|
marts 2., 2020
 | 22:45
šopēcpusdien pēc maziņa paveikta darba sāka slāpt pēc ūdens. iesaucos "tā gribas iedzert". ha. kolēģītis saprata drusku citādāk un aizgāja pēc diviem aliņiem. izdzēru divus malkus, un sākās kaut kāda meistarklase. ieliku aliņu ledusskapī.
protams, pēc pāris stundām viņa tur vairs nav. toties no kolēģīša aizņēmos kaut kādu yamaha "professional workstation". nu, diemžēl tikai ar vienu hi-z inputu, (nu pašam jau uz sitienu vairāk arī nav vajadzīgs), tikai tā arī nespēju atrast record pogu. tas gan debīli ar šitiem milzīgajiem yamahas datoriem. uzliec bpm, ko tev vēl nafig vajag, un lūdzu kaut ko ieraksti. nē.
ā jā, šodien ofisā bija padīvainas iepazīšanās spēles. toties beidzot paspiedu roku latviešu popstāram. vispār tik daudz ir ko viņam pateikt. laika vairs nav daudz, thou.
un jā, tā meistarklase. nodoms labs, izpildījums arī, bet, sasodīts, tā organizētība, un jēga - priekš kam? ā, tāpēc? .... mjā.
edit: kas to pie velna būtu domājis, ka, lai ierakstītu, ir kopā jāspiež play un recording pogas (nu, un jāsamappo inputi ar mikserkanāliem). mazs viegliņš kaifiņš, ka viss beidzot nav stulbajā kompī. nu labi, kaut kad es pie viņa atgriezīšos, jo manevrēt pa to interfeisu un spaidīt delay milisekundes ar ripuli ir pilnīgs vāks. vai arī man vienkārši cepī tas piedāvātais mikseris.
ā, kaut kad vakar pirms gulētiešanas noskatījos pirmās 25 minūtes no patersona. kaut kā stulbi sanāk, ka tām "aww"-īgākajām filmām, kuras, liekas, bija tik perfektas, vai ar tik perfektu caurstrāvojošu sajūtu, vēlreiz skatoties, kaut kā vairs nav. tik ļoti. viens iemesls ir tas, ka dažas no viņām ir dikti lēnas. tu zini kas būs, bet kaut kā tomēr lēni. tagad gan var koncentrēties uz visādiem simboliem un analizēt valodu, un kameras tehnikas, un tā tālāk. protams, ja es būtu tādā dzīves posmā, kad varētu skatīties filmas un par to nejusties slikti, protams, noskatītos no sākuma līdz galam.
|
|
|
|