|
apriils 9., 2020
 | 00:50
interesants sapnītis. un vismaz uzlabojās viena lieta, kas sagruzīja, un uzradās pāris maziņu patīkami džinkstošu lietiņu.
|
apriils 4., 2020
| 07:56
īsumā, divas lietas. vai trīs.
aizdevos diet rīta saules staros. un, atpakaļ braucot.. eh, kā lai pasaka. vispirms izlādējās telefons, tad termokrūzē kļuva tik daudz biezumu, ka kafija vairs nebija malkojama (laikam jau tas ir jārisina vēl mājās esot), un sapratu, ka ejot atpakaļ dzīvē, viss atkal ies uz sūdīgo pusi. ka tas ir kā iet lejā pa kāpnēm pēc teātra izrādes, ka ir tā dzirksts. ka tā var. vai, kā tā var. nu, tā. un spoži, un meistarīgi, un tev ir atvērtas acis, cik daudz skaistuma var radīt tukšā kvadrātā ar nekustīgām lampām un scenogrāfiju, vai kā tā var iemiesot burvīgu tekstu, vai visparastāko cilvēciskumu.
bet tad ir drūzma, lai tiktu ārā no zāles, un, lai aprakstītu kustības ātrumu uz kāpnēm, būtu jāiztēlojas, ka visa grīda ir noklāta ar sažļambātu košļeņu masu vai purva rāvu, un tad jāstāv rindā pēc jakas (paralēli meklējot somā vai kabatās, kur ir nogrūzts numuriņš), vai.. braucot pa brīvības ielu sestdienas rītā, apstājies pie katra luksofora. no kuriem pirmajos piecos (tās divas gājēju pārejas gar mežu, LSPA/Šmerļa ielas krustojums, gājēju pāreja pie alfas, krustojums pie pagrieziena uz alfu, un varbūt arī nākamais) ceļu nešķērsoja pilnīgi neviens. un nākamajos (lielvārdes, struktoru, zemgala gatvē), protams, arī sarkanais. tur gan gods, kas gods, katrā izgriezās divas mašīnas. es saprotu, ir jābūt pazīstamam ar stulbumu uz ceļa, bet šis mani pārsteidzoši saniknoja. te no teātru garderobēm laikam labākais salīdzinājums būtu "splendid palace".
tās tā kā būtu divas lietas. a kas trešā?
ā, rīgas laiks pastkastē. par kuru mani ļoti interesēja, kā izskatās redakcijas sleja. kura, hā, (tagad?) saucas "izdevēja sleja", un tajā mani sasmīdināja jau pirmais teikums. "dievs pāns vairāk par visu mīlēja pēcpusdienas nomiedzi". nomiedzi. nomiedzi!!!
+ vakarvakarā biju arī aizdevies uz P. parakājos pa kasti, kurā, starp kaut ko citu, ir dienasgrāmatas. TĀS dienasgrāmatas ar skolas logo, stundu sarakstiem, mājasdarbiem un vai nu skolotāju piezīmēm (1.-6. kl.), vai izprintētiem sekmju izrakstiem no e-klases (7.-12. kl.), kā Y un Z atskaitēm kases žurnālā. jā, un lūk, no pirmā posma man ir 9 dienasgrāmatas, savukārt no otra posma - 6 dienasgrāmatas. apbrīnojami.
|
marts 28., 2020
| 06:43
tas bija vislabākais sapnis. pilns ar prieku, un mazām rūpēm (vai atbildību), un skatīšanos ar nepaslēpjamām dzirkstīm acīs vai vaigu bedrītēs. tāds subskraib, šito es gribētu redzēt katru nakti. vai piedzīvot katru dienu. (es tikai detaļās neatceros kas tieši. jo darbība norisinājās vairākas dienas, bet es atceros tikai pēdējos divus rītus)
un pamostos pilnīgi normāli pēc 5h+ miega. un gaišs. te pat nevajag sapņu tulku, te viss ir skaidrs.
|
februbaars 9., 2014
| 11:46
Vakardienas/šīsnakts ciemiņošanās pie Brieža bija tiešām kas neredzēts, dīvains un patīkams. šad tad. vismaz daļēji iemācījos uz akordeona nospēlēt sprīdīti, pārsmējos, klausoties nacistu dziesmu popūriju uz 45 minūtēm, un klausījos nenosakāma vecuma jauniešu sarunās. nedaudz atsita atmiņā filmu, kur tie bija japāņu jaunieši. un jāmācās! universitātēs iemāca tik daudz nesaprotamu vārdu.
jā. ļoti glīši viss iekārtots, gandrīz vai tika sarīkots milzīgs koncerts ar basu, ibanezu, akordeonu, klavierēm un mikrofonu, apdzēries ~35 gadus vecs mākslinieks, kas izskatās sen pāri 50, vietējie dārziņu sitēji, un tā tālāk. tik kaķis negribēja klēpī sēdēt. kā arī protams, ka vakardienas mūzika, kas tik ļoti iederējās attiecīgajās istabās, šodien datorā skan kā mēsls.
un pampums kājā tikpat kā vairs neeksistē. ehh
jushanaas liimenis:: geeky
skan: under my thumb
|
februbaars 7., 2014
| 00:59
tik skaisti.
skan: hard to explain
|
janvaars 29., 2014
| 18:12
Tik patīkami uzlādējos, kamēr vārīju, ēdu un deldēju dibenu uz poda. Nē. Tam visam pa virsu dziedāju līdz The Strokes un ja būtu viena no tiem cilvēkiem, kas kādreiz smaida, spīdētu aiz laimes.
Vispār nesen pieķēru sevi domājam, ka vismājīgāk jūtos, kad mājās ieskrienu uz max. stundu, aktīvi darbinos, lai nav jābauda dzīvokļa nomācīgā aura un tad dodos prom. It īpaši, ja esmu viens. Var labi padziedāt ar savu slikto angļu akcentu.
Kaitina čīkstošais stikls blakus man autobusā. Nevar aizsnausties, izkritīšu vēl.
jushanaas liimenis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) happy
skan: VW - M79
|
janvaars 25., 2014
| 23:57
dzert pienu no glāzes vai kafijas krūzes ir pārāk populāri, tāpēc dzeru no bļodiņas. vairāk iet iekšā.
wow. pirmā reize, kad neesmu sagruzījies, rakstot cibā. laikam jau tāpēc, ka brīvdiena.
jushanaas liimenis:: calm
skan: league of legends
|
|
|
|