|
marts 16., 2020
 | 22:02
šodien bija kaut kāds ģimeniskais pritons. karsts, pārelpots, viegli piededzināju makaronus ar dārzeņiem, un arī ne īsti pareizi savārīju rīsu pudiņu. nē, nu negaršoja jau slikti, tikai tā konsistence. tā konsistence.
tagad te daži skatās "vectēvs, kas bīstamāks par datoru", un es lapsī cenšos pārrakstīt piezīmes no seniem laikiem. baigi grūti. nevar normāli apsēsties, nevar kartīgi nolikt kladīti, lai nekustās, un tad tas rokraksts arī ir pilnīgi sagrauzts.
rīt lauku tantei kaut kur būs svinības, un tad es gribētu braukt atpakaļ uz rīdziņu. es jau gribēju te būt tikai no svētdienas vakara, un līdz otrdienai. jo ofiss. bet ofiss... tagad joka pēc iegāju soctīklā, a varbūt rīt ofiss strādā? nē, nestrādā. pavisam ciet. labi, ka man ir soctīkls, citādi es kā idiots gaidītu, kad mani kāds aicinātu strādāt. tātad. [edit, tā lai ir smuki: 22:45 tomēr uzrakstīja, ka uz karantīnas laiku viss ciet]
un iešana gulēt ir dīvaina. ne dīvaina. es īsti nezinu, kas ko tieši. bet līdzīgi kā ziemassvētkos. nu d'oh, protams, ka kā ziemassvētkos. es guļu tieši turpat. un tieši tāpat zem segas slēpjot telefona gaismiņu, cenšos pierakstīt kaut ko, kas ieleca galvā pa dienu, par to, kā es gribētu dzīvot, vai ko es gribētu redzēt, vai kam gribētu pieskarties. vai kā es gribētu, lai es gribētu. jā.
tikko pārrakstīto es atstāšu piezīmju aplikācijas marinādei, uzšķiršu random lapu.
11.10
[..]
savācu vēl bambusus. un kādus plastmasas mēslus. atbrīvoju dažas takas no akmeņiem, lai mazāk sāp. uztaisīju gandrīz mazu molu, uz kura varbūt balstīt laipu. atradu labu mini-lāpst-akmeni, jo neatbalstu konsūmerismu pirkt 70cm lāpstu par 5$. mazliet attīrīju upes grīdu. Ap 15:00 (rēķinot pēc saules novietojuma) apēdu pusi picas, kas ~7h saulē sēdēja uz grila akmeņiem. pat ja skudrām bija germi, diezvai pēc siltāka par reizēm restorānā pasniegta pīrāga tur tādi ir. un pofig, ātrāk nemiršu.
|
februbaars 10., 2020
| 23:26
visneiedomākamākajā veidā tomēr ielīdu dušā tagad, nevis varbūt no rīta.
biju tik ļoti gatavs un pārliecināts, ka rīt no rīta būšu mājās un medīšu jrt biļetes. tfu, roncij. tev uz ofisu jāiet. no rīta. ko es uzreiz arī nesapratu, citādi būtu atteicies. jau kaļu plānus, kā izdīkt sev desmit minūšu pauzi, lai caur telefonu mēģinātu sev kaut ko izbakstīt. jā.
kaut ko vajadzētu ierakstīt, ka visas sinatras vientuļās dziesmas skan pilnīgi neatšķirīgi viena no otras. un kāpēc tagad skan loveless. jau pie pašām beigām.
un galīgi nemaz negribas runāt ar priekšniekiem par sev dīcamām, bet normālām lietām. kas - pats fakts, ka ir tā, ka ir jādīc, un otrs, ka negribas dīkt - pēc kaut kādām redditā lasītām teorēmām varbūt velk to, ka tā ir toksiska vide. aij, par ko es te atkal muldu.
un repertuārā ir atgriezies cerību ezers! the fuck.
|
detsembris 22., 2019
| 23:46
kaut kāds ķipa tukšums. to pašu vajadzīgāko - kas mazliet slejas pierunāšanas, vai atrunāšanas virzienā - nevar pateikt.
tad šodien stundu meklēju, ko gatavot svētkiem, un tad divas-trīs stundas izbaudīju rīčārdžu, sleš grimšanu internetā, sleš iztēlojos pārāk tumšu dzīvokli vai āru, vai centos ieklausīties un tieši neieklausīties visādās dziesmās. un tad pieslēdzos vēl pusstundu, līdz atrakstīja tante, un pateica, ka neko taisīt nevajadzēs. tikai kartupeļu biezeni. kas savā ziņā ir baigi labi, tikai nebiju ar to rēķinājies.
tad nākamā lieta, ar ko rēķināties, ir šitās nedēļas aizpildīšana. plānā ir atkal kaut ko atkārtot. uzspēlēti atkārtot. tikai tā cenšanās atkārtot, vismaz plānošanas režīmā, man liekas, ir daudz kreņķīgāka par to iepriekšējo reizi, kad man jau tagad sāk likties, ka neko neplānoju un vienkārši aizdevos. lai gan tā jau arī nebija. kas vēl. un pēc tam būs jaunais gads, kurš sāksies ar mazām izmaiņām. kas būs neērti, un jā, es biju iztēlojies kādu citu izpildes variantu. lai gan varbūt uzradīsies vēl cits. bļeģ, roncij, ko tu dari ar savu dzīvi.
jau trešais 40-gadīgais, dzērušais vīrietis man uzdod jautājumus "ko es gribu", vai "kas es gribētu būt". es zinu atbildi, bet man ir kauns to teikt. un patiesībā tā atbilde ir tā pati, kas pirms.. pieciem gadiem? vai sešiem. un tagad nav mainījusies divus gadus.
ienākot dzīvoklī, ir kaut kādas dīvainas smaržas. dīvainas tādā ziņā, ka es tās neesmu radījis. šodien vai vakar tie bija cepti kartupeļi. laikam jau plūst pa spraugām.
also, pārklausītas lirikas: māt, es miršu savādāk / es mīžu savādāk
parīze, teksasa liekas diezgan okei. sāk jau likties, ka roudmūvijiem ir kaut kādas limitācijas. lai gan asv dienvidrietumu ekranizācijām limitāciju nav.
|
nuavembris 21., 2019
| 23:35 - vēstule rītdienas roncijam
čau.
atceries, lūdzu šodien [piektdien] ēst brokastis. brokastīs ēst omleti ar to iesākto saldo krējumu un samizotajiem šalotes sīpoliem. var arī piegriezt sieru, un obligāti arī zaļumus. kalendārs arī saka, ka ķīnietim ir dzimšanas diena, un kaut kad uzraksti tantei par to, lai laukos apskatās, vai tur nav palikušas mūsu lielās pannas.
rīt arī ir jāiet uz balto helikopteru. atceries, ir jāierodas pusstundu iepriekš, lai varētu izvēlēties, kurš - āboliņš vai daudziņš - tev ausīs čukstēs tulkojumu. izvēlies daudziņu. es pēc šīs zīmītes uzrakstīšanas iešu nomazgāties, lai tev tas nav jādara. darbā tu tāpat mazliet sasmirdēsies. eh. nu.. skaties pats.
paldies,
esi labs,
vakardienas roncijs
|
|
|
|