|
janvaars 23., 2020
 | 12:06
wait. es taču to kladi papisu. kura man bija liela daļa no dzīves tajā laikposmā, kurā var ieskaitīt arī reizi, kad viena pusmeksikāniete stāstīja par savu draudzeni, kura ēd kaut ko salvadorisku. vai arī tā bija sieviete pirms viņas. ā nē, es tomēr izrakastīju citur. "papusa". vai, kā internets mani izlabo, "pupusa". kas izskatās pēc pankūkas. tādas pašas pankūkas, kuru pirms pāris dienām rādīja pakistānis, ka viņi tādas ēd. bet tas pakistānis ir tik neciešams, ka regulāri izdzēšu ķešatmiņu no viņa sacītā. bet nāksies vien pajautāt, kā sauc to viņa pankūku. pupusa jau tā noteikti nav.
baigi sāp, ka hēz "elementu" izdevums ir sadalījies, pat nevienu reizi to neņemot līdzi gultā. man liekas. tas ir žēl. kaut kas jāpārraksta pierakstiņos. tās ceptās bumbiņas ar krējumu garšo tieši tik brokastīgi (kāpēc piena produkti un bekons, un loki, un pat dilles liekas "āāh, brokastis!"?), cik man vakar likās, ka tās varētu garšot.
un ja twitteris jebkad domā, kāpēc cilvēki no viņiem iet prom, tad es viņiem varētu pateikt. varbūt.
|
marts 6., 2019
| 23:00
beidzot sakārtoju klades saturu, kurā pilnīgi haotiski maijā/jūnijā pie pēdējās dzīvības publiskajās bibliotēkās vizionēju sapņu projektu. nu es to kladi beidzot izjaucu un sadalīju piecās čupiņās (kopā ar pāris lapām no citām kladēm).
jāsavelk līdzīgais no tām padsmit lapām katrā čupiņā un jāturpina sapņot.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |