|
marts 6., 2020
 | 23:59
beidzot sāk aizmirsties. vai, pareizāk sakot, cenšoties atcerēties, vairs nekas nenāk galvā.
vai arī mani tik ļoti nošokēja, ka vienu brīdi visu atcerējos pārāk skaidri, un izsitu sev atmiņas korķi. un tagad uz ielām sāku meklēt ko vietā. vai iztēloties. vai aizstāt ar vēlamo.
tas stāstu vakars būs pēc desmit dienām. tikai tagad sāku meklēt kādas "tradicionālās" receptes. prezentācijai vispār neesmu pieskāries. agh. besī, ka tagad mani nomāc šis, novērš uzmanību vai resursu kapacitāti pat tad, ja es to nedaru. es to baigi negribu darīt. mazs stulbs feivors. kura izpildē es vienkārši krindžošu. davajj roncij.
un atradu/izburtoju, ka puslapu no ceļojuma dienasgrāmatas/plānotāja esmu veltījis tam, lai saskaitītu, cik daudz laika tajā gadā pēc videnes pabeigšanas biju klāt a) čomiņam, b) sapņu meitenei. a) 7.5 dienas, b) 14 stundas.
|
janvaars 26., 2020
| 19:57
vai es uzticos vietai, pie kuras ir izlikta tāfele "karaoke all night long (10pm-5am)"? nē.
aizgāju uz ttobasco vecrīgas epicentrā. eh. vai esmu vairāk apkaunots pr to, ka sieviete centās skaidrot, ka "frozen margarita" ir slašijs, vai par to, ka halapenjo vairs vispār neper. un sīksti pacieti liellopa gabali. un iekš tako vēl ir tikai nocepta paprika un salsa, kuras tur ir par maz. dikti vienmuļi un tumši. pasifloras kokčiks arī baigi negaršo pēc pasifloras. nezinu gan, kā ir jāgaršo pasifloras biezenim, ko šur tur tāpat viņu lej visam klāt. hm. vēl pie blakus galdiņa pārītis apmainīja visādus tematus par savu pamatskolu bibliotēkām un saulkrastiem, un draugu dzimšanas dienām, kuras iekrīt bīstamos vīkendos un vēl ko tādu, par ko interesantāku tematu gadījumos varētu varbūt pieiet klāt un teikt "nē, tā tas nav", bet tā vienkārši releitoju ar to visu. kā viņi izdomāja paņemt kafijas un par to runāt faking vecrīgas "tako un margaritu" iestādē svētdienas vakarā. vai es arī no malas tā izskatos, katrā iestādē ar kādu kur aiziedams, šķirstu grāmatplauktus ar to (mostly) shitty literatūru?
vispirms čomiņš izmeta pie manis visādu beigtu elektroniku. pagaidām nav bijis nekāds baigais diamond in the rough. neieslēdzams/nelādējams SE, sasisti htc un sestais aifons (kurš ir bijis izslēgts kopš 2017. gada decembra), tad vēl ceturtais aifons kuram man nav vada. dīvaina ārija ar veco draugu 2x s30a, un divas usb spēļu pultis. kopumā man tagad ir četras, kuras neesmu aizticis kopš tā paša 2017.-tā. kas tur vēl ir. 10k powerbanka, kuru gan dabūju pie dzīvības. faking sasniegums? varbūt ir vērts pasūtīt kaut kādus tos aifonu skrūvgriežus un ķīniešu ekrānus/baterijas, lai ķimerētosnun prikola pēc vēl jailbreakotu. lai gan nē. un vēl vairāk nē. aij
grūbe (un kaupers?) ir nopirkuši pienu. ha!
|
| 08:44
tas 2010-2014 captured tracks/whatever kāds indie mūvments ar toro y moi, beach fossils, diiv, demarco un vēl kazinko. hmm.
uzmodināja čomiņš, uz kuru vismaz dažās ziņās var.. paļauties? vai var paļauties uz to, ka cilvēks piepisīsies līdz pusnaktij, un kaut kādās citās reizēs, kad runājam saskrieties 10-12, viņš zvana pirms 9.
|
janvaars 19., 2020
| 15:50
kas bija iepriekšējā vieta, kuru es labu brīdi gribēju apmeklēt? bowl31?
karoče aizgāju uz andalūzijas suni. itkā pēc kesadijas, bet paņēmu carnitas. un mezcálu. kokteilī. ar smiltsērkšķiem. un aizmirsu tūlītēji paņemt citronūdeni. par kuru, ja es atceros, un varu dabūt, bet man nav, sametās sūdīgi. bet nu, pēc brīža palūdzu. atnāca baigi vēlu, pēc paša ēdiena.
es pat nezinu, vai es ar savu antisipeišenu visu nositu, vai kā. bet tako maizītes/tortijas bija par cietu (viena no trijām, kuru ēdu pēdējo, gan bija mīksta, varbū un mazliet par plānu. vienai gan bija, kā izrādās, garšīgi uzmesta oglīte. gaļa (cik nu viņa tur bija izmētāta) nezinu vai bija laba, bet patika. izņemot to, ka tur nebija ne smakas asuma. un man liekas, ka carnitām bija visasākais nosaukums. bet nez, čalis norāva ēdienkarti. nujā. bez baigā stara šajā jomā.
par kokteili baigo iebildumu nav. man jau patīk, ka nevar sajust šmigu. es nezinu, vai tas ir labi, bet vienalga. tikai tad pastāv variants, ka šmigas tur nemaz nav.
un piezvanīja ex-čomiņš. tīra savu istabu, un uzkraus man savas radiotehnikas. nu okei. tev no manis neko nevajag? - nē.
|
apriils 11., 2019
| 15:31
salīdzinājām ar čomiņu septembrī iesniegtās prognozes par nba play-offiem. abi trāpījām uz 12 no 16 blicēm (precīzs vietu sadalījums: 4 pret 2, ieskaitot goldensteitu pirmajā vietā). abi ieberzāmies ar sestajām vietām: viņš nez kāpēc lika cerības uz knicks, bet es ieberzos ar pelikāniem.
tagad iesniedzām prognozes par to, kā viss izvērtīsies. mums bija baigi līdzīgās bracketes, kur vienīgā atšķirības bija viņa fanboyisms pret spuriem un atšķirīgi uzskati par mivokiem/toronto. es tad vēl okc vietā uz konferences fināliem ieliku denveru, par ko nejūtos īpaši labi. bet pohuj. tikpat labi jūta varētu savaldīt hjūstonu.
vēl tikko piezvanīja cits gandrīz čomiņš, kurš šodien ezītī kaut ko spēlēs uz gičas, un vēlas aizņemties kaut kādu tehniku. mani tiešām interesē, kā šitais izvērtīsies. jāaiziet uz trakajām dienām nopirkt apakšbikses.
|
augustus 10., 2018
| 21:29
pusotru dienu biju pie čomiņa. šorīt pēc divām manis sagraušanām 2k18 viņš uzlika "fear and loathing in las vegas". pirmo stundu grauzām čipšus, otrajā stundā baigi sāku klanīties. pēc filmas aizgājām uz viesistabu, spēlējām "uzlīmē uz otra pieres līmlapiņu ar cilvēka vārdu", aizgāju uz tualeti un viņš dīvānā parubījās uz divām stundām.
|
juulijs 18., 2018
| 17:56
atnāca čomiņš, uzcepām pelmeņus, dzērām baikālu, nogriezu viņam matus, uzzinājām par kawhi-derozan treidu, skatījāmies jūtubu un iepazīšanās sludinājumus no 2004. gada Spicās avīzes un tad feisbukā meklējām tos cilvēkus (no kuriem vismaz viens ir cibiņš).
iedevu viņam divus cigārus un iglesiasa smaržas.
|
juunijs 24., 2017
| 13:52
- žēl, ka salaspilī nav tāda vieta kur var atnākt ar savu monopolu un spēlēt ar svešiem cilvēkiem
- rīgā ķipa ir?
|
juunijs 13., 2017
| 16:52
Brīdī, kad pa telefonu runāju ar čomiņu par iziešanu šodien uzspēlēt strītbolu, atnāca īsziņa no "SKATIES" ar aicinājumu ieiet e-pastā uz līdzinieku atlasi.
How do you make this shit up?
|
juunijs 2., 2017
| 09:54
vakar ar čomiņu pirmoreiz apciemojām ausmeņkebabu (apjomīgs price/performance) un vismaz es - labieti, kur grauzdiņi un 2/12 no pieejamajiem aliem likās okei. gan jau kādam patiešām garšo tie pārbuķetēti rūgtie ali, vai kamdēļ tad tur tūristi grozās, uz aizstikla mucām skatās?
parunājām par nākotnes plāniem, kamēr paralēli brīnījos par msk skanēšanu fonā. aizgāju gulēt deviņos, pusnaktī pamodos un stundu baidījos, ka ofisā esmu sataisījis kārtējās huiņas. izskatās, ka velti steidzos un velodarastēju, lai redzētu ka nekādu huiņu nav.
jāpaklausās jaunais beach fossils
|
marts 8., 2014
| 22:37
Vakardiena(nu, piektdiena) sabija diezgan manuāla diena, kuru iesākām ar uzzolēšanu teju tādā pašā kompānijā, kādā trešdien nabaklabā iešāvām pa aliņam, aprunājām veco laiku draugus - ko mēs ar viņiem darījām kādreiz un ko viņi bez mums dara tagad un to, kas viņiem *mūsuprāt* notiek galvā. paralēli pie sevis domājot, ko viņi stāstītu par mani. Nabaklabs pie reizes palicis pliekanāks, jo tur palikusi ir tikai vecā dj skatuve un bāra lete.
Atgriežoties pie rīta - bija labi, teivāne fonā runāja par maskām un cik kārtās jāmērcē papīrs līmes šķīdumā, lai pie maskas tiktu, līdz teivāne atklejoja pie mums un atņēma galveno rīku - šorīt pirktas krievu kārtis par 55 centiem, kā arī tām pievienoto 2001. gada kalendāru. pievērsos zīmēšanai.
Šī arī bija kārtējā diena, kad nebija mazāblondā, un valteram nācās tusēt ar mani, vai trāpīgāk izsakoties, ar manu telefonu. Jo ar tiem samainījāmies. Vienīgā fīča no viņa svaigi pārinstalēta htc - radio - bija nelietojama, jo 93.1 ir pārsaucies par pieci.lv un nav uztverams.
Vēlāk ar lekciju matemātikas laikā uzstājās vīriešu dzimtes fragments no dānijas augstākās izglītības sistēmas, kurš aicināja tajā iesaistīties bez maksas. īsti tā arī nesapratu, vai viņš reklamē konkrētu augstskolu, izglītības novirzienu(dīvaina veida akadēmija, saucas AP un top level vai kā tā), vai vienkārši braucietuzdānijumācītiesparvelti, kā to darījuši jau atsevišķi subjekti no lv, piemēram olafs. dānijā esot daudz visādu foršu programmu, kuras ilgst 1,5+2 vai vienkārši 3,5 gadus. daudz visādu foršu programmu, tev būs draugi no kenijas, un mēs tevi mīlēsim, jo rīga tomēr ir tikai stundas attālumā, un pēc tam varēsi studēt vai strādāt, kur viens acis rāda. bet vienalga. viss skaisti, tikko pats apčekoju mājaslapu un nesaprotu tikpat, cik no ņūmeksikas štata universitātes mājaslapas.
pusdienās ar valteru nezinājām kur iet, tādēļ pie ieejas vecrīgā blakus pulvertornim atradām kartupeļu frī bodi, un par 3,30 eiro paņēmām kartupeļus mājas gaumē, kuriem klāt nāca 0.5 dzēriens un kāda no daudzajām mērcēm. ar lielām tūtām rokās izrādīju viņam vecrīgas ziemeļu daļu, atsaldējām pirkstus un bija okei. garšīgi. nākamreiz gan ēdīsim jāņa sētā.
ar to arī stāstu varētu beigt, jo aizbraucu mājās, ļoti patīkami gulēju, aizbraucu uz nenotikušo treniņu, tādēļ apciemoju valteru salaspilī un trīs stundas tur staigājām, kad beidzot atnāca pēdējais vilciens un ar lielāko prieku devos mājās un aizdevu grāmatu ar stulbām lietuviešu humoreskām vītautes žilinskaites izpildījumā.
|
|
|
|