|
marts 3., 2020
 | 23:33
pavisam nejauši, lēnām rokoties cauri satoru dzejai, atradu to pantu no jrt dzejas (kuru skatījos 2016. janvārī), kurš bija kaut kas par marseļu un mazirbi. kuru skaitīja krasts tajā savā zvirbuliskajā krasta balsī. un mur bija tik daudz kā, un kaut kas par futbolu, ka nemaz neiedomājos guglēt. vai arī nemaz nebija.
jā, atradu. vispirms, tur ir 1995. gada pitraga dzejoļi par banānu, abbu, ciema vienīgo lībieti un videomagnetofoniem, un tad ir 2015. gada dzejoļi no dienvideiropas. jā. un tad es pārstāju lasīt un sāku meklēt, ka šim taču ir jābūt tam. uldis bērziņš. un ka satori, lūdzu fakin ielieciet to nepieciešamo fragmentu. un ir. es varu nomirt laimīgs. man gan tagad ir jāatrod, kas ir tas otrs dzejolis, kurš man toreiz uz mirkli likās tāds pilnīgs "woooow", kā jūs to cilvēki panākat gatavu
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |