|
februbaars 12., 2020
 | 15:57
pilnīgi dirsā dienā. vai tas nozīmē to, ka man kaut kas beidzot iesita, vai vienkārši brīvdiena, vai (mājās) visa kā ir par daudz un nav paša nepieciešamākā, un tā šķēršļu josla neļauj izkāpt ārā. literally, iziet ārā. vai kurā virzienā iet.
kas vēl. mazas pilsēteles "krustmāte" manai mammai prasot, lai mēs ar mammu piedalamies kaut kādā ceļojumu un ēdiena stāstu vakarā. kas gan notiks pēc mēneša. *atviegloti nopūšas* nē nu okei.
bija vēl kaut kāda lieta. joprojām nav uzradies velolukturis, un šodien uz grīdas embrijā segā ietinies guļot diendusu, sāku domāt, cik tuvu es mentāli esmu "tam visam". ka ir neērti, no tā, ka nekas nav izmainījies. un ka tagad to visu varētu darīt vēlreiz. izlabojot tās dažas pieļautās kļūdas. un viss. dažiem cilvjiem tas noteikti nepatiks, un tas nepatīk joprojām, bet.. jā, un par to es tagad sāku ar sevi par to strīdēties. un matiem. faking matiem. tizla strīdēšanās. pirkstu rādīšana un apvainošana.
|
apriils 20., 2014
| 23:21
peedejais vakars francijaa pie gimeneem, pats gimenu process un gimene ir ljoti forsha.
tas, kaa mums pirmajaa pilnajaa dienaa izkartoja divas speles stulbaa zaalee citaa pilsetaa, gan nebija patikami un principaa visa diena tikai zaalee, paedaam vakarinjas(fuuck, aizmirsu, ko - bet laikam bija divi edieni, tomatu salati ar kkaadu pastu+???, un skatijamies futbolu) un paldies dievam, mus aicinaja satikties ar dela draugiem. tas bija briniskigi, divas labas franchu(haha, nosaciiti franchu) meitenes u divi chali, divatavu jumta dzivoklis un taa, pusotru stundu parunajaam.
shodien arii, vienigaa spele 12, pec tas paedaam, 14 atkal zaalee un tur sedejam lidz 20, kad beidzaas kaunjas un lionas finaals un apbalvoshana, uzkodaam crepes, ko bretagnee eed visi un tagad skatos otro poteru. nu taa.
pirmo vakaru es jau neatceros, chillojaam ednicaa, tad zaalee, mus savaca pikaps, vakarinaas edaam teeju un makaronus ar bolonjas merci un laikam lieldienu kuuku. lieldienu kuuka - bomba.
brokastis arii labas, un par komandasbiedriem te pat nerakstiishu. riit atkal smirdeesim
skan: arcade fire - suburbs
|
marts 24., 2014
| 01:56
visu brīvlaiku sanāca te neko nerakstīt, tāpat kā nedomāt par skolu kā skolu, neklausīties the strokes un tādā garā. bez stulbās skolas dzīves, kurā laiks tiek pavadīts (neskaitot skolu) stulbajos pilsētas autobusos, veroties telefona ekrānā, ēsts stulbās ēstuvēs ar stulbu kompāniju(vai vispār vienatnē), kā arī brokastīs žļembāta stulba putra. plus skriešana uz autobusu pēc stundām. nekā tāda jau nedēļu nav bijis. man pietrūks. lai gan sākumā prāts tik vien kliedza, lai ātrāk beidzas semestris, jo sanāk, ir bezjēdzīgi nedēļu sēdēt nīkulībā. tā arī ir un pie šī punkta pieturos un atspiežos.
vēl aizdomīgi bieži apmeklēju stulbās vienaudžu ballītes(veselas trīs), no kurām pirmās divas bija goda un tradīciju pēc, jo tie bija gaidīti jau ilgi, un lai cik nelikumīgi-sakarīgi, bet abos vispār nebija audiences. uz pēdējo aizvēlos, jo ļoti neattapīgām meitenēm to apsolīju. nujā.
pirmoreiz dzīvē jau otro reizi uzspēlēju biljardu un āra futbolu ar īstu nodomu, nevis tāpēc, ka ārā ir silts un starpbrīdī aiziesim uzspēlēt vai tāpēc, ka nav paņēmusies volejbola bumba, bet futbola-ir. un tāpēc futeni. nē. nošķūrējām sniegu un spēlējām. vējš futbolu nespēlēja, jo tam bija svarīgāka nodarbe - nu, pa zemi izmētāt manu makdonalda īpašo piedāvājumu.
pieturoties pie sportiskās tēmas, esmu kārtējo reizi atrofējies pirms sezonas atbildīgākajām spēlēm. karoč papisīm un nebūs divas komandas pirmajā divizionā. sūdīgi!
par brīvlaika grupu pasludinu arcade fire, ar kuru palīdzību no trešdienas 23 līdz svētdienas 22 ir izveidojusies velobraukšanas himna - here comes the night time I. jo naktīs braukt ar velo ir kruti. noteikti tas jādara arī skolas laikā, jo bez tā smirdu.
par teatrālo pusi piebilstot, varētu sanākt, ka pabiju divās teātra izrādēs. dailes milēdija ir sūds
jushanaas liimenis:: artistic
|
marts 8., 2014
| 22:37
Vakardiena(nu, piektdiena) sabija diezgan manuāla diena, kuru iesākām ar uzzolēšanu teju tādā pašā kompānijā, kādā trešdien nabaklabā iešāvām pa aliņam, aprunājām veco laiku draugus - ko mēs ar viņiem darījām kādreiz un ko viņi bez mums dara tagad un to, kas viņiem *mūsuprāt* notiek galvā. paralēli pie sevis domājot, ko viņi stāstītu par mani. Nabaklabs pie reizes palicis pliekanāks, jo tur palikusi ir tikai vecā dj skatuve un bāra lete.
Atgriežoties pie rīta - bija labi, teivāne fonā runāja par maskām un cik kārtās jāmērcē papīrs līmes šķīdumā, lai pie maskas tiktu, līdz teivāne atklejoja pie mums un atņēma galveno rīku - šorīt pirktas krievu kārtis par 55 centiem, kā arī tām pievienoto 2001. gada kalendāru. pievērsos zīmēšanai.
Šī arī bija kārtējā diena, kad nebija mazāblondā, un valteram nācās tusēt ar mani, vai trāpīgāk izsakoties, ar manu telefonu. Jo ar tiem samainījāmies. Vienīgā fīča no viņa svaigi pārinstalēta htc - radio - bija nelietojama, jo 93.1 ir pārsaucies par pieci.lv un nav uztverams.
Vēlāk ar lekciju matemātikas laikā uzstājās vīriešu dzimtes fragments no dānijas augstākās izglītības sistēmas, kurš aicināja tajā iesaistīties bez maksas. īsti tā arī nesapratu, vai viņš reklamē konkrētu augstskolu, izglītības novirzienu(dīvaina veida akadēmija, saucas AP un top level vai kā tā), vai vienkārši braucietuzdānijumācītiesparvelti, kā to darījuši jau atsevišķi subjekti no lv, piemēram olafs. dānijā esot daudz visādu foršu programmu, kuras ilgst 1,5+2 vai vienkārši 3,5 gadus. daudz visādu foršu programmu, tev būs draugi no kenijas, un mēs tevi mīlēsim, jo rīga tomēr ir tikai stundas attālumā, un pēc tam varēsi studēt vai strādāt, kur viens acis rāda. bet vienalga. viss skaisti, tikko pats apčekoju mājaslapu un nesaprotu tikpat, cik no ņūmeksikas štata universitātes mājaslapas.
pusdienās ar valteru nezinājām kur iet, tādēļ pie ieejas vecrīgā blakus pulvertornim atradām kartupeļu frī bodi, un par 3,30 eiro paņēmām kartupeļus mājas gaumē, kuriem klāt nāca 0.5 dzēriens un kāda no daudzajām mērcēm. ar lielām tūtām rokās izrādīju viņam vecrīgas ziemeļu daļu, atsaldējām pirkstus un bija okei. garšīgi. nākamreiz gan ēdīsim jāņa sētā.
ar to arī stāstu varētu beigt, jo aizbraucu mājās, ļoti patīkami gulēju, aizbraucu uz nenotikušo treniņu, tādēļ apciemoju valteru salaspilī un trīs stundas tur staigājām, kad beidzot atnāca pēdējais vilciens un ar lielāko prieku devos mājās un aizdevu grāmatu ar stulbām lietuviešu humoreskām vītautes žilinskaites izpildījumā.
|
februbaars 12., 2014
| 22:14
Trešdiena, 12/feb. Pavisam necila doma, kuras nobeigumā pēc patīkama treniņa galvu urda tikai divas domas - jāsāk kapāties mācībās(sestdienas nakts atziņa) un jāizdomā kas lādzīgs ar dzimenes atzīmēšanu - mājās viens/ar kompāniju, baldonē vai etc. gribu gapoljerus, tas gan.
Ak, un Sandruksis lika atzīmēt, ka viņa apēda lašmaizes.
jushanaas liimenis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) exhausted
skan: vw - a-punk
|
|
|
|