|
marts 13., 2019
 | 23:22
bijām ar k. uz vef spēli. viena kopīgā kopš izlaiduma neredzētā vidusskolas draudzene pāris stundu pirms uzmeta. iemetām pīlēm ar auzām un kukurūzu. tad nepareizajā (brīvbas ielas turk-, nevis ausmenī) garāmpaietajā kebabnīcā paņēmu ēdienu. brīvības ielas maximā nopirkām pa aliņam, jo labietī šodien neesot viņas favorīts. tad vienā vesetas ielas piecstāveņu pagalmā izdzērām alus un runājām par mūzikas klipiem un dīvainām latviešu filmām. olimpiskā ēdamzālē notiesāju kebabu, viņa siera bulku ar tēju.
somas nepārbaudīja. pirmo ceturtdaļu viņa pavadīja ar pavērstu telefona kameru pret visiem notikumiem, bet tad mēs sapratām, ka instagrams ur uzkāries un nekas nesūtās. pirmo no trim reizēm šogad neredzēju talismanu-pandu vai manu bijušo kursabiesreni starp dejotājām. un es nezinu, kādā veidā valmierras studenti pusspēli cīnijās līdzīgi ar krievijas čempionāta komandu.
kait kā tā. izrādās, ka olimpiskajā arī var dabūt alu. par divīti.
ā, pareizi, un vakar ciemos bija piekāpusi i. ar savu draudziņu (fak, viņi ir kopā trīs gadus? tad es viņus diezgan iespējams arī redzēju pēdējoreiz). nē, i. bija atnākusi 8. martā. bet pirms tam. atnāca ar bulciņām un trim aliņiem. vienu ierodoties izdzēra drauudziņš, vienu es sāku dzert tiklīdz viņi aizgāja, un trešais paliek ledusskapī un gaida nākamos viesus. ārkārtīgi egocentriski rādīju bildes un diezgan jaukdami stāstīju par savu mūža tripu. draudziņš ārkārtīgi klanījās, bet es tā centos baigi nedusmoties vai neizrādīt hm. jo nu otrdienas vakars, nepazīstams čalis kaut ko stāsta un tādā garā, naktsmaiņas vai kas tur. viņi izgāja no manis divas minūtes pirms trolejbusa un paspēja ielekt, kas vispār ir pats pozitīvākais un neticamākaias par to visu vakaru.
|
marts 2., 2019
| 00:36
piezvanīja čomiņš (ne tas čomiņš kas vienmēr), pēc stundas mani savāc uz rajona ezīti, trīs reizes (mašīnā, pie mašīnas un manā dzīvoklī) izrāda savu jauno sniegadēli, iedzeram pa aliņiem un ūdeņiem, apēdam pa kūkai jo vietējam ezītim dzimumdiena, atnākam pie manis un garāžbandā spēlējam sjūdu katrs savā tonalitātē, tiek ierakstīts kā viņš aizpīpē manu palikušo džointu un turpina strato-elektriski strinkšķināt par darīšanu tā kā vecās labās dienās.
dzīve laikam līdzsvarojas. ir ok. līdz ar to ir vēl divi cilvēki kurus ielūgt uz izvākšanos.
cilvēku terapija ķipa
tagad no rīta atcerējos ka uz atvadām viņš iemeta manu tualetes papīra rulli podā. es pats brīnos, kā nebiju izdarījis to jau agrāk.
|
marts 1., 2019
| 15:19
hrr, tās bija svētas desmit dienas tvaika mājā. ielā. tfu, kādā mājā. es nezinu. Beidzot tiku pie kompja, kāds cincītis ir centies lauzties manā telefonā un ņihujā. mums abiem. vai arī viņš māk atkost icloudus.
|
|
|
|