|
marts 2., 2021
 | 14:43
Fiat Cinquecento, ražotam 1993. gadā, ir 0,9 litru motoriņš ar 40 ZS – mīļš pilsētas auto. Un samīļots Pauls ir ticis atliku likām, par to liecina daudzie puni pēc neveiksmīgiem noparkošanās mēģinājumiem.
|
oktobris 23., 2020
| 13:57
vakar vispār aizmirsu iepukstēt par pamanīto stulbību čaka un matīsa ielu krustojumā, kad čakeni šobrīd asfaltē, un uz matīsa ielas jāstāv tā minūte, kurā uz čakenes deg zaļais, tad 25 sekundes var braukt, un tad vēl jāgaida tās 10 sekundes, kad visiem gājējiem ir zaļais.
bet neko, šodien mazliet pabraucu ar mašīnu. to, ka čakene ir ciet ("satiksmes organizācijas izmaiņas"), var uzzināt, tikai zemitānu tilta viducī virzienā uz centru, un to, ka šoreiz ārkārtas gadījumā var griezt arī pa kreisi, var uzzināt pēc katra redzes pakāpes. tā kā derēja tā opcija, tad neņēmos analizēt, cik ļoti būtu noderējusi luksoforu kalibrācija.
sabiedrībai ir paveicies, ka šitie brīnumi notiek skolēnu brīvlaika nedēļā, kā arī mazliet kovida iegrožojošā režīmā. bet pizģec šito idiotismu. dažās naktīs jau ir gadījies tas pats.
un man jau likās, ka es pārāk bieži brīvbrīžos lienu tēvēnetā un delfos. ne sūda.
(ou, hei, rīgas satiksme savā mājaslapā kaut ko ir iepukstējusi 20. oktobrī, tviterī 22. oktobrī.)
|
septembris 5., 2020
| 20:25 - runā dāmas, vol. 110
- tu vienmēr pa pilsētu brauc uz 70?
- kad es sēžu pie stūres, man uznāk tāds stress, ka es gribu, lai tas ātrāk beigtos.
|
apriils 20., 2020
| 13:48
es nezinu, cik bieži var atkārtoties, bet beach fossils. beach fossils! mm!
sapnī man bija kaut kāda mašīna, kura aizbraucot uz lielveikalu un man tajā esot, ārā iznākot, pārvērtās par busiņu, kurš bija uzlīmiski noklāts ar m&m's līdzīgiem objektiem. "diezgan briesmīgi priekš personīgā auto, visi domās ka kaut kāds free candy bus, bet vismaz tajā var izgulēties," nodomāju.
|
janvaars 5., 2020
| 21:29
pareizi, nopirku maziņu cd-r bundli, jo ībejā nevarēju atrast rādžiņu, kuram var pielikt telefonu, un tad jau atliek dedzināt diskus.
nu labi, tagad atradu, maksā sotaku. plus iespējamie customi.
un, šodien ir gandrīz okei. gribēju rakstīt "gandrīz labi", bet nu nē, tīra eksistēšana nav "labi". un beidzot drusku jāizrunājas ar jauno šefu. iztīrījām dažas vecās lietas, ko vecā šefa (un, kā izrādās, arī iepriekšējo šefu) laikā nekustinājām, bet pašu galveno varbūt beidzot ir jāizrunā un jāpišas prom.
un tad šovakar uzraksta viens puskolēģis, ka viņš atkal nodarbojas ar kaut kādu huiņu un nevienam par to publiski nepasaka, vien man, īsziņā, <24 stundas iepriekš. un aij, tā komunikācija. vispār. es gan arī grēkoju, protams. sestdienas pašā noslēgumā pateicu "nu tad ņem un aizrijies."
- "aizrijies?" - nu bāc, sorry, nē, nē, nē, es tā nedomāju, protams, ka nē. bet nu labi. ko es pateicu, pateicu. jā. ja jau es pateicu, tad jau jā. eh. komunikācija.
vismaz beidzot izdevās atvērt kaut kādu to projektu, un atkal izbesīties, cik labi var skanēt četras skaņas, un ka es nemāku pielikt klāt jaunas, un ka it kā jau varētu arī būt pohuj, lai gan negribās.
also, kaut kad palasi https://www.satori.lv/list/dzeja - nav pats foršākais veids, kā izvēlēties, no kā, bet gandrīz viss šovakar atvērtais vairākās vietās ir bijis smieklīgs (belkovska, matulis), tā ka gan jau būs labi
|
oktobris 2., 2019
| 23:36
šodien beidzot sakārtojām atpakaļ ofisu. pa vidu darbam. nekādu baigo izmaiņu nav. jā, ir gaišākas sienas, un bišķi mazāk krāmu (par diviem ledusskapjiem mazāk uz kādiem 30m2). šovakar atkal uzradās tas čalis, ar kuru pirms ~15 gadiem gājām basketbolā. tik ļoti par aizgājušo nerunājām. kas ir baigi forši. aizvien biežāk cilvēki kaut ko nesaprot, ko es saku. vai tas ir drusku aizsmakušās balss dēļ, tādēļ, ka īsti netēmēju savu sakāmo, reizēm izliekos, ka nevienam nezinu vārdu, vai tādēļ, ka regulāri runāju ar sevi, vai neuzturu acu kontaktu.. hujzin. bet bieži nedzird vai nesadzird.
ā, pieslēdza apkuri. no rīta vēl nebija. 2. oktobris. the fuck. un šonedēļ sola sniegu. sniegu oktobrī es atceros tikai tajā dienā pēc vidusskolas iesvētībām. kad ap pusdienu bija eybl posms. un vakarā dzerstiņš pie sēnītes. kad izkāpjot no autobusa pazvanīja čomiņš, un teica, lai aizeju uz benzīntanku pēc plastmasas glāzītēm. es nezinu, tā varbūt bija stunda un sniegs ceļmalā pāri potītēm. atnācu, un viņš bija pārkāries pār palodzi. pizģec.
vāģim izgāja apskati. un gan vakar, gan šodien atcēlās tikšanās ar e. nopūta.
|
septembris 8., 2018
| 22:54
pāris stundas sēdējām atvērtā pagalmā pašā pilsētas centrā, nolikts projektors uz kura likti divi vhs ieraksti no koncertiem 80-to beigās (rozenštrauhs ādažos un pieči mežparkā), kuri gan abi pārtrūka. tad sākās "roncij, uzliec taču kaut ko, roncij, ielej tikko atbraukušām ļoti vizuāli pievilcīgām milfām viņu pašu atvesto gruzīnu baltvīnu" un pēc tā drīzi vien uz mājām. hm. amatieru teātra šīsdienas izrādes viskomiskākās lomas atveidotājs bija no aktīvākajiem bļāvējiem, lai palieku un kas tad mūziku liks.
līdz šodienai bija katastrofālas zobu sāpes vismaz pusotras nedēļas ilgumā. gribas pārdzīvot. un zinu, ka sapnī spēlēju vienu no foršākajiem pašrakstītajiem gabaliem. nu tādā "i wrote the best song that i've ever written, can't remember how it goes" līmenī. un vakar bija brīnišķīgs gadījums, kas pierāda, kādēļ es negribētu dzīvot galīgos laukos. ieejam topā, desmit minūtes pie kases notiek saruna ar vienas līdzgājējas māsu kurai rokās bērnu ratiņi, un pēc tam tikpat ilgi ar ojāru par to, kuras nac. teātra izrādes ir jāapmeklē un kur rīt trijos kalnā ir jādzer rums. dziļos laukos tas nenotiek un lielpilsētās arī ne. ja vien nav mikrorajona draugu. kuru man (vairs) nav. sign me the fuck up.
kā arī mana sapņu mašīna ir pēc iespējas īsāks hečbeks (vieglāk noparkoties), kuram vienīgajai komforta fīčai būtu jābūt iespējai izstiepties pilnā garumā (kaut vai ar kājām pie ātrumkārbas), lai var pagulēt. viss pārējais ir sūds.
|
apriils 13., 2018
| 23:37
tu rīta vēsumā pamosties ar kājām uz roku atbalsta, galva duras pret bagāžnieka durvīm un tu saproti, ka gulēji savā mašīnā un esi izdevies. šim bugatti beidzot ir nomaksāts līzings.
|
maijs 6., 2014
| 22:08
shopeecpusdien aizbiidiiju uz autoskolu.
nu bija taa kaa bija, instruktors apmeeram taads pats tips kaa mans klases audzinaataajs. kaa teiktu 12gadniex - "baigais nazis".
izmanto arii visaadus latv val pekstinjizsaucienus un pati taa teorija atgaadina matemaatiku, nejeedziigi garas neko neizsakoshas definiicijas, jaaloba araa.
pati grupa arii padiivaina, kadi 8 skolniecinji un triis pusmuuzha daamas.
p.s. klausos the clash un peec "straight to hell" akordiem liekas, ka tas ir MIA-paper planes remikss, bet nee. varetu vairs neklausiities to padauzu.
|
|
|
|