|
februbaars 15., 2020
 | 20:42
gāja apmēram tā kā varēja paredzēt
es neesmu drošs kāpēc es to vispār daru. nu labi, lai redzētu, kā/kas tas ir. un, basketbols.. kaut kādas svešas emocijas un pārāk daudz nenosvilpta kontakta.
un īsi cilvēki ir reāli nē. nē. tas nav funkcionāli. ir tieši viens izņēmums, bet tas pa šiem pieciem gadiem ir pazaudējis lielu daļu maģijas. īsi cilvēki, protams nav slikti, tāpāt kā neproporcionāli ekstrēmi resni cilvēki, bet viņi nav tajā te empātiskajā uztveres diapozonā. kādu huiņu es te rakstu.
un tagad atkal protams ir tas, ka justos labāk, ja šodien nekur nebūtu gājis. bet labi. otrais cēliens ar čomiņu (bet ne to čomiņu).
|
marts 13., 2019
| 23:22
bijām ar k. uz vef spēli. viena kopīgā kopš izlaiduma neredzētā vidusskolas draudzene pāris stundu pirms uzmeta. iemetām pīlēm ar auzām un kukurūzu. tad nepareizajā (brīvbas ielas turk-, nevis ausmenī) garāmpaietajā kebabnīcā paņēmu ēdienu. brīvības ielas maximā nopirkām pa aliņam, jo labietī šodien neesot viņas favorīts. tad vienā vesetas ielas piecstāveņu pagalmā izdzērām alus un runājām par mūzikas klipiem un dīvainām latviešu filmām. olimpiskā ēdamzālē notiesāju kebabu, viņa siera bulku ar tēju.
somas nepārbaudīja. pirmo ceturtdaļu viņa pavadīja ar pavērstu telefona kameru pret visiem notikumiem, bet tad mēs sapratām, ka instagrams ur uzkāries un nekas nesūtās. pirmo no trim reizēm šogad neredzēju talismanu-pandu vai manu bijušo kursabiesreni starp dejotājām. un es nezinu, kādā veidā valmierras studenti pusspēli cīnijās līdzīgi ar krievijas čempionāta komandu.
kait kā tā. izrādās, ka olimpiskajā arī var dabūt alu. par divīti.
ā, pareizi, un vakar ciemos bija piekāpusi i. ar savu draudziņu (fak, viņi ir kopā trīs gadus? tad es viņus diezgan iespējams arī redzēju pēdējoreiz). nē, i. bija atnākusi 8. martā. bet pirms tam. atnāca ar bulciņām un trim aliņiem. vienu ierodoties izdzēra drauudziņš, vienu es sāku dzert tiklīdz viņi aizgāja, un trešais paliek ledusskapī un gaida nākamos viesus. ārkārtīgi egocentriski rādīju bildes un diezgan jaukdami stāstīju par savu mūža tripu. draudziņš ārkārtīgi klanījās, bet es tā centos baigi nedusmoties vai neizrādīt hm. jo nu otrdienas vakars, nepazīstams čalis kaut ko stāsta un tādā garā, naktsmaiņas vai kas tur. viņi izgāja no manis divas minūtes pirms trolejbusa un paspēja ielekt, kas vispār ir pats pozitīvākais un neticamākaias par to visu vakaru.
|
maijs 15., 2017
| 01:16 - GSW-SAS
Es šobrīd nejūtu pilnīgi neko.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |