|
maijs 18., 2020
 | 12:38
tallinas ielā vēdī staburadzes šokolādes celgas cepumi.
un šodienas atklājums ir grobiņas iela. protams, blablabla, āgenskalns, kaut kas, smuki vienmēr un tā, bet precīzas koordinātas jau par ļaunu nenāk.
šodien trīs reizes pa divdesmit minūtēm izpalīdzēju mučiņai. ļoti dīvaini kaut ko tādu ir katru dienu darīt. it kā fun (ja neskaita to, ka tie ir sveši cilvēki šajā laikmetā), bet katru dienu..
|
detsembris 12., 2019
| 08:28
vot, atcerējos. vienu vakaru braucu garām ataburadzei, un ārā nāca neapstrīdama sepga cepumu smarža. parasti jau tā īsti nevar saprast. un ka būtu dikti kruti, ja viņi izliktu kaut kādu infodēli ar tekstu "šobrīd cepam/ražojam (to, kā aromāts ārā nāk visvairāk"): _________". varbūt nav labi aiz tāda biznesa noslēpuma noturēšanas skatpunkta, bet mjā.
teiksim, pie kokakolas HQ ulbrokas ielā ir tāds (bija?) monitors, kurā skaitās dienas kopš "iepriekšējā negadījuma darba vietā". kā esmu sapratis, tā ir visamerikāniskākā lieta jebkad.
|
maijs 10., 2019
| 23:36
atnācu mājās, smaržo pēc gāņa un ceriņiem.
šodien kādas divarpus reizes pārēdos. how could you be so stupid?
kaut kā lēnām paliek labāk. mazliet. par lēnu un par vēlu. drusku ir pierasts pie departamenta ritma un kas tur notiek, bet tad sāku darīt tās sliktās lietas, kuras pieļauj aiz pieredzes un "ai, gan jau kāds". tā arī nevar. par lēnu un par vēlu. pildīt errandiskos tāskus; kaut kā tikt uz priekšu guļamistabas projekta purvā; piecelties 20 minūtes ātrāk (vai neturpināt gulēt pēc pamošanās rītausmā); pamanīt zvaigznes debesīs vai beidzot aizbraukt līdz juglai skatīties ūdenī. amerikāniski smaidīt cilvēkiem uz ielas vai iestādēs. tāpat. kaut kā.
joprojām besī ziema. un ir maija vidus.
mūris - dūres
|
marts 25., 2019
| 12:07
Paostīju zeķes, kuras vakar uzvilku iešanai ārā, un tas aromāts atgādina satiktās meitenes smaržas. Es nezinu, kā.
Vai arī tās nebija smaržas (karoč mēs kādā brīdī esam lietojuši vienādu veļas pulveri).
|
juunijs 10., 2017
| 00:39
garas ūsas manu pacietību ir izvedušas. virslūpa jūtas kā mute pēc divu dienu vizītes pie onkuļa (kurā esi aizmirsis zobubirsti).
diezgan cienījami tako un načosi ar gabalainu gvakamoli.
centrā teju ikviena jaunkundze zināja, kāda parfimērija man patīk, visu pēcpusdienu lidinājos maigā, mazliet pārdekoltētā (kur viņas tādas? ā, piektdiena tač) oreolā
|
janvaars 1., 2015
| 13:01
pirmaas pieredzes ar hosteli patiikamas nu mosh tapeec ka pirmajaa naktii istabaa biju vieniigais
naakamajaa naktii pievienojas matains itaalis un triis somiski igauniskas daamas
kuru saldseeriigaas smarzhas veicina jautaajumu - kaadeelj cilveeks vienu noteiktu smarzhu nespeej notureet naasiis ilgaak par kaut kaadu pusminuuti vai minuuti?
protams, atbilde skaidra - negribi tachu ostiit suudu smaku stundu no vietas, ja straadaa getlinjos vai toitoi vai pozitivusa brivpratiigajos kas pieskata to lai neviens nepiegaaniitu tuachu.
toties buutu ljoti skaisti, ja vareetu iesleegt taadu nepaartrauktas ostiishanas rezhiimu - kaut kad nesen, nu kad mani izseedinaaja no trolejbusa, blakus apseedaas viens sievieshu dzimtes smarzhu maakonis ar elliigi jaukaam smarzhaam. jau mineeto pusminuuti aromaats parpildija deguna naasis un tad vienkaarshi pazuda. saaku taa neuzmaaciigi oshnjaat, mainiit deguna poziicijas, lai atkal sajustu. bet nu nav. tikai uz ljoti iisiem brizhiem kaut kas paviid. bet ne taa, kaa vinjai apseezhoties blakus.
nu tas pats vakar ar vienu no taam somiski igauniskajaam daamaam, kas ierodoties ieziimeeja teritoriju. tas ir, visu dormu.
vaajpiens, tas ir, vaajpraats
|
|
|
|