|
janvaars 8., 2019
 | 19:39 - linda vista, pirmais cēliens
diezgan grūti skatīties šito amerikānismu (pie tam, moderno) no aktieru puses. vienīgā, kas tiešām iederas, būtu aminata. keišs ir apmēram ok, ir iemācījies pāris foršas lietas. un, tāpat kā atšķiras uzsvari starp zilbēm angļu un latviešu valodā, atšķiras arī uzsvari tajā, kur darba autors ir paredzējis smieklus, un tajā, kur smejas latviešu apmeklētājs (par >25 gadus vecām popkultūras atsaucēm nerunājot, jo tas ir cits stāsts).
liekas, ka polarizējošākais bija viss, kas iesaistīja radiohead - no vienas puses, totāla izķēmošana, no otras puses ļoti smalks uzbrauciens no amerikāņu skatpunkta. taču stukbs. es pieņēmu, ka jrt zina, ko dara (teiksim, atšķirībā no naccionālā gada nogales koncerta, kur lielāko daļu dziesmu bija angliski un grūti panesamiem akcentiem).
dekoratīvās sienas ir dīvaini pikseļainas un stilistiski atgādina agro divtūkstošo grafiti scēnu vai ko tādu, un ļoti reti kur ir jebkā saistīts ar to, kas notiek uz skatuves. teksts liekas foršs, gribu palasīt.
|
janvaars 27., 2018
| 04:39
pusdienslaika saulē turpināju pabeigt kāda Kalifornijā dzīvojoša raķešu zinātnieka īso stāstu apkopojumu. atslēdzos poe pāris lappušu gara monologa par atslēgšanos no privātās dzīves, dodoties nirt un ar pēdējām skābekļa atliekām izvilkt milzīgu lobsteru.
pamodos, izlasīju stāsta beigas - ka stāsta laikā pa lietainu ceļu braucot, ir nomirusi viņa dzīvesbiedrene, un noliku grāmatu malā. nu kamon, puse stāstu tai krājumā beidzas no autokatastrofas, ceturtdaļa no linčošanas un ceturtdaļa ar laimīgām beigām starp diviem mīlniekiem, kuru iepriekšējie partneri ir tikuši nolinčoti vai miruši CSNg.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |