|
detsembris 2., 2022
 | 01:14
karoče, filma two popes - jūs tikai nemēģiniet man iestāstīt, ka džonatanu praisu (argentīnas pāvestu) nevarētu šīs kinolentes ietvaros nomainīt ar ģirtu krūmiņu
viņš (krūmiņš) tur ir, tikai nav ielikts titros
bļeģ
tas ir jālabo
vēl es šovakar paskatījos "norm mcdonald had a show" ar deividu speidu, un lūk, tā smējies es nebiju patiešām ilgi. bet pabrienot cauri nākamajām trim šī raidījuma sērijām, liekas, ka tas bija tikai perfekts pirmās sērijas/viesa salikums.
nu vienalga. vajadzētu kaut ko latvisku paskatīties, varbūt. vai klasisku. esmu atzīmējis interesi par vismaz kādām 20 franču filmām no 60-tajiem, un nezinu, pēc kādiem parametriem iezīmēt vēl.
|
apriils 1., 2021
| 00:57
atvērtais jautājums - lūdzu, pareģojiet, pēc cik gadiem kultūrkapitāla fonds dos naudu pilnmetrāžas filmai par (vismaz daļēji) indiešu vai citu 21. gs. ienākušo minoritāšu dzīvi un sāpi latvijā (rīgā)?
nekam nederīgi bonusa punkti arī par režisoru, vai producentu, kuri spēs vkkf iesmērēt šo ideju.
|
marts 24., 2021
| 14:32
Ak, jā. Beigās es gribētu izspēlēt vēl vienu nenotikuši dialogu.
Piedalās: Marta Krivade (MK) un Juris Poškus (JP)
MK: Nu labi, bet kāpēc Kolka?
JP: A, kāpēc nē?
MK: Nē, nu jā.
|
oktobris 5., 2020
| 00:06
es pat nezinu, pēc cik ilgiem laikiem beidzot noskatījos kādu filmu. savās mājās uz kompja. nu, gan jau ka maija.
(tas gan galīgi nav saistīts ar manu mēneša amazones praima traialu, ar kuru es tiešām nezinu ko darīt, bet var jau paņemt, ja piedāvā)
"all the freckles in the world". es nezinu, kāpēc tāda filma vispār bija manā vačlistā vai kompī. nujā, meksika, ķipa 1994. gads (ir sasaiste ar asv notiekošo pasaules čempionātu futbolā), kārtējais coming-of-age ar aizdotām kasetēm ar "īstu roku", šoreiz gan vidusskolas tēli tiešām izskatās kā no vidusskolas, tb, pamatskolas. pirmā pusstunda likās daudzsološa, bet tad kaut kur aizgāja tādā lišķīgumā. (un pašas beigas - feispalmā) vai arī es paņēmu pauzi un apskatījos imdb, ko es skatos, ieraudzīju, ka 5.2/10 un tad atslēdzu "viss ir forši" filtru. nujā. pašās beigās - pēc tām feispalmajām beigām, kas, iespējams, bija īstās beigas - bija roudmūvija elements, nezinu, vai visa tāda filma būtu patikuse labāk (droši vien ka nē). bet varbūt kaut kādu dežāvū aizskāra, vai whatever.
|
maijs 1., 2020
| 01:15
pirmoreiz mamma uzlika normālu filmu. the best offer (2013).
sākumā, protams, varēja redzēt, ka ir tikai solīdi smuki iekadrēta, bet nu tad parādījās arī satura un raksturu vītnes, vai, filmas kontekstā runājot, zobrati. drusku jau laikam aizskāra, bet, protams, tas eiropeiskumz (lielākoties filmēts prāgā!, šautauts PTA un Animai), un katra aktiera atšķirīgais angļu valodas akcents pavilka uz leju to pieredzi.
bet diezgan kruta.
|
apriils 29., 2020
| 22:54 - whiplash (2014)
nobeidzu (pēc tāda šurpu-turpu pa bočku jau laikam ka var teikt) whiplash.
nuu, es nezinu. kaut kā likās, ka tā būs vairāk kultiskāka filma. ārpus muzicēšanas scēnas bija zem desmit - divas ar čiksi, divas ar senci, vēl viena pie ģimenes galda, viena no kojām, gan jau vēl kaut kas.. un kurām nekāda turpinājuma nav. varbūt es saklausījos kādas meitenes atstāstījumu par jelgava94 filmu (pats neredzēju), bet varbūt tiešām bija tik slikti.
psihais ansambļa vadītājs ārkārtīgi atģadina to futbola tiesnesi (pjērludži kolinu) un manu klases audzinātāju, kurš līdz zināmam diršanas līmenim vēl tiktu līdzi.
tie "mākslinieciskie" šoti ar taurēm vai klavieru klimpermaņa pirkstiem, manuprāt, bija diezgan nesmuki, un man liekas, ka goslings lala landē uz klavierēm blieza pamatīgāk par šito te psihopātu jaunjorkas iedzertuves džeza vakarā.
un tādā ziņā abas filmas šo "džeza pakasīšanas" funkciju pilda diezgan okei. vismaz informēšanas nolūkā. cik tiešām jaunu džeza klubu vai spēlmaņu tagad ir, grūti teikt. lai gan diezgan cepī(ja) rīgas laikā lasītais "sequences and consequences", un rīgā kaut kur maskačkā ir jersika records.
vislielākais krindžs likās tad, kad viņš steidzās uz mēģinājumu, devās uz autonomu (kurā sākotnēji viņu neielaida), tad viņš tur atstāj bungu vālītes, paņem nomas mašīnu, kurā viņa vainas dēļ (visticamākais) sāniski ietriecās freightliner fūre, viņš aizbēg no notikuma vietas un ar asiņainu seju un drēbēm centās kaut ko nospēlēt. basketbolā viņu neuzlaistu uz laukuma, un es to filmu līdz šovakaram izslēdzu.
nujā, un viņa bungu vālīšu maciņa aizrāvējslēdzēņošana ļoti izskatījās pēc dekstera nažu komplekta, un kas bija otra lieta.. jā, tā fūres ietriekšanās bija āreče kā palpfikšenā. vai fargo. fak, i'm not good at this.
lūk, te man bija ekspektācijas par kaut ko, un pārsvarā tās netika satiktas. nu, neko. vēl smieklīgi, ka galveno saldo pārīti spēlēja 26- un 27- gadīgie.
pasūdzējos interneta draugu grupiņā. vienīgajam onlainā esošajam vai par mani rūpošajam arī likās, ka krindžī. bet nominēta oskaram. man tāds "wtf, nu labi". ne-e. izrādās, ka piecas nominācijas un trīs statuetes.
|
apriils 12., 2020
| 00:57
tā, kas ir marriage story, vai pareizāk sakot, kāpēc tas bija manā višlistē, un kāpēc tur ir skārdžo un ādams braucējs?
43:02, neliekas nemaz tik hot, laura derna gan ir baigais pārsteigums. pašas pirmās desmit minūtes arī bija interesantas un mānīgas (attiecībā uz sekojošo darbību), likās tāds kā pagarinātais prozas lasījums pēc patersona dzejas. to "pārvācos uz LA" gan pagaidām īsti nejūt, vairāk tāda dīvaina ģimenes locekļu katorga, nekā smoga/bomžu/korķu/kinoindustrijas metropole.
jau uzņēmu 13 skrīnšotus - varbūt man vienkārši iepatikās to darīt, vai arī te cilvēki visu laiku ir iekadrēti kaut kādā zelta griezumā. un tās baltās palodzes - gan jaunjorkas dzīvokļa tualetē, gan mammas virtuvē enģeļpilsētā - ir fotogēniskas pašas par sevi. es domāju, ka kādam tur (filmēšanas komandā) noteikti ir fetišs uz tām baltajām palodzēm.
bet visas palodzes ir baltas, arī pie jaunjorkas psihiatra. laikam aizmuldējos.
|
marts 20., 2020
| 08:54
es sapratu, kur ir faking problēma. gribas no rītiem sēdēt pie loga, bet dzīvokļa radiatori strādā ar tādu dvuhu, ka nav iespējams tur nosēdēt.
laukos, protams, ir krāsns, kas ir izvietota istabas otrā galā.
tāpat ir skaidrs, kāpēc zīmulis ir pārāks par pildspalvu (ja vien tā nav kosmosa pildspalva, hello, sainfelda vērotāji), ar viņu var rakstīt ačgārni.
un filmai "viesturs kairišs iznāk no meža" vajag turpinājumu, kaut vai vis-simboliskāko. teiksim, "viesturs kairišs iznāk no meža un pilsētas centrā saskatās ar blondīni zaļā mētelī".
varbūt es pēc mājas īpašnieka aicinājuma esmu lohs, bet komunālos maksāju "pēc vidējā rādījuma", un, guess what (beidzot pieliecos, lai palasītu rādījumus), pa gadu (un vēl mazliet) pārmaksātajos komunālajos sanāk viena mēneša īre. tātad, nauda nav problēma, ulda tīrona rl februāra redakcijas slejā pieminētais vīruss var iet un atpisties. paldies.
|
janvaars 14., 2020
| 00:28
labi, es iepauzēju "being john malkovich" 54:30 minūtē, vai whatever, kādā laika vietā (par šito vispār domāju, tuvojas gads kopš viena traka notikuma, bet kas pie velna ir gads. es jau pats varu izdomāt, kad ir gads. labāk, lai gads būtu īsākā, vai garākā laikā? jo man jau liekas, tādi gadi, periodi, kuros sakrājas jēdzīgas lietas, man ir kādi 2 vai 3. bet nu labi, ne jau par to šoreiz stāsts), lai beidzot pierakstītu to, ka tas ir kaut kas brīnišķīgs.
un tur ir diasa no astoņdesmito beigām (??), kura vispār šeit atgādina priekšnieka pirmspubertātes meitu, kurai obligāti ir jāēd gurķi ar krējumu, matainais pupetieris atgādina saoršu ronanu, tā tur maksīne vispār liekas redzēta tik daudz kur. un dažas lietas tur cilvēkiem ir skaidras, nevienam citam pat nezinot. tā, kā, tiek ierunātas eksistencē. un dažas lietas paliek kā faking mistērija. no kurienes maksīne dabūja malkoviča numuru, vai kāpēc pārītim mājās ir zoodārzs.
ļoti labu brīdi nebiju par kaut ko tā kaifojis. tāds popsīgs "bļa, ko notiek?". un šodien ofisā nebija ko darīt, un kaut ko mēģinu iekustināt g. un e. runāt par kaut kādām lietām. teiksim, g. jaunjorku (un man liekas, g. tādā pašā tikpat slinkā sestdienā ieteica šito skatīties, vai kaut kā pieminēja. nu, g. tur bija klāt, un paģirains priekšnieks, kāds no viņiem diviem), vai e. uzminēja manu reddita jūzerneimu. un nu labi, tas tā.
malkovičs. vtffff. es joprojām nezinu, kas īsti viņš ir īstajā dzīvē, bet šis ir tāds kaifs. kopš.... ? bukovska sievietēm? kaut kādām warpaint dziesmām? tā viena batātes frī kaut kad vasarā? karamelizētajiem riekstiem? un cik daudz vizuāla kinematogrāfiska sūda pasaules vēsturē ir uztaisīts, ja tā rezonē tikai kādi pāris procenti? bet labi, tas ir subjektīvi. baigi mocījos ar "scenes from a marriage" pirms pāris dienām. zviedru valoda vai kas pie vainas. "paris texas" vai "bojack h." bija kaut kādi daži kaifīgi elementi. bet te ir gandrīz viss. uz pirkstgaliem. vai paceltiem papēžiem. aizsardzības stājā.
un jā. ir ieslēdzies kaut kāds dvēseles stāvoklis, kad pastāv un mainās tāda lieta kā mīļākās dziesmas. kuras gan es iepriekš baigi neesmu klausījies. jo ar tām tad ir cits stāsts. šīs ir tādas jaunas, kuras var fiksi noklausīties 5-10 reizes, nobrīnīties, kā kaut kas tik vienkāršs var būt tik lipīgs, un tad iet atpakaļ pie atklausītām vērtībām un reizi dziesmā iesist plaukstas.
edit: čārlijs šīns? deksteru atgādinošs saundtreks? spaiks jonze????
un kaut kādas fucked up filmas 99. gadam, šī un eyes wide shut. vai arī nē. vienkārši tā liekas. no tāgada ir redzētas vēl ir tikai american beauty, virgin suicides un magnolia. un tarzāns @ kino 52.
esmu pārliecināts, ka ieštirīja. wtf.
|
janvaars 9., 2020
| 23:00 - palo alto (2013)
baigi grūti šito bija skatīties. visu laiku notiek grūti panesamas darbības, un kaitinoši karakteri, un tā.
nē nu, es nezinu, kā šis vispār iekļuva manā wishlistē ar miljona budžetu un tikpat lielu boxofficu.
labi, zinu, kaut ko runājām par džeimsu franko un pašu pie-sanfrancisko pilsētu.
bet nujā. sākumā likās ballīšu filma, tad tīnīšu, tad tomēr ne tik tīnīšu, jo visi pīpē un visiem ir mašīna/tiesības, un tad tāds nomācošais "kā cilvēki jūtas, kad ballītē viens otram neuzskrien klāt, un tusē ar nepareizajiem cilvēkiem", un beigās savā ziņā kaut kas nokārtojās. ķipa.
un filmu uzņēma vēl viena sieviete no koppolu klana.
bet nujā. skaistākais mirklis (nu labi, daži jau bija, noskrīnoju trīspadsmit - no kuriem lielākā daļa iekļauj sēdēšanu. seriously, wtf) bija tas, ka pēdējā mājas ballītē ieskanas maka demarko oda vaisroja cigaretēm, telpā ienāk emma robertsa džemperī, nu, tas ir visskaistākais cilvēks visā telpā, un tas čomiņš ir atšļaudzinājies uz kāda pufa un ķipa viņu neredz ienākam. lūk. varbūt tas ir tā, ķīmiski mazliet par daudz elementu, kuriem būtu jāpatīk, bet ā. es noskatīšos vēlreiz to ainu, lai es labi saprastu, par ko runāju. pārējais nu tā, patiesībā.
|
| 21:01
ieliku cepties to brīnumu ar sēnēm, ananāsiem, salami, sieru un tomātiem, un tāda sajūta, ka vajadzētu kaut ko paskatīties
|
| 12:15 - paris, texas (1984)
pēdējās divas ainas, kuras droši vien aizņēma kādu pusstundu, bija tāds aww.
filmas divas galvenās sievietes, izrādās, ir francūziete un vāciete, kamēr abi čaļi ir pusmūža amerikāņi, Dīni.
nu, un sasodīts, tā pamazbudžeta amerikāna ir smuka. slaidgitāra ar savu rurālismu beigās arī drusku pabesīja, bet nu labi, tas tā
|
detsembris 22., 2019
| 23:46
kaut kāds ķipa tukšums. to pašu vajadzīgāko - kas mazliet slejas pierunāšanas, vai atrunāšanas virzienā - nevar pateikt.
tad šodien stundu meklēju, ko gatavot svētkiem, un tad divas-trīs stundas izbaudīju rīčārdžu, sleš grimšanu internetā, sleš iztēlojos pārāk tumšu dzīvokli vai āru, vai centos ieklausīties un tieši neieklausīties visādās dziesmās. un tad pieslēdzos vēl pusstundu, līdz atrakstīja tante, un pateica, ka neko taisīt nevajadzēs. tikai kartupeļu biezeni. kas savā ziņā ir baigi labi, tikai nebiju ar to rēķinājies.
tad nākamā lieta, ar ko rēķināties, ir šitās nedēļas aizpildīšana. plānā ir atkal kaut ko atkārtot. uzspēlēti atkārtot. tikai tā cenšanās atkārtot, vismaz plānošanas režīmā, man liekas, ir daudz kreņķīgāka par to iepriekšējo reizi, kad man jau tagad sāk likties, ka neko neplānoju un vienkārši aizdevos. lai gan tā jau arī nebija. kas vēl. un pēc tam būs jaunais gads, kurš sāksies ar mazām izmaiņām. kas būs neērti, un jā, es biju iztēlojies kādu citu izpildes variantu. lai gan varbūt uzradīsies vēl cits. bļeģ, roncij, ko tu dari ar savu dzīvi.
jau trešais 40-gadīgais, dzērušais vīrietis man uzdod jautājumus "ko es gribu", vai "kas es gribētu būt". es zinu atbildi, bet man ir kauns to teikt. un patiesībā tā atbilde ir tā pati, kas pirms.. pieciem gadiem? vai sešiem. un tagad nav mainījusies divus gadus.
ienākot dzīvoklī, ir kaut kādas dīvainas smaržas. dīvainas tādā ziņā, ka es tās neesmu radījis. šodien vai vakar tie bija cepti kartupeļi. laikam jau plūst pa spraugām.
also, pārklausītas lirikas: māt, es miršu savādāk / es mīžu savādāk
parīze, teksasa liekas diezgan okei. sāk jau likties, ka roudmūvijiem ir kaut kādas limitācijas. lai gan asv dienvidrietumu ekranizācijām limitāciju nav.
|
detsembris 20., 2019
| 19:19
nē nu forši jau, ka šitajās brīvajās dienās esmu pierakstījis cibu, un vakar vakarā mazliet sapratu, ka ir kaut kas jāpieskicē. tā viena sociāli svarīgā lieta, par kuru vienreiz biju domājis, bet tad aizmirsis. fakinā pīlēna intervija. skicētājs atradies. vai ko es vēl skatījos. the founder (2016). neko jaunu gan neuzzināju, un tamdēļ, ka vēlu naktī skatījos, šorīt mazliet dīvaini jutos, bet okei.
ir nodzīvotas piecas dienas bez jakas. bez maka. bez pases. bez cimdiem. okei, paciņa šodien 13:37 nokļuva lietuvā. tas ir labi. tas ir labi, roncij, turpini. šefs pateica, ka vakar visiem kolēģiem (protams, izņemot tiem diviem bez whatsappa) ir atzinies, ka no jaunā gada ies projām. un ir vismaz zināms aizstājējs. šobrīdējais sūšefs. kas arī savā ziņā ir labi. kas vēl ir labi, roncij, kas vēl ir labi. ēē. nav jau tā, ka vēl kaut kas būtu. varētu teikt, ka es esmu atvaļinājumā, šobrīd. kas ir ļoti bailīgs vārds. kolēģiem liekas, ka es esmu uzkāpis uz kaut kādām vielām. vai nu nerunāju nemaz, vai pārāk daudz. kas gan ir dīvaini. jo cits kolēģis kaut kādā dzirdamo asociāciju virknē - ā nē, temats bija par to, ka indietis baigi vēlās braukt uz āfriku -, nokļuva līdz izteikumam "african monkey aids". tā bija tā frāze, ko gribēju kaut kur pierakstīt. ok, tas ir galā. paldies, roncijs, par stāstu.
|
oktobris 14., 2019
| 02:08 - blakus (alises zariņas filma)
Andris & Sandris. / krāsainais balkons vidū
Gerkens pie B.P. (bērnu pasaules)
Origo boys gabals vārdadiena
Kafejnīca "Dakota" (kā viņi tik tālu apkārtceļu brauc uz Ķegumu?)
Un tad viņi ir uz Jelgavas šosejas
dikti bokeh-ēts skats ar ērgļiem/eņģeļiem(???)
proporcijas jūrai par tableti
anta = nevarauska x zvīgule
open-ending?
"izkaisi manus pelnus"
|
augustus 14., 2019
| 08:13 - once upon a time in hollywood (OUATIH)
aizlīdu uz jauno tarantīno gabalu.
pirmās divas stundas bija tāds mih mēh, kur visu laiku bija jābrīnās, ka breds pits ir B līmeņa aktiera, kuru attēlo dikaprio, izsūtāmais zēns. tā īsti nekas nenotiek. par vardarbības scēnas ir tikai kādas trīs.
bet ļoooti smuka amerikana. un nesaprotu, kā gan lala landē, gan te viņi spēj atbrīvot frīvejus, noraut lielās laternas un laist filmēt satiksmi ar oldskūlīgāfm mašīnām.
pārak daudz cutscenes par filmām filmā (gan, mājās skatoties tv, gan uzņemšanas laukumos). un margo robijas, kuras seja tika filmēta bez maz vai tā, kā hičkoka meriona kreina, storijlains filmas laikā nav eksistējošs.
mazliet brīnos par iekļautajām/pieminētajām kulturas reālijām. mensons (vai es pieminēju kinokulta lekciju pirms filmas? ...), morisons, poļanskis.. un dīvaini neredzēti saulesbriļļu dizaini. un ļoti apšaubāmas pārējas starp lielajām filmas arkām, kad uzliekas melns ekrāns, skanošo mūziku apstādina, atstāj reverbētied uz trim sekundēm, un sākas jaunā arka.
tad vēl bija tās pēdējās 40 minūtes. kur tik ļoti centās izlabot to, lai sākuma divas stundas neliktos pēc sūda. vai arī tā ir mana interpretācija par tarantīno darbību.
tad, pieraksti no a4 lapas:
"weather - ever"
shoppe
briļļu rāmji (laikam domāts robijai) = <33333
pupiņas ēst ar karoti?
dīvaini kati ar uzdirsieniem
actors are fury?
$50000 - lots of chicken
bīč fossiļu filma
emily kokal?
El Segundo airport?
nesaprotu robijas storilainu
teātru iedegšanās
valet kultūra LV
acid cigs - ??
super wide ratio
tā filma a r pačino (kaprio šāvējs/scarface) virzīšanās plotā caur dialogiem. is it cool?
pita mašīnā ir smukā krāsā tirkīzā
raccoon flavor dog food
bet brīnišķīgā americana!
dziesma, kad poļanskis mājā ved draudzeni.
dīvainas reverbiskas izskaņas starp ainām un tranzišeniem
airstrīmi un filmu industrija?
|
marts 24., 2019
| 15:10
ā, lady bird ir tāda filma. dažas tik ļoti quirky (es tā saprotu, ka sievišķā skatpunkta) frāzes. padaudz perks of being a wallflower, mazliet ghost world un gan jau vēl visa kā. kā viņa sapisās, nonākot jaunjorkā un tie brīnišķīgie amerikānas kadri/attiecības ar sakramento pašās beigās.
man arī liekas, ka māte braucot prom no lidostas mašīnā varēja arī neraudāt, skatītāji vairāk raudātu paši. un kāpēc man likās, ka ronanai būs caursitošs īru akcents?
laikam vakar izsitu cauri arī little miss sunshine, bet tie beauty pageanti (arī bad grandpa, tas gan ir pilnīgi cits izpildījums un vispārēja kinematogrāfisks sūds, jo jackass un tā) ir tāds krindž, ka kaut kādās interneta filmu vērtētuvēs ieliku ~60% kādu astoņdesmit vietā par sabojātajām beigām
|
marts 2., 2019
| 23:24 - green book
biju uz šito the green book. pirmo reizi reāli skatījos ķinītī filmu, nelasot titrus. forši
un tā kā tā ir americana (kur drusku negaidīti biezā slānī jaunjorkā skan īsta itāļu valoda), viss ir tik fakin forši. mani gan māc baigās jausmas par to, kur viņi atrada tik sūdīgus ceļus (jo nevienā brīdī nebija intersteits) un ģeogrāfiju (vispirms atlanta, tad memfisa).
bet lai kā arī drusku besī tā pamācīšanās vienam tēlam no otra visas filmas garumā, eh, sasodīts, diezgan ļoti jauks kino. skaisti cilvēki. nujā, un tie bakstoriji arī diezgan daudzās kārtās, no kurām viena te latvijā būs samērā aktuāla manuprāt (hosams abu meri gan neizvilka baigi augstu līdz politiskajai elitei lai kādu izvilktu no ķurķa, bet varbūt?)
nujā. blakus sēdēja divi veci gudri cilvēki.
|
septembris 1., 2018
| 23:01
vakar pusbrīvdabā noskatījos kriminālās eskelences fondu (nokavēju pirmās padsmit minūtes), bulanžērija ir drusku overrated
šodien aizgāju mētāt uz porziņģa laukumu līdz tumsai, drusku čābīgs apgaismojums kas gan nav iemesls zaudējumam 1vs1 ar kādu svešinieku. darbnīcā drusku amerikāniska pankūka un nelīmeņota homemade ledustēja.
|
augustus 19., 2018
| 03:15 - runā dāmas, vol. 72
Es Džeku Bleku neuzskatu par aktieri.
|
|
|
|