās biļetes, sūdzēties nav ko, bet labprātāk dotos vēlreiz uz lisabonu vai ex-franču ģimenes. franči nudien būtu kūl(tik pašam ģimene jāatrod), sapīpētos marokāņu hašu un laiskotos pa franču modei, jo dzīvojot ģimenēs, pie tām tikām tikai pavēlos vakaros un agros rītos.
barsa tomēr ir liela, cerams atradīšu kādu suburbu, kur paslēpties no aizbildnes un viņas maasicas ķīviņiem. atceros, bijām tikuši līdz romas pludmalei(laikam lidla saucās, vai kā tā), un jūras krastā sēžot, sadirsās par jauniešu vērtībām, izglītību un tādām čerņām. romā viņas vairs nerunāja, jo abām ir kkādi viedokļi, kurus purpina pie sevis, un kad satiek viena otru, tik rauj vaļā. brr. skan: vampire weekend - worship you
|
maijs 3., 2014
| 23:23 rēķinu un sanāk, ka no vienas svētdienas līdz otrai šašlikus esmu ēdis/cepis četras dienas. pa visu pērno gadu bija tikpat, jāņus neskaitot. tas ir vēl labāk kā pīpēt.
tagad ar mammu pārnakšņosim kādā omulīgā mājiņā pie džūkstes, lai rīt notiesātu šodienas piknika pārpalikumus ar tantes klanu. neglīti piepisties, bet no 13 pieejamajiem kanāliem 11 ir krievu.
|
maijs 2., 2014
| 19:31 šodiena pagājusi šodien piegādātā kaķa zīmē, jo šodien pie mums apmeties runcis mikelandželo. "mikelandželo" ir diezgan formāli, jo uz mikelandželo viņš neatsaucas un pats tā nedēvētu nevienu dzīvu būtni. man ir viņš ir bredfords kokss.
tādēļ šodien tika patīrīts un nedaudz piekrauts dzīvoklis priekš kaķa, kā arī divdienu piknikam cinevillas apkaimē, jo redz, ar radiem dzimene jāsvin.
|
maijs 1., 2014
| 05:16 manuprāt diezgan pietiekami atsēdējām manu gadu apritējumu - sāku viens astoņos čomskī un beidzām ap puspieciem, kad mani ceļabiedri devās uz guļvietām kvartāla attālumā no tās pašas iestādes. starp 15 indivīdiem, no kuriem divus uzaicināju personīgi, divi diemžēl atzīmējās ar mīnusiem kopvērtējumā. viens izbojāja monopola spēli, bet otrs rokkafejnīcā papisa manas mājas atslēgas.
visiem patika(laikam izņemot fona cilvēkus), nākamgad citur.
|
apriils 28., 2014
| 22:04 pēc pāris mēnešu pārtraukuma pārbaudīju, vai ir kādi jaunumi sakarā ar komjaunatnes albumu. lieliski jaunumi - manā dz/d šie ir nomainījuši nosaukumu uz rīgas modes un drīz būs EP. :/ skan: martas asinis - rokas
|
apriils 26., 2014
| 11:13 Laba sestdiena, zvana jau no desmitiem un lūdz, lai braucu pie kāda čaļa vai aizdodu riteni, vēlāk uz ogri, kas pati par sevi ir laba pilsēta un vakarā uz neērtu vietu.
aspektā raugoties, vismaz esmu izšķīries, ko darīt ar atzīmēšanu.
|
apriils 25., 2014
| 12:16 vakar ap pusnakti pārbaudīju acīmredzamo jeb to, ka nav naudas un in wochenendē sēdēšu mājās un cerēšu, ka kāds atnāks ciemos un es stāstīšu, kā pavadīju lieldienas francijā.
vēl vasarā derētu nirnbergā kur piestrādāt, bet kā es tikšu uz nirnbergu un kas tur pieņem imigrantus? jāpūst tepat. jushanaas liimenis:: cold skan: fear of sleep
|
apriils 24., 2014
| 12:35 kur lai aizved draugus, kuri grib truli piedzerties un izdejoties pie ehr hitiem?
ir doma aicināt uz kādu bāru pēcpusdienā uzspēlēt monopolu.
|
marts 1., 2014
| 10:05 - alkohols mājās no pirmās ballītes šogad(jaungadu neskaitīsim) un sanāk, ka piektā šosezon aiz iesvētībām, KK sēdes, misteriem un jaungada.(plus vēlas pasēdēšanas alā, tajā tur miera ielā, dārziņos) Patiesību sakot, šī bija vissakarīgākā ballīte kā ballīte, jo nebija nomācoši kaitīgi cilvēki. nē, protams, viņi bija, bet paradoksālā kārtā sējās kopā ar citiem nomācošiem cilvēkiem un mani netraucēja. vai es nelikos traucējam.
however, šis nebija mans pasākums, paldies hostam par šampanieša glāzi, filmētāju ar divām videokamerām un fočiku, pāris picām, kuras uzreiz izrija, un ar to arī pietiks. īsumā ātri aplējos(gan burtiski, gan tieši), jutos tīri ok, sāku runāt pārāk daudz sūdu, tā arī neuzspēlēju riču-raču ar draugiem un gāju nolūzt.
joprojām domāju, ko darīt ar savu atzīmējamo dienu, bet skaidri zinu to, ka šis nav tas. skaidri apzinos, ka uz skolu negribu nākt, jo klasesbiedri nemāk dziedāt un tie sveicieni ir pie vienas vietas.
vairs neko, rīt dm un šodien jāskrien
|
februbaars 14., 2014
| 22:38 stulbā teātra dēļ un sava stulbuma arīdzan aizbrauc no barona kvartāla līdz šmerlim un atpakaļ, nepaspēju uz treniņu, rīt atkal lieku mīksto autoskolai un māsīcas 14. dzimšanas dienai, jo jābrauc uz kandavu.
kāds man arī beidzot prasa palīdzību, vienīgā labā ziņa ir the strokes. sieg heil jushanaas liimenis:: bitchy
|
februbaars 12., 2014
| 22:14 Trešdiena, 12/feb. Pavisam necila doma, kuras nobeigumā pēc patīkama treniņa galvu urda tikai divas domas - jāsāk kapāties mācībās(sestdienas nakts atziņa) un jāizdomā kas lādzīgs ar dzimenes atzīmēšanu - mājās viens/ar kompāniju, baldonē vai etc. gribu gapoljerus, tas gan.
Ak, un Sandruksis lika atzīmēt, ka viņa apēda lašmaizes. jushanaas liimenis:: exhausted skan: vw - a-punk
|
februbaars 9., 2014
| 11:46 Vakardienas/šīsnakts ciemiņošanās pie Brieža bija tiešām kas neredzēts, dīvains un patīkams. šad tad. vismaz daļēji iemācījos uz akordeona nospēlēt sprīdīti, pārsmējos, klausoties nacistu dziesmu popūriju uz 45 minūtēm, un klausījos nenosakāma vecuma jauniešu sarunās. nedaudz atsita atmiņā filmu, kur tie bija japāņu jaunieši. un jāmācās! universitātēs iemāca tik daudz nesaprotamu vārdu.
jā. ļoti glīši viss iekārtots, gandrīz vai tika sarīkots milzīgs koncerts ar basu, ibanezu, akordeonu, klavierēm un mikrofonu, apdzēries ~35 gadus vecs mākslinieks, kas izskatās sen pāri 50, vietējie dārziņu sitēji, un tā tālāk. tik kaķis negribēja klēpī sēdēt. kā arī protams, ka vakardienas mūzika, kas tik ļoti iederējās attiecīgajās istabās, šodien datorā skan kā mēsls.
un pampums kājā tikpat kā vairs neeksistē. ehh jushanaas liimenis:: geeky skan: under my thumb
|
|
|
|