|
apriils 29., 2020
 | 13:14
ierosinu rīkot, un piedalīties sekojošā zibakcijā (vajadzētu kādus 20 cilvēkus, minimums) - braukt starppilsētu autobusā, un, kad pilots iestūrē galamērķa autoostā, BET VĒL NAV APSTĀJIES, LAI IZLAISTU PASAŽIERUS, vajadzētu aplaudēt. nu, tā kā daži tipi dara lidmašīnās.
varbūt kāds to jau ir darījis, un nofilmējis?
vēl es uz mirkli sabēdājos, ka satoru literatūras nodaļā katrs otrarpusais darbs ir hirša, tātad tur mēnesī kopumā tiek publicēti septiņi darbi. izlasīju bišofu - nujā, viņš vienkārši salinkoja medības āfrikā ar medībām guļamrajonā -, un kalnozolu, un kaut kādu meiteni (par 18-gadīgo vasaru, un ceriņu ēnām uz tapetēm ejot gulēt). tie gan bija tādi, nu tāādi! bet hmm, es jau vakar nobēru asaru par savu stulbumu. šodien pagaidām nesanāca. jā. bet kas viņiem kopīgs.. katram pa aizgājušam vecākam? un anonīmas "viņas" - vienā gadījumā tā ir Viņa (kāda uvja draudzene), bet otrā gadījumā tā laikam ir mamma? bet kas tā par mammu, kas autobusu pieturas debilo uzrakstu beigās ievelk jautājuma zīmes? vai ir okei ar vemšanu ceļmalā?
un, protams, tos rakstus var ielaikot, bet atlikt pie grāmatzīmēm ne. ffs. iegāju vēlreiz. noup, nevar. bet to sievieti sauc belkovska, un kalnozolam bija tā pitraga poēma, karoče, viss ir baigi forši, man ir favorīti.
|
februbaars 7., 2020
| 10:26
vakar vakarā es ļoti apzināti ervīna vardes grāmatu lasīju līdz 13. lapaspusei. vai tas nesīs kaut kādu neveiksmi, vai nē. patīk čelendži. tagad es turpināju, un galīgi nevarēju vienā gabalā iebraukt. izlasīju ciparu, kurš ir rakstīts iepriekšējās lapaspuses apakšā, lai zinātu, kur jāšķir vaļā grāmata nākamajā reizē. 26. lapaspuse. aij, nu kāda starpība, apzināti vai neapzināti.
|
janvaars 27., 2018
| 04:39
pusdienslaika saulē turpināju pabeigt kāda Kalifornijā dzīvojoša raķešu zinātnieka īso stāstu apkopojumu. atslēdzos poe pāris lappušu gara monologa par atslēgšanos no privātās dzīves, dodoties nirt un ar pēdējām skābekļa atliekām izvilkt milzīgu lobsteru.
pamodos, izlasīju stāsta beigas - ka stāsta laikā pa lietainu ceļu braucot, ir nomirusi viņa dzīvesbiedrene, un noliku grāmatu malā. nu kamon, puse stāstu tai krājumā beidzas no autokatastrofas, ceturtdaļa no linčošanas un ceturtdaļa ar laimīgām beigām starp diviem mīlniekiem, kuru iepriekšējie partneri ir tikuši nolinčoti vai miruši CSNg.
|
|
|
|