|
nuavembris 17., 2024
punkts
 | 08:25
Man vienmēr galvā ir sīcis.
|
punkts
| 08:22
Divi no trim spilveniem un viena no trim segām pa nakti bija nokrituši zemē.
|
punkts
| 07:09
Nevaru sazvanīt uldi trītopu.
|
nuavembris 16., 2024
dienasgramata
 | 00:20
***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka
|
nuavembris 15., 2024
sodienliist
 | 23:01
Pirms dzīvoju Francijā, es vispār par to nedomāju - jo Latvijā tas nav aktuāli - un teiktu pat, ka biju pret šādiem izteicieniem, taču tagad droši varu teikt - radikālam (brīžiem liekas, kā arī bez šīs birkas) islāmam Eiropā nav vietas. There, I said it. Un vissliktākais ir tas, ka esam nu tikuši tik tālu, ka ko tādu publiski tagad teikt ir "islāmofobija, galēji labēji, diskriminācija utt". Šariātam Eiropā nav vietas. Tas, ka sieviete kreklā bez piedurknēm nevar bez bailēm vakarā iziet cauri musulmaņu kvartālam lielā Francijas pilsētā, nav okej. Man ir drausmīgi žēl brīžiem, kā Francija ir mainījusies.
P.S. uztaisīju šo ierakstu tomēr publisku, jo man interesē, kādi Latvijā vēl cilvēkiem ir viedokļi un kāda ir argumentācija, īpaši jau nu tie, kas ir galēji pretēji
|
punkts
| 11:04
Sperma kļuvusi šķidrāka, no rīta ausis bija aizkritušas.
|
nuavembris 14., 2024
punkts
| 08:20
The Fluchtpunkt will always find you.
|
punkts
| 07:59
We can rob a bank and still be friends.
|
pajautaa
[ulvs]
 | 13:32
Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.
Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.
Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.
|
nuavembris 13., 2024
malvine_truse
 | 21:36
daži man palikušie draugi man iesaka noskatīties tādu vai citādu seriālu, bet es nesaprotu. pa kuru laiku lai es skatos seriālu, ja man visu laiku ir jāsterso. Kā jūs starp stresiem atrodat laiku, lai paskatītos kādu foršu dokumentālo filmu vai seriālu?
|
malvine_truse
| 20:57
a kā jums šķiet, jūs paši nezinādami piedalaties vairākos okultos rituālos? Vai varbūt tikai vienā (nauda) vai nevienā?
|
shelly
 | 16:34
Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)
|
nuavembris 12., 2024
punkts
| 21:27
Es savas vēstules metu misenē, pa taisno adresātam.
|
punkts
| 18:12
Pieleca, ka substances meiča ir no kādreiz holivudā. Tu arī jūties kā meiča? Tas nebija jautājums, tas bija diskkeimeris par vārdu izvēli. Ko jūs vispār iedomājaties pārmest tam, kas man izvēlas vārdus, jo es viņus toč neizvēlos, man nav laika, man ir jāklusē.
|
eos
 | 22:27 - Recenzija par izrādi "Lūk, istaba šī" Mihaila Čehova teātrī šovakar.
Izrāde bija liels pārsteigums, jo notika tiešām mazā dzīvoklītī pagrabstāvā pašā Vecrīgas sirdī.
Sajūta, telpā ienākot, bija kā The Smiths dziesmā
"Take me out tonight
Where there's music and there's people
And they're young and alive"
jo visi bija priecīgi saspiedušies, istabā ap četrdesmit cilvēku.
Izrādes vadītāja apjautājās sanākušajiem, vai visiem ir silti un mājīgi. Aicināja ieliet sev tēju un paņemt cepumus.
Izrādes pamatā bija gruzīnu dziesminieka Bulata Okudžavas dziesmas, ko izpildīja soliste/izrādes vadītāja un ansamblis, kurš sastāvēja no ģitārista, čellista un akordeonistes.
Interesants elements izrādē bija tas, ka vadītāja no zāles izsauca skatītājus, lai tie izvēlas puzzles gabaliņu no puzzles, kurā bija attēlots pats Okudžava. Atbilstoši izvilktajam gabaliņam tika dziedātas dziesmas no kādas no tematiskajām grāmatām - par cilvēku, par mīlestību, par sievietēm, un vēl bija piecas citas grāmatas.
Pārāk aizrautīgas izrādes baudīšanas dēļ izrādes vadītāja arī mani izsauca uz skatuves. Sākumā lika izvēlēties numuru dziesmu grāmatai. Pēc tam izsauca otrreiz un lika nodziedāt kopā ar viņu vienu no Okudžavas dziesmām. Jāsaka godīgi, ka nebiju pārāk gatavs, taču citiem skatītājiem patika.
Okudžavas dziesmas man asociējās ar Džoniju Kešu. Viņi abi dzīvoja vienā laikā - no 1932. gada līdz gadsimta beigām.
Dziesmas un emocijas līdzīgas, tikai, saprotams, ka krievu mentalitāte ir atšķirīga no amerikāņu mentalitātes.
Lai arī mana krievu valodas prasme dažreiz bija par vāju, lai izsekotu ātriem dzejas rečitējumiem, kopumā man patika sirsnīgā atmosfēra, mazais "dzīvokļa izrādes" formāts.
Izrādei mīnusu bija maz - mikrofons apmēram divdesmit piecu kvadrātmetru telpai bija uzregulēts par skaļu. Par pašu Okudžavu bija dažas remarkas, to varēja būt daudz vairāk.
Gaišums, labsirdība un kopā sanākšanas prieks mājoja klausītāju sirdīs, tikai bija mazliet klātesoša sajūta, ka tiek dziedāts par kādiem aizgājušiem laikiem, kad šādu dziesminieku bija daudz vairāk, tos sauca par tautas māksliniekiem, tie bija lielā cieņā, taču tagad tos atceras vien šaurs loks entuziastu.
Sajūta kā latīņu dzejas vakarā. Varbūt tā šķita tikai man, jo es patiešām tajā laikā, kad Okudžava bija populārs, nedzīvoju.
Taču tieši tāpēc bija tik vērtīgi pabūt šajā atmosfērā un uzzināt.
Brīnums no teātra, brīnumu sezona ir sākusies!
|
nuavembris 11., 2024
malvine_truse
| 20:05 - reperis anksis
jums arī šķiet ka visapkārt ir vieni vienīgi skauģi ir svolači un muģilas un ka tas reāli ietekmē jūsu dzīvi?
|
putnupr
 | 18:49
Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.
|
virginia_rabbit
 | 17:25
man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi
jushanaas liimenis:: high on life
|
|
|
|