|
februbaars 12., 2020
 | 15:57
pilnīgi dirsā dienā. vai tas nozīmē to, ka man kaut kas beidzot iesita, vai vienkārši brīvdiena, vai (mājās) visa kā ir par daudz un nav paša nepieciešamākā, un tā šķēršļu josla neļauj izkāpt ārā. literally, iziet ārā. vai kurā virzienā iet.
kas vēl. mazas pilsēteles "krustmāte" manai mammai prasot, lai mēs ar mammu piedalamies kaut kādā ceļojumu un ēdiena stāstu vakarā. kas gan notiks pēc mēneša. *atviegloti nopūšas* nē nu okei.
bija vēl kaut kāda lieta. joprojām nav uzradies velolukturis, un šodien uz grīdas embrijā segā ietinies guļot diendusu, sāku domāt, cik tuvu es mentāli esmu "tam visam". ka ir neērti, no tā, ka nekas nav izmainījies. un ka tagad to visu varētu darīt vēlreiz. izlabojot tās dažas pieļautās kļūdas. un viss. dažiem cilvjiem tas noteikti nepatiks, un tas nepatīk joprojām, bet.. jā, un par to es tagad sāku ar sevi par to strīdēties. un matiem. faking matiem. tizla strīdēšanās. pirkstu rādīšana un apvainošana.
|
februbaars 1., 2020
| 12:47
1. februāris.
tātad ikgadējā janvāra depresija ir galā. lai gan bija galā jau drusku ātrāk. bet par to jau es uzrakstīju uz tāfeles. tā būtu necieņa pret tāfeli, ja es tagad atkal izplūstu tajā visā stāstamajā.
karoč.
februāra depresija, let's go.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |