|
marts 6., 2020
 | 21:44
tā. no rīta vēl biju ieskrējis arī tajos te virtuļos pie matīsa tirgus. man diez ko nepatika (paņēmu līdzi). ja dunkin donutos ir baltmaize, donut wheel'ā ir kēksiņš, tad te ir kaut kas staipīgs iekšā. churrosi it kā okei, bet nebija nekādas mērcītes, kur iemērkt.
tad, es diezgan okei akceptēju dungen un boogarins, tāds... tīrs psihedēlisks, nu nē ne pārāk laikam?, roks.
un nacionālā teātra "dzīvnieks", kaut kad vēlāk uzrakstīšu. sēdēju aiz seņkova. krūzkops atkal tādā mazmiesta pusmuļķa lomā (ak, kā es nekad neaizmirīšu kolka cool). un ivetu poli te bezmaz var aizstāt ar kažociņu. bet nulab, vēlāk.
karjeras iespēju centrs nākamnedēļ dos ziņu. ohmmmh.
dzīvnieks NT pagrabā
krūzkops uz metālas letes
minimēti salmi isntrumentu kastēs
čakarēties ar lādētāju
ko nozīmē "iemaukt"?
zari tajā te skenoskopā, vai projektorā, vai kā sauc to sūdu, ļoti haunting
celms nepīpē?
telefonu neieslēdzu nevis es, bet mana izvēle
- ko tu pazaudēji? - es drīzāk meklēju
celma vidzemes akcents
- izrādē tiek izmantota necenzēta leksika. - to mēs jau visu dzirdējām.
that's my corona with lime
mikrofons (kurš pirmo cēlienu palika neaiztikts) tiešām bija domāts sišanai pret krūtīm?
voldemārs aizbēga, jo nogaināja trusi.
bailes - bespēcība, vai to ko
kažociņā arvien vairāk izskatās pēc kareļina
kas ir tas klaipēdas storijjlains?
kleita, ādas jaka, botas un rokas kabatās - kolka cool iveta pole, right?
pārstāju elpot, lai dzirdētu
asinis tiek ražotas mutē
viesmīlis klaipeēdā, kurš nolamājas lietuviski, un smejas tieši viens cilvēks
beigās krūzkops nevar nepasmaidīt, atkārtojot savus spirāliski pirmos/pēdējos teikumus
|
| 09:07
vakar vakarā "to-do" pleilistā ieliku divus flaming lips albumus, ar vienu - yoshimi battles the pink robots - tagad gandrīz esmu galā.
kaut kas tāds silts, un dīvains. kā tikko vārīts uzpūtenis. vai kā "merriweather post pavillion" bez maindfaka elementiem. un te ir aplausi pusē no dziesmu beigām.
otro rītu pēc kārtas ēdu grauzdētas maizītes ar aknu pastēti. un trešo rītu pamodos pirms astoņiem. kas tas ir?? lejas kaimiņiem tajā brīdī notiek kaut kādi sprādzieni?
un spotifaja autoplej, lūdzu atpisies, liekot man mākslinieku populārākās dziesmas. tās es pats varu uzspiest. priekš kam tu esi vajadzīgs, ja tavs algoritms nevar izkost, kuras albumu pēdējās dziesmas ir pati esencīte.
|
februbaars 16., 2020
| 18:26
jā, vakar aizvilkos uz tallinas kvartālu, lai noķertu čomiņu. viņš līdzi bija paņēmis vienu no retajiem basketbola bumbas žonglieriem. ļoti interesants, un kā vēlāk tika izpētīts, par saviem gadiem daudz jaunāka paskata. tad es īsti nevarēju izskaidrot, kā esmu līdz turienei atvilcies, tad trijatā piestājām kādā stāvlaukumā, paklausījāmies vairākas dziesmas pa pieci.lv, tad čomiņš aizgāja "iezīmēt teritoriju", paklausījāmies vēl trīs dziesmas. nezinu, tas bija pirms vai pēc, bet ieskanējās patrisha. nu, tā dziesma, kur "man uz pieres kaut kas rakstīts". ieminējos žonglierim, ka viņai ir 17 gadi. "bet viņa pieaugušo dzīvi ir sākusi vēl ātrāk." jā, piekritu. videoklipi, kurus viņai uzsauc. "ja es ieskatītos viņai acīs, kaut kas notiktu. tur kaut kas notiktu". kaut kas viegli dīvains un neatreferējams.
man reāli likās, ka tūlīt būs kaut kāds GTA hastlings. bet nē. žonglieris izkāpa ārā, jo viņš tepat dzīvo, un tad mani aizvizināja līdz pagalma vārtiem.
gan vakar, gan šodien, ka tik ne veselas divas reizes, nomīzu parunāties ar apakšstāva kaimiņu, ar kuru ļoti gribu parunāties. vai vismaz pajautāt, vai viņš negrib parunāties.
beidzot pārrakstīju kādas.. ~150 receptes un kalkulācijas, no kurām lielākā daļas ir rokrakstā? no vienas puses beidzot sāk notīrīties to-do tāfele. no otras puses, vāģim turpina krist virsū lietas, kuras nestrādā.
un kas ir faking dīvaini, ka ar vakar satikto būtni esam abpusēji atsekojušies. es čista nesaprotu, kā tas notika. vairāk dīvaini, nekā nepatīkami.
|
februbaars 12., 2020
| 15:57
pilnīgi dirsā dienā. vai tas nozīmē to, ka man kaut kas beidzot iesita, vai vienkārši brīvdiena, vai (mājās) visa kā ir par daudz un nav paša nepieciešamākā, un tā šķēršļu josla neļauj izkāpt ārā. literally, iziet ārā. vai kurā virzienā iet.
kas vēl. mazas pilsēteles "krustmāte" manai mammai prasot, lai mēs ar mammu piedalamies kaut kādā ceļojumu un ēdiena stāstu vakarā. kas gan notiks pēc mēneša. *atviegloti nopūšas* nē nu okei.
bija vēl kaut kāda lieta. joprojām nav uzradies velolukturis, un šodien uz grīdas embrijā segā ietinies guļot diendusu, sāku domāt, cik tuvu es mentāli esmu "tam visam". ka ir neērti, no tā, ka nekas nav izmainījies. un ka tagad to visu varētu darīt vēlreiz. izlabojot tās dažas pieļautās kļūdas. un viss. dažiem cilvjiem tas noteikti nepatiks, un tas nepatīk joprojām, bet.. jā, un par to es tagad sāku ar sevi par to strīdēties. un matiem. faking matiem. tizla strīdēšanās. pirkstu rādīšana un apvainošana.
|
februbaars 2., 2020
| 23:24 - dailes testosterons
okei, beidzot ir viena, kur ir paštaisītās kukurūzas tortijas priekš tako. manjanā.
ē, un dailes "testosterons". nujā. sviestiņš. kaut kāds bļitkas variants, kur "džeki slēgtā telpā" savā starpā ķipa baigi uz sevi reflektē, sāk izlikties par sievietēm un scenārijus par tām, dēvē par kucēm un dafigā veidos - gluži kā siera platē - dēvē pišanos, maskulīni dod viens otram pa seju - ar tādu stroboskopu staru iegrimstot tumsā uz 10 sekundēm, sagatavojoties nākamajai ainai, apkampjas un dahujā ķipa dzer, un paši (par ko cepuri nost) spēlē kaut kādus 80to dad-rocka grāvējus un vēl sazin ko. un daži neērti kadri ar robežnieku vai kādu citu, kurš attiecīgajā brīdī ir pārāk izsalcis un sēž ar rosola pilnu muti tā, ka mazliet košļājot tur starp lūpām mazliet kas spraucas ārā.
un te bija tas te latvijas michael cera! kurpnieks!
mani arī visvairāk uztrauc tas, ka visiem ir poļu vārdi, bet darbība notiek latvijā. un, kā viņi plāno darīt ar tiem baltajiem krekliem, kuri izrādes beigās teju visiem ir ar sarkaniem pleķiem. un šeit ķesteris runā tajā te falsetā. nu, ne falsetā. es tak bļe nezinu, kā sauc to tur. tādā žēlīgā augstāk paceltā balsī, nevis zemajā aizsmakušajā artusa pleibojā.
bet kopumā.. izrāde varbūt bija par divu pensu tiesu labāka, nekā tas briesmīgais plakāts. like, kurš izdomāja, ka vajag kaut ko tādu?! kaut kādam dailes direktora dēlam laikam vajadzēja atpelnīt fotošopa licences maksu, un reku izdomāja variantu, kā pasūtīt kaut ko tādu vienkāršu, bet dažiem onkuļiem "wow, kruta" reakciju izraisošu vizuālo noformējumu. nu tas ir pilnīgs pizģec, es atvainojos.
|
| 16:28
kāds bija ticis manā instagramā un sev piesekojis. dīvaini un stulbi. bija vēl kaut kas, kas vakar notika. ā, linda leen parakstījās uz viena veca diska.
beidzot kaut kas iepēra. terras habanero mērce. lai gan kleķēta diezgan daudz, nu tā. bet tā jau ir forši kaut ko just. nu, vēl divarpus dienas. un atkal kaut kas ķipa mainīsies. tie režīmi, domu lidojumi un eksistenciālās problēmas jau tā tik bieži rotē. es nezinu.
|
janvaars 26., 2020
| 22:40
iemesls nr. 491, kāpēc nagus vajadzētu virs misenes vai tos uzreiz saslaucīt no grīdas
liela atlūza no lielā kājas naga vairākas minūtes dūrās kājā cauri čībai. man likās, ka tas kaut kas zeķei pielipis. nē. pēdai pielipis. arī nē. čībai pielipis. nē. iedūries čībā? jā. kas? atlūza no naga!
iemetu cepties kaut kādu drusku citādu pieeju/paveidu granolas taisīšanai.
|
| 19:57
vai es uzticos vietai, pie kuras ir izlikta tāfele "karaoke all night long (10pm-5am)"? nē.
aizgāju uz ttobasco vecrīgas epicentrā. eh. vai esmu vairāk apkaunots pr to, ka sieviete centās skaidrot, ka "frozen margarita" ir slašijs, vai par to, ka halapenjo vairs vispār neper. un sīksti pacieti liellopa gabali. un iekš tako vēl ir tikai nocepta paprika un salsa, kuras tur ir par maz. dikti vienmuļi un tumši. pasifloras kokčiks arī baigi negaršo pēc pasifloras. nezinu gan, kā ir jāgaršo pasifloras biezenim, ko šur tur tāpat viņu lej visam klāt. hm. vēl pie blakus galdiņa pārītis apmainīja visādus tematus par savu pamatskolu bibliotēkām un saulkrastiem, un draugu dzimšanas dienām, kuras iekrīt bīstamos vīkendos un vēl ko tādu, par ko interesantāku tematu gadījumos varētu varbūt pieiet klāt un teikt "nē, tā tas nav", bet tā vienkārši releitoju ar to visu. kā viņi izdomāja paņemt kafijas un par to runāt faking vecrīgas "tako un margaritu" iestādē svētdienas vakarā. vai es arī no malas tā izskatos, katrā iestādē ar kādu kur aiziedams, šķirstu grāmatplauktus ar to (mostly) shitty literatūru?
vispirms čomiņš izmeta pie manis visādu beigtu elektroniku. pagaidām nav bijis nekāds baigais diamond in the rough. neieslēdzams/nelādējams SE, sasisti htc un sestais aifons (kurš ir bijis izslēgts kopš 2017. gada decembra), tad vēl ceturtais aifons kuram man nav vada. dīvaina ārija ar veco draugu 2x s30a, un divas usb spēļu pultis. kopumā man tagad ir četras, kuras neesmu aizticis kopš tā paša 2017.-tā. kas tur vēl ir. 10k powerbanka, kuru gan dabūju pie dzīvības. faking sasniegums? varbūt ir vērts pasūtīt kaut kādus tos aifonu skrūvgriežus un ķīniešu ekrānus/baterijas, lai ķimerētosnun prikola pēc vēl jailbreakotu. lai gan nē. un vēl vairāk nē. aij
grūbe (un kaupers?) ir nopirkuši pienu. ha!
|
janvaars 23., 2020
| 12:06
wait. es taču to kladi papisu. kura man bija liela daļa no dzīves tajā laikposmā, kurā var ieskaitīt arī reizi, kad viena pusmeksikāniete stāstīja par savu draudzeni, kura ēd kaut ko salvadorisku. vai arī tā bija sieviete pirms viņas. ā nē, es tomēr izrakastīju citur. "papusa". vai, kā internets mani izlabo, "pupusa". kas izskatās pēc pankūkas. tādas pašas pankūkas, kuru pirms pāris dienām rādīja pakistānis, ka viņi tādas ēd. bet tas pakistānis ir tik neciešams, ka regulāri izdzēšu ķešatmiņu no viņa sacītā. bet nāksies vien pajautāt, kā sauc to viņa pankūku. pupusa jau tā noteikti nav.
baigi sāp, ka hēz "elementu" izdevums ir sadalījies, pat nevienu reizi to neņemot līdzi gultā. man liekas. tas ir žēl. kaut kas jāpārraksta pierakstiņos. tās ceptās bumbiņas ar krējumu garšo tieši tik brokastīgi (kāpēc piena produkti un bekons, un loki, un pat dilles liekas "āāh, brokastis!"?), cik man vakar likās, ka tās varētu garšot.
un ja twitteris jebkad domā, kāpēc cilvēki no viņiem iet prom, tad es viņiem varētu pateikt. varbūt.
|
janvaars 22., 2020
| 16:25
naiss, bagāžnieks iesprūda.
atnāca indietis, atnesa atpakaļ ģitāru, padžemoja, uzcepu auzu cepumiņus (no sastāvdaļām, nevis svara. kas liekas drusku medžik. tikai drusku par daudz izņemot no lrāsns sacietēja). FAK, KURUS ES NEGRIBĒJU APĒST UZREIZ. FAK.
kas vēl, vakar un aizvakar zirņu biezputras burgerīši. varētu aizvest kompim apmainīt hdd
|
janvaars 20., 2020
| 23:38
aizmirsu uz filmiņotavu paņemt flešu, atslēgu darbnīcu - velosipēda slēdzeni, 1a uzraksta, ka sestdien pasūtītais būs gatavs nevis otrdien, bet vēl nākamotrdien. kolēģis arī lohs. un nezinu vai saistīti, bet vakarā pamanīju, ka no ofisa galda kaut kur papisās mana lapa ar shēmām, un vispār dažiem sāpīgiem pierakstiem no tās reizes andalū-sunī. un tas sarkanais vārāmais kaut kāds suslīgs iznāca. šodien itkā viss okei, bet vispār negribējās kustēties, un aizmirstās lietas un tā. moš jāiet gulēt. ha. lol. un falafela burgeri, un pončiki ar šokolādi (!). hm.
vismaz pedālis neplānoti ātri atnāca.
|
janvaars 19., 2020
| 15:50
kas bija iepriekšējā vieta, kuru es labu brīdi gribēju apmeklēt? bowl31?
karoče aizgāju uz andalūzijas suni. itkā pēc kesadijas, bet paņēmu carnitas. un mezcálu. kokteilī. ar smiltsērkšķiem. un aizmirsu tūlītēji paņemt citronūdeni. par kuru, ja es atceros, un varu dabūt, bet man nav, sametās sūdīgi. bet nu, pēc brīža palūdzu. atnāca baigi vēlu, pēc paša ēdiena.
es pat nezinu, vai es ar savu antisipeišenu visu nositu, vai kā. bet tako maizītes/tortijas bija par cietu (viena no trijām, kuru ēdu pēdējo, gan bija mīksta, varbū un mazliet par plānu. vienai gan bija, kā izrādās, garšīgi uzmesta oglīte. gaļa (cik nu viņa tur bija izmētāta) nezinu vai bija laba, bet patika. izņemot to, ka tur nebija ne smakas asuma. un man liekas, ka carnitām bija visasākais nosaukums. bet nez, čalis norāva ēdienkarti. nujā. bez baigā stara šajā jomā.
par kokteili baigo iebildumu nav. man jau patīk, ka nevar sajust šmigu. es nezinu, vai tas ir labi, bet vienalga. tikai tad pastāv variants, ka šmigas tur nemaz nav.
un piezvanīja ex-čomiņš. tīra savu istabu, un uzkraus man savas radiotehnikas. nu okei. tev no manis neko nevajag? - nē.
|
janvaars 13., 2020
| 11:30
jā. super stulbas četras dienas. laikam sestdienas vakarā uzcepu 600g kaut kādu granolas/mušļa krustojumu. ar riekstiem, un izkusušiem mēršmeloviem un kokosriekstu skaidiņām. bet garšoja tā pretīgi. pie kādas pusbļodas sapratu, ka tas ir no tiem pekanriekstiem, kuri bija ieglazēti vai iecepti kaut kādos piparos. pirkti kādā londonas strītmārketā. man patīk pekanrieksti, it īpaši kaut kur iekaramelizēti, un man patīk asumiņš, kaut kur. bet tas kombo gan ēdot sausā, gan, izrādās, arī muslī, ir.. pilnīgs vājprāts. stulbi jau. ēst kaut ko, kas nav garšīgs. nu, vietām. un otrs, vakar kādas divas stundas iegrūvēju pie savām skaņām. bija doma šodien varbūt atrādīt kolēģim, bet šodien ir stulbais kolēģis, viņam neko nerādīšu.
varbūt pie visa vainīgs tas, ka aizmirsu darbā nazi, un aiz lepnuma tur rādīties brīvdienā negāju pakaļ. bija vēlviena lieta, ko gribēju pie-edidēt.
|
janvaars 10., 2020
| 14:16
ar interneta draugiem aizgājām paēst pusdienas uz krievu sētu.
tas, un šorīt atliku celšanos par trim stundām, jo īsi pirms gulētiešanas apēdu vēl šķēli picas. jo nu, ar to puspicu, skatoties palo alto, nepietika.
man varbūt ir maziņš krašiņš uz emmu robertsu. gaidu, kad pāries. viņā nav nekā tāda. bet varbūt tas ir tieši tas.
|
janvaars 9., 2020
| 21:01
ieliku cepties to brīnumu ar sēnēm, ananāsiem, salami, sieru un tomātiem, un tāda sajūta, ka vajadzētu kaut ko paskatīties
|
nuavembris 25., 2019
| 19:18 - siera kūka ar ķiršiem un ivars kalniņš
labi. nav bateriju, beidzās baterijas. viss atkal pa vecam. un paliek pa vecam. pretīgi. besī. ir tik saudz lietu, ko darīt. bet nevar piespiesties. ēst tikpat kā negribas. kad gribas, tad ēdu pusstundu, diezgan labas dovas porcijas
pusstundu sēdēju kafejnīcā, kurā vislielāko troksni brūvēja galdiņš ar ivaru kalniņu un pieciem krieviem.
un dzīvoklī patiesībā ir pavēsi, un tas nav vientulīguma vēsums (lai gan nav nekā, kas pierādītu pretējo)
|
nuavembris 4., 2019
| 01:28
izbaunsēju kārtējoreiz pārrakstīto melnrakstu - vienkāršoti klišejiskā manierē -, un divreiz nemanot noklausījos. man liekas, ka tā nedrīkst. drusku jāsapiš, galvenais, jāpieraksta, ko es tur esmu izdarījis, un tad jau var iet pie nākamā.
nevaru saprast no kā palika sūdīgi, radleriem vai mazliet neizcepta maižuka, kuram pamatā bija sakaltušas tortijas, kuras biju ielicis mērcēties un tad sablendējis. katrā ziņā, ēdu tos abus kopā un vienā brīdī sāku rīstīties, tad žagoties, un beigās pretīgi atraugāties
|
oktobris 4., 2019
| 22:10
šorīt nomainīju eļļu un jau divas nedēļas turpinu gaidīt aux kabeli no ebay/lietuvas. man liekas, ka tas losis wnk sūta no honkongas un pārsūtīs man. zajebal.
šodien pirmoreiz aizbraucu uz siguldu rudens dēļ. un bez insaids info staigāju pa dažām takām un skatpunktiem. un cerēju, ka līgatne būs kaut kas kūl. vispār izskatās pēc ogres. vecākas ogres. kas man atgādināja, ka šovasar tā arī neaizbraucu uz ogri. papīrfabrikā iekļūt nevarēja. ieraudzīju kalnā lampiņas un uzrakstu "hotel". bija doma iekost kādā vietējā krogā, bet līgatnes vienīgais vērās ciet 19:00. nujā. dīvaini smuks veidojums. "zeit" laikam saucās. mini-mežakakis, viesnīca, ēstuve, mākslas galerija un maza banket/koncertzāle. vīriešu tusletē bija nestrādājošs spēļu automāts. ēdiens it kā okei. neviens nepajautāja, bet zupā iemestās dilles bija makten rūgtas. un grilētā vista tika pasniegta kartona kastītē ar tomātu tonnu un majonēzi. nevienam siguldā arī nepajautāju, lai kādā virsotnē uztaisa bildi ar mani un rudeni fonā.
protams, jāapbrīno neapgaismotais ceļa remonts pie sēnītes. un barona ielas ķieģelis pie bērnu pasaules. tu brauc, un iebrauc fakin ķieģelī. zīmes jau neviens neliks.
šobrīd sēžu izgūlies bagāžniekā. pārbaudes režīmā. diezgan okei. diagonālā stāvoklī kājas neiet pāri pakaļējam sēdeklim. vai uz tā roku balsta starp priekšējiem sēdekļiem. diezgan win. nezinu, vai rīt ir jāiet uz darbu. šefs atkal lohs.
|
augustus 14., 2019
| 22:45
pirmoreiz izvārīju rīsus uz pannas. beigās pielēju ūdeni no žāveta ancho pipariņa. bišķi jūt asumiņu. ir ok.
|
juulijs 31., 2019
| 02:04
vienu brīdi cepīja magical mystery tour-sgt. peppera bītli.
šodien padzirdēju "the word" no "rubber soul" albuma, šie tagad ir mani seksīgie bītli. tāds "taxman", "come together" un yada. fanciņš ar tādiem šauriem ģitāras rifiņiem. labi, es nemāku runāt par mūziku.
kas vēl. man liekas, ka apzināti neapzināti sanāk rakstīt arvien sevi atklājošākas vēstules. kas it kā ir labi. izrunāt prātu. un tad paliek divas opcijas. vai saņēmējs ir into that, or not. baigi nav laika par to domāt. kas it kā ir labi. tomēr tas klusais "gan jau, ka mazliet ir into that", tas drusku maina manu uzvešanos visur citur.
vakarvakarā mēģināju paklausīties billiju ailišu. skan pēc tādas tīneidžeriskas debijas lanas del rejas. kas, ņemot vērā, cik ļoti man patīk debijas lana del reja, ir diezgan labi. bet lanu tādu foršāku padarīja stīgu pavadījums. un, studijiski šķietami uzlabotais vokāls. te ir, amm, kā lai nosauc tos lo-fi'īgos bītus, un kaut kas pretējs dziedāšanai. es nemāku runāt par mūziku.
es arī neizvilku cauri visam albumam. tāpat kā diviem šīsnakts sinatras albumiem. "in the wee hours" tekstuāli pagaidām nav aktuāls, un "come fly with me", bļe, es vairs šajā stundā neko neuzķeru. ir tikai tas vaibiņš un taures. ko var dzirdēt, arī esot virtuvē. un darot lietas ar mīlestību. pēc jaunjorkas standartiem tāda viduvēja virtuve. un ka esmu kaut kādā 20-stāvenē un kāds no skaitliski neizteiksmīgās avēnijas pretējās puses logiem baigi skatās, ka es apakšbiksēs panēju sieru. kamēr patiesībā iekšpagalmā pretī spīd tikai viens logs. naktslampiņa guļamistabā aiz sarkanām žalūzijām.
ej gulēt, roncij, sasodīts.
|
|
|
|
