|
juulijs 30., 2020
 | 01:05
labi, jā, es 4h nosēdēju pie 4min projekta, sāku klausīties vēl pēdējo reizi pirms seivošanas/ierakstīšanas ārējā datu nesējā, un čušš bļe.
pelēks ekrāns, skaņa vēl drusku nāk ārā. pats norestartējās, un būtojoties ekrānam ir vertikālās svītras, iebūtojas un atkal viss pelēks. nu ne jau tagad. nevarēja paciesties vēl pusstundu, līdz ierakstītos, vai desmit dienas, līdz tiktu no šejienes prom? pats jau arī sāku skaitīt tās dienas. lai gan saikne ar realitāti ir izdzisusi jau diezgan ilgi. varbūt kopš jāņiem?
un laikam jau kaut kur rakstīju, ka šī varētu būt beidzot bijusi normāla (tas ir, laba - nu noteikti ne idealizēti "perfektā") vasara. atrastas kaut kādas dīvainas vietas, runāts (bet ne sapazīts) ar kaut kādiem cilvēkiem, pabūts pie dabas, un.. gribēju jau teikt draudziņi, bet varbūt pareizāk būtu draudziņš. kas ir skumji, bet novelšu to uz mēri.
nujā, bet kompis. tas nepavisam nav labi, tāpat vien uz mēnešreizēm ekrāns neizdziest. telts augšu arī biju pamanījies atstāt vaļā, kamēr lielās durvis aizvēru, bet tas vēl tā, iekšā nekādu tehniku nebija un nekas dikti saslapis nav. bet kompis. bļaģ.
|
februbaars 29., 2020
| 00:03
no rīta bija tāds "ko nu, ko nu", ka aiz nelabuma beidzot uzslēju dzīvoklī telti. uzcelt laikam nav īstais vārds. divi šķērskoki un viss.
un ienācu ofisā pilnīgā "jipī-jē". nujā, kaut kas notika. kas, ja piepildīsies, būs kā ne tikai uzlidot, arī braukāt pa kosmosu. kā var tā uzplaukt. bet nu labi.
un tad atkal tiku nodzīts līdz tam, ka aiz (viegla, bet) naida bija jādarbojās. un pēc tam stundu (kas iekrīt šī ieraksta veikšanas sākumposmā) jālamājās. vismaz ir par ko. vai atbildības gatekeepings ir viena no tām lietām? bet nu labi, es pēc tā naida netiecos, un man tas nesagādā baudu, vai iemīlēšanos. lai gan šovakar, dzerot retu ūdens glāzi, atkal pārskatījos kādā sievietē. jo man likās kur redzēta, un jo ilgāk es pētīšu viņas seju, jo ātrāk atnāks atmiņā, kur tieši. nujā. aij. bet jā, mentāla izčekošanās. arvien biežāk. kaut kāds spētu nolasīt domas. lai gan nesen sāku sevi raustīt, cik ļoti vienkāršāk būtu bijis visiem atsīties, ka viss ir slikti. ha. tagad es to varu, varētu. bet tas ir par ilgu. arī citur.
jaa, par to naidu - ja ta butu viena reize ar emiliju - cheku peec 22, vai aizslegtam lejas drviim - varetu uzrakstit atseviski.
bet tagad tas ir katru dienu. paldies.
|
augustus 13., 2016
| 22:27
tiku pie wi-fi paroles un izlasīju vienu nytimes sleju.
|
maijs 10., 2014
| 13:54
vakar, nesagaidot martas asinis depo, saņēmu zvanu ar jautājumu, vai man nav telts. jā, telts man ir. atnesīšu 8.00 uz skolu. viņai šodien visas dienas garumā kāds ar ģeogrāfiju saistīts events. pamostos 13:00, deviņi neatbildēti zvani un meitene bēdīga. iespējams.
no šodienas teikšu, ka telti savāca tas čalis no bites(kaspars misiņš), kurš laikam jau pusgadu braukā pa indiju/malaiziju ar velo.
skan: au palais - pathos
|
|
|
|