izturību!

(Reply to this) (Thread)

Tas tak vēl tikai tāds plāns 5gadei. Bet paldies! :)

(Reply to this) (Parent)

oho un ko pārējie mājnieki par to saka?

(Reply to this) (Thread)

B grib, lai dzemdēju pati, Bx ir par. Beeeet - tas ir plāns 5-gadei, ne rīt. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss process no sakuma lidz beigam ari tik panem aptuveni, cik saprotu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, pirmā vajadzība - lielāks mājoklis. Tad jau tālāk vieglāk :))

(Reply to this) (Parent)

var jau ne uzreiz un abus (bet arī viens no tiem ir forši). super plāns! es arī esmu par to domājusi. ja kādreiz līdz tam realitātē arī nonākšu, nopietni apdomāšu. jo realitātē tas 'vairāk par vienu' ir smagi un ne vienmēr tā, kā rēķinājās. bet ir arī ļoti gandarījoši un tā vērts. man vienam attālam brālēnam ģimenē vairāki adoptēti bērniņi, mēs gan neuzturam kontaktus. toties draudzenes vecāki adoptējuši jau divus, pirmo pirms kādiem 25? gadiem, otru nesen, ik pa laikam ir arī audžuģimene, ja vēlies, varu 'sapazīstināt', ļoti sirsnīgi cilvēki. jo tā kā tas nav vienas dienas lēmums, ir laiks arī palasīt gan teorētisko literatūru gan autobiogrāfiskas pieredzes lai vismaz emocionāli sagatavotos dažām no cīņām

(Reply to this) (Parent)

Uhh - visu cieņu!
malači jūs!

(Reply to this) (Thread)

Nu, tas vēl tik 5gades plāns - ekonomiskā situācija, lielāks mājoklis utml. faktori. Bet es vienmēr esmu zinājusi, ka kādreiz adoptēšu bērniņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau Puce daudz labus padomus var dot - un pat ja piecgadei: ideja un vēlme ir apbrīnojama, ne katram pa spēkam :)
cepurnost

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pucei tak jāprasa par pašu procedūru, bet par audzināšanu tālāk, ja nemaldos, Sirdna zinās vairāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu viss jau sākas ar procedūru :)
un audzināt šķiet jūs abi paši lieliski protat :)

(Reply to this) (Parent)

mazu un melnu? : )

(Reply to this) (Thread)

Mums viens tāds jau ir ;P

(Reply to this) (Parent)

Brīnišķīgs ieraksts, beidzot arī Cibā kāds sāk par to runāt. (Es arī gribu, tikai vispirms jāiemācās dzīvot tā, lai dzīve nebūtu haoss, pašlaik ir.)

(Reply to this) (Thread)

Tur tā lieta - mana dzīve šobrīd ir paredzama un varētu to atļauties. Un es vienmēr esmu to gribējusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es arī domāju, ka tur vajag kaut kādu paredzamību. Man pagaidām ir bijis par daudz pārmaiņu īsā laikā, bet Tev veiksmes! Par Cāļa foruma sadaļu un grupu zini?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noup. Man no tādiem bail! :D

(Reply to this) (Parent)

forši, lai izdodas!

(Reply to this) (Thread)

Cerēsim! :)

(Reply to this) (Parent)

Forša iecere.

(Reply to this) (Thread)

Paldies! :)

(Reply to this) (Parent)

visu cieņu.

bet padomā vēl.

(Reply to this) (Thread)

Jo? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas viss ..
sarežģīti

(Reply to this) (Parent)

Super! Kad izdarīsies varēšu jautāt padomu par formalitātēm

(Reply to this) (Thread)

:)) un ieteikt labākos psihoterapeitus!

(Reply to this) (Parent)

Ļoti, ļoti labs plāns :)

Ja tāda vēlme ir, tad šādi vai kā citādāk piepildīsies.

es to plānoju neparedzamā nākotnē, toties jau no deviņu gadu vecuma.

(Reply to this) (Thread)

:) es tik agri ne, bet no kkādiem 20 tik

(Reply to this) (Parent)

Es arī plānoju, bet ļoti, ļoti neparedzamā.

(Reply to this) (Thread)

Nekad nevar zināt - mazums, Tava neparedzamā iestājas agrāk par manu paredzamo! :))

(Reply to this) (Parent)

cik forši!

Pareizi.
Mazgāsim šitos vai taisīsim jaunus? ))

Kāpēc?
Uz maziem veseliem bērniem stāv rinda, šobrīd ap divi gadi. Lielāki vai neveseli, uhh, tādus audzināt daudz daudz izturības. Man bail.

(Reply to this) (Thread)

Tad jau pa 5 gadiem var izstāvēt uz 2,5 bērniem, nekādu problēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja stāvu es un Bx, tad 4 var dabūt! :D

(Reply to this) (Parent)

Jo es sen to esmu gribējusi + man tūlīt būs 38, vīram ir 51 + man vairogdziedzera vēzis, LOC radioaktīvais jods un attiecīgi liegums radīt bērnus vismaz 2 gadus + darbs, kur nevaru 1,5 gadus sēdēt mājās + es vienmēr esmu gribējusi 1+ bērnus. Un kāpēc ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc ne ir daudz iemeslu. Bet izklausās labi, apsveicu ar būšanu godīgam pašam pret sevi un darīšanu, ko pats grib!

Ar to nesēdēšanu mājās stāsta, ka varot aplauzties.

(Reply to this) (Parent)

Mees ari :) peec kaadiem 10

(Reply to this) (Thread)

Jo jūs vēl jauni! :)

(Reply to this) (Parent)

Ir iemesls kāpēc adoptēt, nevis pašai izspiest?

(Reply to this) (Thread)

Arī ir- gadi (pēc nepilna mēneša) 38, vīram 51 + vairogdziedzera vēzis, LOC radioaktīvais kods un aizliegums ieņemt bērnu vismaz 2 gadus. Arī darbs, kas liedz 1.5 gadus pavadīt mājās nestrādājot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apsveicami, patiešām! bet tad tu domā ņemt tādu jau lielāku? ar zīdainīti jau tāpat mājās sēdēšana sanāk... un kāda ir likumdošana, ja adoptē zīdaini? tāpat "pēcdzemdību" atvaļinājums un māmiņu alga?
(Atceros, ko reiz teici par to, cik svarīgi ir nebūt vienīgajam bērnam. Tas arī ir aspekts jūsu gadījumā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ceru uz kādu 1,5 -2 gadnieku. Tad jau manīs. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iesaku jau laicīgi terapiju. ar šādu mērķi. īpaši ja tāda vecuma bērniņu, jo tāpat jau vecums grūts, B.būs stress kā ne vienīgajai (un attiecīgi ik pa laikam kkādas nebūšanas vai lažas), varbūt būs kādas attīstības aiztures vai traumas ja bērniņš ilgi bjis sistēmā vai ne audžu ģimenē. un ideāli jau paņemt kādu atvaļinājumu vai vismaz pirmajā laikā samazināt slodzi lai vairāk laika pavadītu kopā

bet tu jau ilgi esi par šo domājusi, gan jau pati gudra :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to es vēl padomāšu noteikti

(Reply to this) (Parent)

Ja šāda vecuma bērnu, tad visticamāk būs jāsāk kā audžuģimenei. Tie bērni, kuri aprūpes iestādēs nonāk pēc zīdaiņu vecuma pamatā ir no ģimenēm izņemti, vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, bet bērni nav "juridiski brīvi" adoptēšanai. Mazākie nonāk audžuģimenēs. Bet dabūt bērnu juridiski brīvu var aizņemt gadus :( Turklāt pa šiem gadiem viņam var pievienoties brāļi un māsas, kas emocionālam topošajam vecākam var būt smagi.
Droši vien reizē jākārto audžu ģimenes un adoptētāja statuss, lai atbilstošā situācijā varētu zibenīgi rīkoties. (Uzņemt pieejamu īsto bērnu un adoptēt, kolīdz juridiski brīvs.

(Reply to this) (Parent)

labs vecums! :)
interesanti, vai šo info drīkst lejā pieminēt, vai arī tas paliek šeit, cibā un augšā?:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav nekas slepens - pat atslēgas nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, nepamanīju :)

(Reply to this) (Parent)

Nedod ne Algu, ne atvalinajumu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Blēņas, dod gan, un pat pirms adopcijas aprūpē dod nevis tikai pēc tiesas. Ja bērnam līdz pusotram gadam, pēc tam tādi paši pabalsti kā paštaisītajiem.

(Reply to this) (Parent)

par māmiņalgu nezinu, bet BKA pienākas līdz 1,5 g.v. un šķiet ka jābūt arī iespējai līdz 3g.v. paildzināt ar bezalgas atvaļinājumu. nezinu kā ar audžuģimenēm, bet adoptēts bērns jau skaitās 'tavs' un tur tas veids kā pie tā bērna tika nav tik būtisks. bet šo es atceros no ļoti senas sarunas ar draudzeni, kura bija šo visu smalki izpētījusi, jo tādu iespēju ļoti nopietni apsvēra

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana draudzene adopteja 11men un nebija atvalinajums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:(

(Reply to this) (Parent)

Pēc gadiem 5 jums būs 43 un 56, ņemot gadnieku parēķini cik jums būs pie viņa skolasbeigšanas. Galvenais, lai spēka pietiek, ne tikai pirmajos gados.
Man gan ar audžuvecākiem arī ir 40/41 gadu starpība, labāk kā bērnunams protams, bet nebij viegli ne man ne viņiem ik pa laikam. Un mani paņēma jau 8gadīgu, pašpietiekamu un saprātīgu cilvēku.
p.s. man ar tā ideja visu laiku ir, ja saņemsimies piektajam, tad tas tiks "paņemts jau gatavs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdz tiem 8 dzīvoji bērnu namā un tomēr kļuvi pašpietiekama un saprātīga? Manējā ģimenē dzīvojot tāda vēl nav. :) kas bija grūtākais, ienākot audžuģimenē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No 3-8 gadi dzīvoju internātskolā, starp skolniekiem, no 7gadi līdz vidusskolniekiem. Kāds aizveda uz dārziņu, kāds savāca. Tajā laikā sistēmā bardaks bij vēl lielāks, kā tagad. Skolas pirmās 2 klases - mācības un pilnīga brīvība pārējā laikā. Mani bērni arī ir pilnīgi savādāki, kā es viņu vecumā, vieni uz ielas būtu pagalam.
Grūtākais bij audžuvecākiem, viņi nebija kā mūsdienās speciāli apmācīti. Vienkārši gribēja uz vasaru paņemt puiku, es nācu bonusā, māsiņa, kam nav kur palikt, apžēlojās. Man tad bija gandrīz 7 un brālim 8 gadi, pirmā vasara senčiem bij murgaina, nekad nevarēja zināt, ko tie bērni sadarīs, šie līdz pusdienlaikam bija pa darbiem, mēs palikām vieni mājās. Brālis jau mācēja melot un zagt, ar to galā netika. Ziemā, pa brīvdienām braucu ciemos, viena ar autobusu 7 gados Aglona-Jēkabpils, plusā augumā es biju kā 4gadnieks. Nākamjā vasarā paņēma tikai mani, un pēc otrās vasaras es esot pateikusi, ka atpakaļ nebraukšu, dariet, ko gribat. Tad nu paliku aizbildniecībā. Bet baigais problēmbērns es viņiem nebiju, ar visām savām problēmām tiku galā pati. :D
Man grūtākais vienmēr ir bijis sabiedrības attieksme, tas ir kā zīmogs uz pieres, no kura nekur nevar likties. Tas jau tas no bērnunama, dzērāju bērns, no tā nekas labs nebūs. Sliktākais, ka vecāki to attieksmi nodod saviem bērniem, bārenis ir pāris kastas zemāk, dēļ kā skola bija kā murgs.

(Reply to this) (Parent)

Paplāno gan :) Ar šitām lietām prātīgi, tilts ir šaurs un apakšā ir ūdens.

(Reply to this) (Thread)

Bet jūs tak esat to tiltu tā kā šķērsojuši?

(Reply to this) (Parent)