|
februbaars 9., 2014
 | 11:46
Vakardienas/šīsnakts ciemiņošanās pie Brieža bija tiešām kas neredzēts, dīvains un patīkams. šad tad. vismaz daļēji iemācījos uz akordeona nospēlēt sprīdīti, pārsmējos, klausoties nacistu dziesmu popūriju uz 45 minūtēm, un klausījos nenosakāma vecuma jauniešu sarunās. nedaudz atsita atmiņā filmu, kur tie bija japāņu jaunieši. un jāmācās! universitātēs iemāca tik daudz nesaprotamu vārdu.
jā. ļoti glīši viss iekārtots, gandrīz vai tika sarīkots milzīgs koncerts ar basu, ibanezu, akordeonu, klavierēm un mikrofonu, apdzēries ~35 gadus vecs mākslinieks, kas izskatās sen pāri 50, vietējie dārziņu sitēji, un tā tālāk. tik kaķis negribēja klēpī sēdēt. kā arī protams, ka vakardienas mūzika, kas tik ļoti iederējās attiecīgajās istabās, šodien datorā skan kā mēsls.
un pampums kājā tikpat kā vairs neeksistē. ehh
jushanaas liimenis:: geeky
skan: under my thumb
|
februbaars 6., 2014
| 12:06
"I'll stop later." Ārprātīgi jauks citāts no filmas.
daudz kas tais divās nenozīmīgajās dienās ir pamainījies un ir aizvien savādāks. izzūdu. ko daļēji arī esmu vēlējies. tikai klusāk.
vēl briedim ir tik asprātīga dzimpenes svinēšana, ka arī sev tādu vēlos. mazs sīkums, ka nav vienas vietas, kur to izziņot tā, lai visi mani pazīstamie(te jau pat bēšam zirgam jāsmejas) to izlasītu.
kebabsfix ir briesmīgs, aaaa
skan: KRAA
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |