|
apriils 7., 2020
 | 22:04
vēl es gribētu, lai šitie eksperimenti beigtos. lai var saprast, kas patiesībā notika. ko es darīju par lieku, vai nedarīju. un bla bla. jo sāk likties dīvaini, kāpēc es esmu ar mieru to darīt. girls in peacetime just wants to dance?
laikam par eksperimentu jāmin arī šitais te. kaut kādas mazas ikdienas aizdomāšanās varbūt cilvēki individuāli ir pie sevis veikuši pēc katrīnas vai lemānas brāļiem. lai gan, protams, individuālie brīnumi notiek(kā to saka gan švarcs "lisabonas naktī", gan.. bļaģ, ko es tik tikko skatījos, cilvēki sēž pie bāra, tiek pārklausīta saruna un log-lēdija prasa "what's wrong with miracles?". jā, protams, pagales lēdija.)..
bet tagad mani vairāk uztrauc nedēļas laikā divreiz sasistas ierīces
last.fm: "This is the first time you've listened to The Bats."
23:36 edit: uzvārīju, bet beigās tomēr pārvārīju 900g šokolādes mērces. jo man likās, ka plīts nepaliks silta baigi ilgi. bet ej tak tu dirst. silta, šķidra šokolāde. atrodiet sev cilvēku, ar kuru priecāties tā, kā roncijs priecājas par siltu šokolādes mērci.
23:43 edit: blakus istaba smaržo pēc šokolādes. man liekas, ka plīts varētu joprojām nebūt izslēgusies.
|
marts 12., 2020
| 00:10
pievienojos šefam viņa gājienā uz mājām. joprojām mēģina mazliet pierunāt. un kopīgi uzdirsām mūsu blakus šefam.
kas vēl. šī frāze un divreiz ar to pašu atbildi atbildēts jautājums pilnīgi dažādās kompānijās kaut ko dara. kaut ko neaprakstāmu.
"Fill a bowl with cold water and dissolve enough salt in it to make it taste like the ocean."
šodien uzkulu un uzcepu dažas pavlovas. un izplatīju stereotipu, ka krievu sievietēm garšo pavlova.
|
marts 1., 2020
| 22:31
pārēdos, parubījos zem virtuves lampas. un pasapņoju. interesants, bet ne pārāk foršs sapnis.
galīgi ne forša diena. man paliek bail, ka esmu izkāpis ārā no viena dežā vū vagona un iekāpis citā. vai, drīzāk, nejauši no vilciena izgrūsts uz perona, un tādā aklā ticībā - vai arī pārliecībā, vai veselajā saprātā domājot, ka nākamais vilciens, kurš nāk, ir tas pats dežā vū, un kāpu atpakaļ. un ņihuja. kaut kāda inde.
baigi grūti vispār atrast, kurā brīdī pārslēdzos no šitiem režīmiem. šodien knapi atradu, kad īsti sāku strādāt ofisā. precīzāk, kad "jāatzīmē" gada jubileja. un izskatās, ka pašam nezinot, esmu iezīmējis sev brīvdienu. cik ironiski. atzīmēt tāpat, kā atzīmēju savu iepriekšējo dzimšanas dienu. ofisā, vienkārši un klusi strādājot. pēc maiņas kādu pusstundu sarunājoties ar ķīnieti un viņa varbūt draudzeni. un tāds "roncij, tikai necel nevienam augšā šito tematu". ha. jā.
no vienas puses, šonedēļ un pagājušonedēļ esmu izdarījis divas jēdzīgas lietas. abas saistītas ar to vienu sfēru. lai gan nē. tikai sarunājis. tomēr, tas man liekas ir jēdzīgāk, nekā "kaut ko sarunāt" ar veciem onkuļiem zem promiles vismaz. atcerējos vēl vienu lietu - trīs, vispār. saistītu ar citu sfēru. un tad ceturtā, ka es aizbraucu uz to sniegu un mazliet atslēdzos.
analogāk.
|
februbaars 29., 2020
| 00:03
no rīta bija tāds "ko nu, ko nu", ka aiz nelabuma beidzot uzslēju dzīvoklī telti. uzcelt laikam nav īstais vārds. divi šķērskoki un viss.
un ienācu ofisā pilnīgā "jipī-jē". nujā, kaut kas notika. kas, ja piepildīsies, būs kā ne tikai uzlidot, arī braukāt pa kosmosu. kā var tā uzplaukt. bet nu labi.
un tad atkal tiku nodzīts līdz tam, ka aiz (viegla, bet) naida bija jādarbojās. un pēc tam stundu (kas iekrīt šī ieraksta veikšanas sākumposmā) jālamājās. vismaz ir par ko. vai atbildības gatekeepings ir viena no tām lietām? bet nu labi, es pēc tā naida netiecos, un man tas nesagādā baudu, vai iemīlēšanos. lai gan šovakar, dzerot retu ūdens glāzi, atkal pārskatījos kādā sievietē. jo man likās kur redzēta, un jo ilgāk es pētīšu viņas seju, jo ātrāk atnāks atmiņā, kur tieši. nujā. aij. bet jā, mentāla izčekošanās. arvien biežāk. kaut kāds spētu nolasīt domas. lai gan nesen sāku sevi raustīt, cik ļoti vienkāršāk būtu bijis visiem atsīties, ka viss ir slikti. ha. tagad es to varu, varētu. bet tas ir par ilgu. arī citur.
jaa, par to naidu - ja ta butu viena reize ar emiliju - cheku peec 22, vai aizslegtam lejas drviim - varetu uzrakstit atseviski.
bet tagad tas ir katru dienu. paldies.
|
februbaars 27., 2020
| 23:50
paskatījos otro sēriju no modern love. tā jaunjorka liekas pārāk uzspodrināta, un ka tie cilvēki dzīvo pārāk labās situācijās (pirmajā sērijā bija armēņu bokseris, kurš padsmit gadus strādā par durvju sargu, un te cilvēki dzīvo klusās nomales mājās), un patērē take-away kafiju. un, jā, tā mūzika ir pārāk cheezy tieši tajās vietās, kur tūlīt būs buča, un tas tā, un kīnere izskatās, vai hm, bija uztaisīta par vecu (bet kāda man vispār starpība). labi, ka nekas neatnāca vaļā.
|
februbaars 2., 2020
| 16:28
kāds bija ticis manā instagramā un sev piesekojis. dīvaini un stulbi. bija vēl kaut kas, kas vakar notika. ā, linda leen parakstījās uz viena veca diska.
beidzot kaut kas iepēra. terras habanero mērce. lai gan kleķēta diezgan daudz, nu tā. bet tā jau ir forši kaut ko just. nu, vēl divarpus dienas. un atkal kaut kas ķipa mainīsies. tie režīmi, domu lidojumi un eksistenciālās problēmas jau tā tik bieži rotē. es nezinu.
|
janvaars 28., 2018
| 03:34
gaišas janvāra izskaņas naktis, vārīta bakaleja ar mērci un vēlme ieraudāt sevi miegā no mbv klausīšanās. jau atkal. un atkal tās pašas domas, no kurām uz kādu laiku spēju izvairīties. kuras pavisam noteikti uzrodas no plāniem šonedēļ izkustēties tuvāk vecajai dzīvei, vai tam, kas no tās ir palicis. un pazaudēju gadžetu lādētāju.
no pirmā noklausītā annas ferisas podkāsta, kurš neizrādījās tik briesmīgs, kā sākumā nodomāju. un pat sagaidīju pāris vārdus, kurus viņa izteica tai lentē par pazušanu tulkojumā.
- are you good at fake laughing?
- i don't know. i hope so. if i wear make-up for living professionally, i'd be good at fake laughing.
|
apriils 3., 2016
| 00:55
klīdu mājās no stacijas, skaitot notikumu/cilvēku fragmentus vēsturiskajā spirālē atsperē ar četriem riņķiem, kas apzīmē pēdējos četrus gadus, kuros kaut kas atminēšanās cienīgs ir noticis.
nujā, skaitīju notikumus un apstājos pie vienas sarkanās gaismas, jo perpendikulārajā ielā stāvēja mentu volvo un blakus tam škodas hečbeks. uzmetu acis škodas šoferim, vai viņš lūkos uz mentu pūzni, jo es tā pusnaktī nedarītu. škodas šoferis lūkojās. nogriežu acis.
pēc pāris sekundēm skatos, ka viens ments ir izkāpis no volvika un runājas ar škodas šoferi, kuram izrādās, pirkstos kūp cigarete. šiem iedegas zaļais, volviks ieslēdz ugunis un piebrauc priekšā škodai. fun nite
|
marts 1., 2014
| 10:05 - alkohols
mājās no pirmās ballītes šogad(jaungadu neskaitīsim) un sanāk, ka piektā šosezon aiz iesvētībām, KK sēdes, misteriem un jaungada.(plus vēlas pasēdēšanas alā, tajā tur miera ielā, dārziņos) Patiesību sakot, šī bija vissakarīgākā ballīte kā ballīte, jo nebija nomācoši kaitīgi cilvēki. nē, protams, viņi bija, bet paradoksālā kārtā sējās kopā ar citiem nomācošiem cilvēkiem un mani netraucēja. vai es nelikos traucējam.
however, šis nebija mans pasākums, paldies hostam par šampanieša glāzi, filmētāju ar divām videokamerām un fočiku, pāris picām, kuras uzreiz izrija, un ar to arī pietiks. īsumā ātri aplējos(gan burtiski, gan tieši), jutos tīri ok, sāku runāt pārāk daudz sūdu, tā arī neuzspēlēju riču-raču ar draugiem un gāju nolūzt.
joprojām domāju, ko darīt ar savu atzīmējamo dienu, bet skaidri zinu to, ka šis nav tas. skaidri apzinos, ka uz skolu negribu nākt, jo klasesbiedri nemāk dziedāt un tie sveicieni ir pie vienas vietas.
vairs neko, rīt dm un šodien jāskrien
|
februbaars 18., 2014
| 17:06
vot, nevaru iebraukt, kas ir labāk - ignorēt visus, nevienam nekur neiejaukties un nekur nestrīdēties un dzīvot līdzi the strokes, vai visiem uzbāzties. jo tagad, redz, kāda ir apvainojusies, pastāstījusi to savai draudzenei, kas to pastāsta man.
bet pirmajā variantā jūtos labāk. lai gan gulēt gribas un ēst arī. whatever. is this it?
skan: strokes - barely legal
|
|
|
|