|
apriils 14., 2020
 | 18:09
ko šodien esmu darījis, hmm, izgāju cauri pierakstu lapām un par kādiem 80% ir skaidrs, kā visam būtu jāizskatās. nu tā, ka čista, ne tā kā pirms pusotra gada kaut ko nūdelējot. karoče, iesaiņojums. tā jau man patīk iesaiņojuma dizains. bet nujā, jau tagad ir tāds, ka vairāk šodien neko neizdarīšu. un auksti. labi, te vēl uz galda pēdējās lapas.
pierakstīšu, ka tajā indiešu dzimpenē iedevu vienam čalim kaut ko tur iezīmēt. nu, viņš bija tādā starā par vienu mūsu kolēģi, atzinās mīlestībā. pa trim lapām. es, protams, tai kolēģei arī varētu atklāt kaut ko līdzīgu, bet 1) kaut kad nesen tomēr pārdomāju, un 2) es diez vai varētu pārspēt šo indiešu censoni centībā. un tagad, protams, atklāju, ka viņš ir uzšņāpis pa virsu vienai manai glezniņai. karoče, lohs tāds.
ā, un piebeidzu aprīļa rīgas laiku - nē, to vienu eseju par viduvējīguma neparastīgumu tomēr atmetu. un arī tā pīnas baušas intervija bija diezgan garām (galīgi nepiš dejas un okei), bet tur bija viens, varbūt vislabākais citāts. kas ir atzīstami. un tad es pārvietoju laundžkrēslu pie palodzes, kaut kā, nezinu kā, apgāzu lejkannu, un samērcēju to žurnālu. tad liku uz pannas žūt. varbūt tā tomēr nevajadzēja.
un ir pazudis tējas sietiņš.
edit: es arī nesaprotu, kā cilvēki var uztaisīt pleilisti ar 30 dziesmām. it īpaši ar "mīļākajām" vai whatever kādām dziesmām, kurām nav nekā baigi kopīga. labi, man izdevās saspiest warpaint klausāmās dziesmas bez jebkādiem zudumiem 80 minūšu limitā. bet nu labi, warpainta diskogrāfijā ir tikai 183 minūtes.
|
marts 28., 2020
| 00:53
no vienas puses, ir forši pusotru stundu atsēsties krēslā un kaut ko bakstīt uz 12 baru cilpas, bet no otras puses, es nepierakstīju, kas tika darīts pirms apsēdos.
šodien trīs reizes esmu klausījies kobzona/tarivjerdeva "Не думай о секундах свысока". man liekas, ka tā bija tikai viena reize max. stulbais šafls, spotify please get your shit together
|
marts 9., 2020
| 16:03
gandrīz jau nospiedu smuku 'record' pogu, bet tad protams ir jāiet uz stulbu sapulci. bet nu labi, vismaz ir gandrīz skaidrs, kas tur ir ieskicēts, un pēc tā, cerams arī būs kādas vadlīnijas, kā bīdīties turpmāk.
otro reizi šodien mēģinu klausīties "baudu", un neieslīgt tajā, ka dažas lirikas, vai melodijas, vai vēl kas, izklausās pēc gabaliem no iepriekšējiem albumiem. kas vispār ir stulba pieeja, kā klausīties jaunu mūziku, un, protams, arī sarežģīti no paša radītāja puses. teiksim, national un "29 years before I saw you", vai portugal the man, kuriem evil friends albumā ir divas dziesmas ar identiskiem tekstiem.
|
marts 2., 2020
| 22:45
šopēcpusdien pēc maziņa paveikta darba sāka slāpt pēc ūdens. iesaucos "tā gribas iedzert". ha. kolēģītis saprata drusku citādāk un aizgāja pēc diviem aliņiem. izdzēru divus malkus, un sākās kaut kāda meistarklase. ieliku aliņu ledusskapī.
protams, pēc pāris stundām viņa tur vairs nav. toties no kolēģīša aizņēmos kaut kādu yamaha "professional workstation". nu, diemžēl tikai ar vienu hi-z inputu, (nu pašam jau uz sitienu vairāk arī nav vajadzīgs), tikai tā arī nespēju atrast record pogu. tas gan debīli ar šitiem milzīgajiem yamahas datoriem. uzliec bpm, ko tev vēl nafig vajag, un lūdzu kaut ko ieraksti. nē.
ā jā, šodien ofisā bija padīvainas iepazīšanās spēles. toties beidzot paspiedu roku latviešu popstāram. vispār tik daudz ir ko viņam pateikt. laika vairs nav daudz, thou.
un jā, tā meistarklase. nodoms labs, izpildījums arī, bet, sasodīts, tā organizētība, un jēga - priekš kam? ā, tāpēc? .... mjā.
edit: kas to pie velna būtu domājis, ka, lai ierakstītu, ir kopā jāspiež play un recording pogas (nu, un jāsamappo inputi ar mikserkanāliem). mazs viegliņš kaifiņš, ka viss beidzot nav stulbajā kompī. nu labi, kaut kad es pie viņa atgriezīšos, jo manevrēt pa to interfeisu un spaidīt delay milisekundes ar ripuli ir pilnīgs vāks. vai arī man vienkārši cepī tas piedāvātais mikseris.
ā, kaut kad vakar pirms gulētiešanas noskatījos pirmās 25 minūtes no patersona. kaut kā stulbi sanāk, ka tām "aww"-īgākajām filmām, kuras, liekas, bija tik perfektas, vai ar tik perfektu caurstrāvojošu sajūtu, vēlreiz skatoties, kaut kā vairs nav. tik ļoti. viens iemesls ir tas, ka dažas no viņām ir dikti lēnas. tu zini kas būs, bet kaut kā tomēr lēni. tagad gan var koncentrēties uz visādiem simboliem un analizēt valodu, un kameras tehnikas, un tā tālāk. protams, ja es būtu tādā dzīves posmā, kad varētu skatīties filmas un par to nejusties slikti, protams, noskatītos no sākuma līdz galam.
|
februbaars 25., 2020
| 22:41
noklausījos arī kaut kādu LR1 monopola ierakstu ar mārtiņu rītiņu, ko ome lika paklausīties. kas vēl.
pārliku vēl vienu skici jaunā projekta failā. kāpēc, kāpēc tas ož pēc lielāka sūda. nu, skelets ir smukāks, un pārskatāmāks, bet tās mazās detaļas, kuras pārkopēt ir dibensāpe, tomēr kaut ko nozīmē.
aldousu hārdingu ir neiespējami klausīties. vienā dziesmā liekas, ka viņa runā/dzied ar māršmeloviem mutē. bonaiveram ir skaists stāsts par pirmā albuma ierakstīšanu, un dažas superīgas dziesmas, un daudzas tādas "meh, klases vakars pie ugunskura".
em, kas vēl. man jau tagad ir viegli... bail(?) iet uz rītdienas ofisu. kaut kāds mezgls, kas tiek vīts no visām pusēm.
|
februbaars 21., 2020
| 13:25
paklausījos melnrakstu, un man bija tāda sajūta, ka skatos uz cilvēku ,kurš uz ielas vemj un es nevaru viņam palīdzēt.
|
februbaars 9., 2020
| 21:47
sintezatoram atkal ir noplīsis diskešu lasītājs un izbiruši visi saseivotie preseti. un kompī atvienoju logitech peles "unifying device", nezinot/aizmirstit ka mājās nav back-up peles ar vadu.
karoče, hmmm. es nezinu, vaļā rokas. pēc apraksta joprojām iztēlojos skatu gandrīz pavisam skaidri. lai gan protams, ka tikai uz mirkli.
2:31am piezīme: visādas vārdu spēles pēdējā laikā galvā iekrīt tikai angļu mēlē. drusku stulbi. bet. ar kaut ko čatojām par augsni un izkaltumu. kas ir diezgan wtf materiāls.
un man literalī ir viens darbs. viens faking darbs. un otrs darbs un trešais darbs, lai varētu apmaksāt pirmo darbu. roncij, bļaģ.
|
janvaars 31., 2020
| 17:25
es vairs nesaprotu, kurš projekts ir kurš.
ir gabali ar trim pilnīgi dažādām versijām (no kurām divas komats ir pilnīgi okei), un tad ir gabals, kuram ir divi pilnīgi sūdīgi varianti. kas ir mistērija, jo viņš jūlija beigās tika smuki (nu, cik smuki..) uztaisīts.
bet.. tās tad paliek gandrīz vienīgās lietas. diviem gabaliem atrast labāko no trim variantiem. un izņemt divus gabalus, kuru labākās versijas ir iekritušas dženeralveistā. un tad varbūt varēs kustēties tālāk. es faking ceru.
|
janvaars 9., 2020
| 13:24
apgūlos uz grīdas, jau kuro reizi nospēlēju tos pašus vecos četrus akordus kuri velkas līdzi jau gadiem un nogaudojos
|
janvaars 5., 2020
| 21:29
pareizi, nopirku maziņu cd-r bundli, jo ībejā nevarēju atrast rādžiņu, kuram var pielikt telefonu, un tad jau atliek dedzināt diskus.
nu labi, tagad atradu, maksā sotaku. plus iespējamie customi.
un, šodien ir gandrīz okei. gribēju rakstīt "gandrīz labi", bet nu nē, tīra eksistēšana nav "labi". un beidzot drusku jāizrunājas ar jauno šefu. iztīrījām dažas vecās lietas, ko vecā šefa (un, kā izrādās, arī iepriekšējo šefu) laikā nekustinājām, bet pašu galveno varbūt beidzot ir jāizrunā un jāpišas prom.
un tad šovakar uzraksta viens puskolēģis, ka viņš atkal nodarbojas ar kaut kādu huiņu un nevienam par to publiski nepasaka, vien man, īsziņā, <24 stundas iepriekš. un aij, tā komunikācija. vispār. es gan arī grēkoju, protams. sestdienas pašā noslēgumā pateicu "nu tad ņem un aizrijies."
- "aizrijies?" - nu bāc, sorry, nē, nē, nē, es tā nedomāju, protams, ka nē. bet nu labi. ko es pateicu, pateicu. jā. ja jau es pateicu, tad jau jā. eh. komunikācija.
vismaz beidzot izdevās atvērt kaut kādu to projektu, un atkal izbesīties, cik labi var skanēt četras skaņas, un ka es nemāku pielikt klāt jaunas, un ka it kā jau varētu arī būt pohuj, lai gan negribās.
also, kaut kad palasi https://www.satori.lv/list/dzeja - nav pats foršākais veids, kā izvēlēties, no kā, bet gandrīz viss šovakar atvērtais vairākās vietās ir bijis smieklīgs (belkovska, matulis), tā ka gan jau būs labi
|
nuavembris 4., 2019
| 01:28
izbaunsēju kārtējoreiz pārrakstīto melnrakstu - vienkāršoti klišejiskā manierē -, un divreiz nemanot noklausījos. man liekas, ka tā nedrīkst. drusku jāsapiš, galvenais, jāpieraksta, ko es tur esmu izdarījis, un tad jau var iet pie nākamā.
nevaru saprast no kā palika sūdīgi, radleriem vai mazliet neizcepta maižuka, kuram pamatā bija sakaltušas tortijas, kuras biju ielicis mērcēties un tad sablendējis. katrā ziņā, ēdu tos abus kopā un vienā brīdī sāku rīstīties, tad žagoties, un beigās pretīgi atraugāties
|
juulijs 22., 2019
| 13:42
bāc, bija kaut kas jāieraksta par nedēļas nogali. bet kas. pēdējos divus rītus mostos pirms septiņiem, jau līdz pēcpusdienai jūtos pēc sūda.
un kaut ko mēģinu saprojektēt, un vispār tagadējais rezultāts nav ļoti tālu no vēlamā un publicējamā. man tikai nav ne jausmas, kā pabeigt tos atlikušos 10%, kad visam būs iziets cauri un vajadzēs noslīpēt līdz pūres šoķenīšu līmenim. un jāsāk laikam kādam parādīt un meklēt kļūdas. lai arī kā gribētos tajā priekšlaicīgi nedalīties
skicēju kaut kādu runu nākamajai sapulcei, jo ir zb tik ļoti daudz kas. visuzkrītošākais, ka nākas sevi spiest, lai izdarītu viselementārākos tāskus. pašā sākumā bija pilnīgi otrādi, nezinu ko/kā darīt, bet tik ļoti gribas, tagad principā viss ir zināms, bet bļe.
atkal pusnoplīsa austiņas.
ā, jā, ķinītī redzēju the professor ar depu. es nezinu, kāpēc deps ir deps (vēl pirms karību pirātiem), bet viņa sakāmais bija uzrakstīts ļoti labi, bet teju viss pārējais tajā gabalā man ausī kliedza, ka man bija taisnība, nespējot noformulēt, kādas filmas es skatos vai kādas filmas man patīk. jo šī nav viena no tām. un tarantino treileris ož pēc dīvaini sagremojama mistrojuma. bet superfilmas vaiba vīstoklis tur spīd cauri nevainojami.
|
apriils 11., 2019
| 13:50
bruklinas skeiteru boijbands
https://www.youtube.com/watch?v=Fl3OCz0V6qw
no piedirstā 300mb projekta pārrakstīju akordus jaunā dokumentā (50mb), izskatās ka tas ir vienīgais solis kā kustēties uz priekšu. vienīgi tumba katru dienu buzzē arvien skaļāk
|
|
|
|