|
apriils 29., 2020
 | 22:54 - whiplash (2014)
nobeidzu (pēc tāda šurpu-turpu pa bočku jau laikam ka var teikt) whiplash.
nuu, es nezinu. kaut kā likās, ka tā būs vairāk kultiskāka filma. ārpus muzicēšanas scēnas bija zem desmit - divas ar čiksi, divas ar senci, vēl viena pie ģimenes galda, viena no kojām, gan jau vēl kaut kas.. un kurām nekāda turpinājuma nav. varbūt es saklausījos kādas meitenes atstāstījumu par jelgava94 filmu (pats neredzēju), bet varbūt tiešām bija tik slikti.
psihais ansambļa vadītājs ārkārtīgi atģadina to futbola tiesnesi (pjērludži kolinu) un manu klases audzinātāju, kurš līdz zināmam diršanas līmenim vēl tiktu līdzi.
tie "mākslinieciskie" šoti ar taurēm vai klavieru klimpermaņa pirkstiem, manuprāt, bija diezgan nesmuki, un man liekas, ka goslings lala landē uz klavierēm blieza pamatīgāk par šito te psihopātu jaunjorkas iedzertuves džeza vakarā.
un tādā ziņā abas filmas šo "džeza pakasīšanas" funkciju pilda diezgan okei. vismaz informēšanas nolūkā. cik tiešām jaunu džeza klubu vai spēlmaņu tagad ir, grūti teikt. lai gan diezgan cepī(ja) rīgas laikā lasītais "sequences and consequences", un rīgā kaut kur maskačkā ir jersika records.
vislielākais krindžs likās tad, kad viņš steidzās uz mēģinājumu, devās uz autonomu (kurā sākotnēji viņu neielaida), tad viņš tur atstāj bungu vālītes, paņem nomas mašīnu, kurā viņa vainas dēļ (visticamākais) sāniski ietriecās freightliner fūre, viņš aizbēg no notikuma vietas un ar asiņainu seju un drēbēm centās kaut ko nospēlēt. basketbolā viņu neuzlaistu uz laukuma, un es to filmu līdz šovakaram izslēdzu.
nujā, un viņa bungu vālīšu maciņa aizrāvējslēdzēņošana ļoti izskatījās pēc dekstera nažu komplekta, un kas bija otra lieta.. jā, tā fūres ietriekšanās bija āreče kā palpfikšenā. vai fargo. fak, i'm not good at this.
lūk, te man bija ekspektācijas par kaut ko, un pārsvarā tās netika satiktas. nu, neko. vēl smieklīgi, ka galveno saldo pārīti spēlēja 26- un 27- gadīgie.
pasūdzējos interneta draugu grupiņā. vienīgajam onlainā esošajam vai par mani rūpošajam arī likās, ka krindžī. bet nominēta oskaram. man tāds "wtf, nu labi". ne-e. izrādās, ka piecas nominācijas un trīs statuetes.
|
februbaars 27., 2020
| 07:58
es, protams, vakar aizmirsu pierakstīt, bet.
vakardienas vissmieklīgākā lieta bija tā, ka tomijs pateica paulai "(man liekas, ka) tev ir skaisti zobi". un tad viņš gribēja, lai viņa atver muti, lai par to pārliecinātos. kaut kas starp wholesome un smieklīgi.
vēl vakar vakarā pieskrēja jauns kolēģis. lūk, tādam ir jābūt darbiniekam. sasodīts.
pašās maiņas beigās ar galvām pasveicinājos ar i. (man bija tieši tik apstulbusi izbrīnīta sejas izteiksme, kuru tā arī neizmainīju), kurai joprojām, laikam, ir homeconing tūre?, un jau ārā pie misenēm parunājos ar vienu vecu cīņubiedru, bāc, arī i., kurš, izrādās dzīvo ielas pretējā pusē. un ka mūsu "piemājas maxima" ir "viņa veikals". jā. ir cilvēki, kas par ofisu darbu nav ekstāzē, un es kādēļ viņus nesaprotu.
ā, un laika sunim ir jauns bundzinieks. es saundčekā skatos, nu paga, viņiem bija cits bundzinieks. pēc kāda laiciņa pajautāju viņam to sejā. jā. pēteris no pienvedējiem. man uz divām sekundēm likās, ka viņš sevi nosauca par "pēteri no pienvedējiem". kāds vēl pēteris, pēterim nav brekešu, toties pēterim ir gari t-krekli un gadi ~45.. ā. laika sunī iepriekš spēlēja pēteris no pienvedējiem. ok.
|
|
|
|