|
marts 10., 2021
 | 10:36
vakar sapratu visvieglāk saprotamo lietu, ka mana seja izskatās pēc sūda jau vismaz mēnesi. drīzāk jau laikam pusotru. bet vēl briesmīgāk izskatoties mugura. tas laikam nozīmē dermatologu. negribas domāt par domu tādu meklēt.
pie reizes iepukstēšu savu vieglo nesapratni par nekonsekvekci par rīgas ielu nosaukumu pārmaiņām. piemēram, ir rīgas centrā tāda marijas iela. un marijas iela kaut kur - laikam, tajā pašā vietā, kur blaumaņa iela pārvēršas avotu ielā - pārdēvējas par čaka ielu. bet, te arī ir divas atšķirības. avotu ielai numerācija sākas no jauna. čaka iela pārņem marijas ielas iesāktos numurus.
vēl viens piemērs. kaut kur pie fridriķa ielas, izrādās, iesākas tāda rēznas iela, un no tās savukārt izriet tāda pavisam necila lubānas iela (v. 1). kura pēc pavisam īsa brīža ieslīd lomonosova ielā (nu, tajā, uz kuras atrodas tas krievu lidotāju institūts, un lu szf). un kaut kādā sakarā pēkšņi lomonosova iela tiek pārsaukta par lubānas ielu (v. 2), paturot lomonosova ielas numurus. tad iela iegriežas mazā līkumā, un tiek pārsaukta par salaspils ielu. kreisajā pusē ir sliedes, bet labajā pusē esošās mājas tiek numurētas zem paralēlās ielas (rītupes). vēlāk sākas arī salaspils ielas jaunā numerācija.
bet kur palika lubānas iela? izrādās, viņa, gluži kā (spoiler alert) deivids bovijs ierāpās kafijas perkolatorā, iemiesojās trotuārā, kas ved pāri dzelzceļa sliedēm, un pārvēršas atpakaļ par ielu. lubānas ielu (v. 3). protams, turpinot pavisam sākotnēji lomonosova ielas numerāciju. nonākam līdz kaut kādam aplim. bet tas nav slāvu aplis. tev ir jāpagriežas pa labi (tb, pirmā izeja), nonāc uz slāvu ielas paralēli dienvidu tiltam, tad tu zem tilta apmeties pa 180 grādiem, nobrauc gar veco galeriju azūru, tiec pie oriģinālā slāvu apļa, paņem otro izeju, un tu atkal esi uz lubānas ielas (v. 4). numerācija turpinās.
ja kāds vēlas aģitēt - nezinu, rīgas domes satiksmes departamentam, manaibalsij.lv, vai zūma ballītē - par ielas nosaukumu kādas slavenības, nelaiķa, vai īpaši aizsargājamas dzīvnieku sugas vārdā, es jums varu piedāvāt trīs lubānas ielas versijas, kuras tikpat labi varētu saukt citādi, jo nekādas saistības vienai ar otru tām nav.
vai pohuj. čaka ielu pārdēvēt ik pēc katra krustojuma, paturot numurus. kāda starpība. cilvēki vairs nespēs dusmoties par čaka ielas velojoslu. jo tā jau būs marijas ielas, čaka ielas, aleksandra jāņa dēļa čadaraiņa (1901-1950) ielas, porziņģa ielas, didrihsones ielas, aivara hermaņa ielas, alvja hermaņa ielas, janas hermann ielas, mura un kuzjas ielas, muļļermilh ielas, un "mogo: aizdevums pret auto" ielas velojosla, par ko cilvēki dusmosies. paga, paga. cilvēki vairs nedusmosies par velojoslu. viņi dusmosies par čaka ielas nosaukuma izpārdošanu, jeb ielas pārvēršanu par instagrama influenceri.
brīnišķīgi, ne? mārtiņ staķi, hit me up.
|
detsembris 28., 2019
| 22:37
pārrakstīju visas interesantākās rindas no elsberga "velci, tēti". mēģināju atrast to vienu rindu par "kaut kur glaudītu suni", bet tā arī neuzraku.
bet, 2. daļā (no 4) atradu dažus tik ļoti saindētus mīlestības dzejoļus. un vispār, dažas ļoti līdzīgi aizskartas domas vai rindiņas, laikam 3. daļā.
kur parasti tik tālu netieku, un viņa rakstītajā formā tas man liekas arī baigi neietekmē
lai nu kā. es ļoti gribēju atrast par to suni. šovakar vēlreiz cauri jau neiešu. un jāatrod tie viņa pārējie krājumi. un vēl kāda sildošā dzejiņa.
un ome saka, ka es esot galīgi mainījies sejā, un nevarot atpazīt, un ka vairs nav vasarā iekritušo vaigu kaulu. ehhh, ko..?
un tripsis arī galā. nu labi, ne galā. vēl rītdiena.
|
|
|
|