Vakar biju pastaigā, kura beidzās ar to, ka dejoju uz akmens tilta.
Lieliski izvēdināju smadzeni.
Tā iet, ka atvaļinājumā strādā .

Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi?

Tas būtu diezgan ironiski, ja Kuba kļūtu par zaļās enerģijas utopiju. Tas būtu ironiski tāpēc, ka to varētu būtu izraisījusi lielāko kapitālistu fosilo resursu blokāde, jo jebkāda enerģija ar visiem tās trūkumiem ir labāk kā nekāda, bet arī tāpēc, ka ja šī brīža ASV administrācija sāktu sprēgāt pret ķīniešiem, kas Kubai piegādā tehnoloģijas, viņiem nāktos sevi pieķert liekulībā par apgalvojumiem, ka atjaunojamie resursi ir sūds, kas nosprāgs dabiskā nāvē.

Meklēju Amazonā grāmatas, ko “Perfektajās dienās” lasa Hirajama: Viljamu Folkneru, Aju Kodu, Patrīciju Haismitu… un nākamais, ko man piedāvā iegādāties, ir multifunkcionāla birste tualetes poda tīrīšanai

Nevaru saprast, vai šinī versijā kaut kas ir, vai šo dziesmu vienkārši ir grūti sabojāt.

https://www.youtube.com/watch?v=2ymT_Aio3zA

Oh, wow! Letterboxed būs video store. Ne šinī ģeolokācijā, bet one day...

Pa īstam tā manās mājās notiek laikam tad, kad ir saliekts dimanta turētājs jeb Cantilever
Arī jauno beidzot salocīju un iztaisnoju, mēģinot piedzīt ģeometriju pēc Stevenson Arc Protractor.

Iezīmēta teritorija. Līkrocis : D
Skan labi tho!

Rīt jāizdukā būs Baervald lokveida šablons salīdzināšanai.
Katrs no tiem tēmē dažādi kontrolēt kropļojumus konkrētās plates daļās. Kaut kāds izlīdzinošs variants - kas šis solās būt - ir kā reiz tas, kas man nepieciešams, jo vairākām platēm sākums diezgan kropļojas augšās, bet uz beigām paliek prīmā. Značit - iepriekšējā ģeometrija/kārtridža pozīcija hedšelā izteikti deva priekšroku plates puses pēdējai dziesmai (un otrajai) - tajās pozīcijās, kurās šie šabloni tēmē perfektu stylus pozīciju celiņā, tādējādi ļaujot tām skanēt vislabāk.

Perfekti viscaur platē nevar. Fizika ar nelineāro tonarmu neļauj.
Tātad - jāatrod tikai "pareizo" šablonu, kas nostādītu adatu manai ausij tīkamā ģeometrijā, lai kroplītis būtu izsmērēts pēc iespējas vienādi pa visu plati, pēc iespējas nenostādot izteiktu preferenci kādā no riņķa gredzeniem, bet izlīdzinātu kaifu pēc iespējas pa visu laukumu.


Nākamā adata, kuru mēģināšu, būs eliptiskā profila. Man ir aizdomas, ka manā setupā tā varētu diezgan izpildīties - sevišķi ar sliktākas kvalitātes (mastering, pressing) platēm, kas veido ievērojamu piedāvājuma daļu - ja ne vairumu.
Tā arī nebūs tik prasīga pret šo ģeometriju, sliecoties vienmērīgāk izsmērēt kvalitāti pa visu plati. Jo mana šī brīža Line Contact profila adata ir baigi atklājoša - viena dziesma var skanēt prīmā, bet otra - kakaini - sevišķi vājākās platēs. Šī īpašība mierīgi varētu tikt nomierināta ar ne tik smalku - eliptisko adatu. Iespējams. Redzēs! Tiesa - ar smalko adatu ir forši pastiprināti dzirdēt lakas griežamās mašīnas atstātos motora troksnīšus - plates klusajā ievadā un izskaņā. Citreiz arī pa vidu, kas vecajās platēs tā neparādās. Grieztuvei veci gultņi/slikta izolācija :)

Krietni ceptās platēs MicroLine® (Audio Technica firmaszīme Line Contact profilam) adata izpildās vienkārši kolosāli!


Man ir jāšķiro plates 2 plauktos: Kaifs | Šmuce
Kaifa plauktu baudām ar mikrolīniju, bet Šmuces plauktu ar eliptisko. Vienādi hedšeli, vienādi kārtridži, vienādas stylus masas - atliek tikai pārskrūvēt galviņu pēc vajadzības, kas ir 10s darbs - nav jākrāmējas gar atsvaru! Izlīdzināt šmuci - tāds tas lielais mērķis.
Vēlākais tad nākamgad varēšu šo salāgojamību baudīt.

Tagad - tagad varu uzlikt kādu plati atskaņoties ar precīzo adatu un piezīmēt: kaifs vai šmuce!

No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē”

Es ne vienmēr saprotu, cik daudz ironijas ir iekļauts, kad kāds pasaka, ka labākā terapija viņam ir sports, bet es ceru, ka cilvēki pie pilna prāta saprot, ka vienīgā terapija ir terapija. Bet man jāsaka, ka sports var būt laba nodarbe, kurā panākt rezultātu kādā konkrētā dienā. Var būt tādi periodi, kad citās dzīves jomās pilnīgi nekas nekustās uz priekšu, un tas ļoti čakarē rewarding system. Nez kādēļ ir sajūta, ka "apbalvošanas sistēma" nav īsts termins. Pieļauju, ka tas ir iemesls, kāpēc sportot ir tik populāri to starpā, kas neaizraujas ar citām atkarībām. Es kainda gribētu teikt, ka no sporta nokāpt varētu būt vieglāk, kā, piemēram, no alkohola, bet neiesim tik tālu, un paliksim pie tā, ka sportam, atšķirībā no alkohola, ir visādas pozitīvas blaknes arī uz fizisko veselību. Tas, protams, ja emocionālā un garīgā nespiež darīt sev pāri.

Mana sajūta par pasauli šobrīd ir aptuveni līnijās, ka mums ir mērķis, piemēram, uzbūvēt lapeni, siltumnīcu, vai jebkādu citu praktisku, bet ne pārāk sarežģītu konstrukciju, bet no pieejamajiem resursiem mums ir mazdārziņu kaķu kolonija. No offence mazdārziņu kaķu kolonijām.

Ar prieku esmu spiests paziņot, ka ar platenieka adatu nu ir viss saprotami un kārtībā - izdevās pieradināt.

Palīdzēja:
- tie 0,4mm beizie plastmasas paplāksnīši arī zem kasetnes turētāja - no abām pusēm izolētāks no tonarma;
- paspēlēties ar kasetnes pozīciju tās turētājā ārpus šablonu rāmjiem - moš bik šķībi dimants un iešķiebšana kompensē?

Kļuva:
- skaidrs, ka, bik savēršot adatu pret centru, mazinās augšu akcents - tās izlīdzinās, nekropļojas. Šķībs dimants, hz...
- baigi tvirti un asi basa galā- ņamman. Tas jaunais preamps 200pF iestatījumā indeed jauks!
- skaidri redzams, kura plate ir references, kura ir knapi lietojama. Igorrr - Amen ir THE references plate! Jēze!

Baudu
- baigi atvērtu, detalizētu skaņu ar
- krietnu skatuvi, kurā visiem instrumetiem ir sava 3D poozīcija, kā arī
- pamatīgu detalizāciju un dinamisko diapazonu jeb to, cik klusi un skaļi/atvērti dziesmā skan: kur liek akcentu ar skaļumu.

YES!

no noklausītas sarunas aptiekā:

"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag."

Es saprotu, ka pasaulē ir ātrie kredīti un sporta likmes, bet es nesaprotu, kāpēc joprojām eksistē telemārketings?

Es varbūt drusku saprotu pensionāru vajadzību pēc vitamīniem, ne tik ļoti vajadzību pēc elektriskajām zobu birstēm. Arī vajadzību vispār cilvēkiem uzbāzties ar elektriskajām zobu birstēm es diez ko nesaprotu. Un, protams, arī faktu, kāpēc ir jāignorē potenciālā upura apgalvojumi par to, ka viņu neinteresē ne elektriskās zobu birstes, ne šī saruna pa telefonu. Drusku zūd motivācija palikt pieklājības robežās, pat ja es saprotu, ka ne visi var darīt emocionāli pacilājošu darbu, lai apmaksātu savus īres rēķinus. Ja mēs izliekamies, ka visas šīs darbības ir maksimāli racionālas, tad kainda vajadzētu saprast, ka nav vērts uz tādu cilvēku kā es tērēt laiku, un es esmu zudis kā klients pat tad, ja tev ir pasaules labākais produkts, kurš man pat būtu vajadzīgs.

Es nezinu, vai šādas mārketinga aktivitātes ir normalizētas publiskā apziņā, bet man šķiet, ka to nedrīkstētu normalizēt. Gan virtuālā, gan fiziskā publiskā telpa ir piebāzta ar mārketingu, un neejot dziļi filozofiskā diskusijā, pieņemsim, ka tā ir mana brīva izvēle tur uzturēties. Skatos, ka pilsēta uzskata, ka vēl ne pietiekami, un šobrīd visur zaļajās zonās aktīvi tiek uzstādīti ekrāni. Bet arī tad, ja man uz ielas kāds pienāktu, un es viņu palūgtu likt man mieru, un viņš izmisīgi turpinātu man uzmākties ar savu personu, tas jau būtu harassment. Šajās līnijās man nav skaidrs, kāpēc random cilvēkiem būtu tiesības sasniegt mani manā privātajā telpā, un ja ar to vēl nepietiek, ignorēt manu lūgumu atpisties? Nomiris kāds mans radinieks? Sure, policija vai medicīnas personāls mani par to var informēt. Mūzika par skaļu, vai tek ūdens no griestiem? Kaimiņš droši var mani traucēt arī nakts stundā, ja situācija to prasa. Tev ir lielisks jauns produkts, ko varētu vēlēties iegādāties visi Latvijas iedzīvotāji? Sure, ej uzliec milzu baneri uz sienas kaut kur Brīvības ielā pāri Šlesera sejai. Don't you fucking dare to call anyone!

no sarunas ar ChatGPT:

(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)

- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?

- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju

Reiz piegāju pie savas CS:GO spēlējošās meitenes (nu jau bijušās), pagriezu viņu ar visu datorkrēslu pret sevi un turpat uz vietas arī saldi paņēmu. Akta laikā ar humoru nolūza krēsla roku atbalsts. Ar lepnumu paziņoju, ka beidzot kaut ko burtiski sapisu!

Mēnešus vēlāk sapisu elektriskās plīts kloķi :D

Šogad filmas Baltijas pērlē netulkošu. Šāds lēmums droši vien iezīmēs padsmit gadu "sadarbības" beigas, man pieaugot. Parunājos ar tulku komandas bīdītāju par festivāla realitāti:

1) Filmas esot jātulko ar čatbotiem - dialogi esot ļoti vienkārši, tāpēc tur pat īsti neko jāpieskata neesot.
2) Par vienu filmas seansu Splendid Palace prasot 20'000€ telpu īres, tāpēc samaksa tulkam esot tāda, kāda esot. Piezīme: cipars var būt kļūdaini izvilks no atmiņas, uz to nebalstāmies. Skatam šo vienkārši kā interesanta plaukta argumentāciju, kas vispār netiek prasīta.
3) Cits algas faktors: festivāls taču... Brīvprātīgā darbs!



1 - Kvalitāte
Atceros, kā reiz kā skatītājs ierados Kino Rīga Lielajā zālē uz kādu Vācijas filmu pirms gadiem 20. Bija jāņem savas austiņas un jāizīrē adapteris no lielā štekera uz mazo, lai tiktu pie opcijas saprast filmas tekstu. To visu izdarīju, sēdēju zālē un klausījos tulkojumu. Tas ātri izrādījās dzīvais izpildījums ar ļoti sliktu akustiku tulka kabīnē. Vāciešu filmu pļāpāja kādas jaunas meičas balss - nepārliecināti, saraustīti, kļūdaini, bez ritma un skaidras dikcijas, bieži ieklepojoties. Tuksnesi viņas mutē sajutu pat es! Fonu piedrazo krievu tulkojuma nodrošinātājs no blakus kabīnes... Man kā skatītājam bija baigi briesmīgi to visu klausīties un bojāt kino pieredzi tādas huiņas dēļ. Un pēc būtības jau - sēdēt kinoteātrī austiņās šķita kas smagi absurds - otstojs kaut kāds nenormāls, kāpēc man spiež ko tādu "baudīt", degradēt kino skaņu? Vilku ausis nost, klausījos atlikušo filmu vāciski un nokritizēju pie sevis smagi - es, vēl ne teikumu dzīvē par naudu neiztulkojis, varētu iztulkot simtiem reižu labāk! Pagāja gadiņi 10 un tiku pie iespējas apēst savus vārdus, uzdzerot savu žulti.

Festivāla specifika - kino darbs ir ne tikai jāiztulko un jāadaptē vietējai kultūrai, bet vēl dzīvajā jālasa/jādublē.
Pirms čatbotiem viss tika tulkots manuāli - tulks pilda savu pienākumu pēc pilnas programmas, lieto savas smadzenes un prasmes padarīt tekstu lieliski saprotamu vietējam. Cik labi adaptē, tik labs tulks. Taču festivāla būtība no tulka prasa citus amatus: balss, rediģēšana.
Cilvēki, kas no datora nebaidās, elpoja potenciāli vieglāk - Trados vai SubtitleEdit programmās automātiski tulkojot visu ar Google Translate API un tad veicot rediģēšanas darbu piemērotākā interfeisā, nevis prosta plikā Word dokumentā - sevišķi, ja runājam par lielisko SubtitleEdit programmu. Zelta standarts!

Taču - redigēšana ir pavisam cita pasaule, cits darbs! Redaktors operē tulka pasniegtā stila ietvaros, nedefinē īsti to. Stils un tā sniegtās nianses aug no tulka, no viņa intereses pret valodu un pat no dzīves pieredzes.
Lietojot automatizētos tulkošanas instrumentus, neatgriezeniski tiek zaudētas šīs nianses - no groza izbirst sūri lasītās meža odziņas, sēnītes un jāiet uz veikalu pēc rūpnieciskā, uzturvērtībā pliekanā treša to kompensēt. Bots nav pamatiedzīvotājs, botam nav poņas par humoru un kā to var radīt, rotaļājoties ar vārdiem vai pat pieturzīmēm filmas kontekstā. Attiecīgi - rediģēt bota tulkojumu ir kā strādāt ar smagu tulka lažu, kas nogrūdis brāķi redaktoram un aizbēdzis no darba vietas.

Turklāt - festivāls demonstrē saturīgākas filmas un tajās ir smalkāki dialogi, kas nereti prasa pat atdzejošanu un padziļinātas valodas lietošanas prasmes un vecvārdus, lai precīzāk atdarinātu filmā atspoguļotos laikus, tiem raksturīgo valodas lietojumu. Pazūd individualitāte, odziņa, jaunrade. Visa uzturvērtība izravēta un trešs "veikalu plauktos".
Līdzīgi ir, kad tev kādu jāaizvieto un attiecīgi dzīvajā jālasa svešs teksts. Rodas problēmas un šķēršļi, jo atšķiras teikumu uzbūve, loģika, struktūra, plūdums, humors. Atšķiras viss groziņa saturs, atšķiras viss! Ne vienmēr tas ir tā, bet tendence ir. Gluži kā grāmatās - ir vieglāk lasāmas, ir lakoniskākas, ir samežģītākas un grūtāk lasāmas... Attiecīgi - svešu tekstu dzīvai auditorijai nolasīt raiti ir ja ne neiespējami, tad noteikti pasākumu ārkārtīgi sarežģījoši. Un atalgojums nav tāds, lai tu ņemtu un pārtulkotu cita autora reiz jau tulkoto un dzīvajā lasīto.
Lai nu kā - sevi pierādīju - žults vietā dekādi+ baudīju atzinību.


2 - Atalgojums
Vienas filmas kvalitatīva tulkošana paņem kādas 2-3 darba dienas. Kopā tās būs teiksim, ka 20 tulkošanas stundas + dublēšanas stundas dzīvajā, kad savām acīm no tulka kabīnes redzi pilnu zāli austiņās gaidām tavu balsi. Vilksim vidēji 2 seansus, plusosim klāt vidēji 4h runāšanas laika. Festivāls piedāvā 50€ par seansu. "Seanss" ir vienas filmas tulkojuma lasīšana/dublēšana dzīvajā. Maksā tikai par norunātu seansu - vadībai neinteresē, kur rodas tulkojums - tas laikam krīt no zila gaisa, tāpēc arī viedā nostādne, ka Baltijas pērles tulkam ir jālieto boti. Taču boti šodien šķiet, ka tulko briesmīgāk par veco Google Translate API un tas attiecīgi ir dauņgreidojies kopā ar tiem.

Ko tas beigās nozīmē? Uzturvērtībā vēl nabadzīgāku uzturu! Kas šo ēdināšanu nodrošina?
1) Teksta pavārs tiek atlasīts ne jau pēc konkurencē pierādītas kvalitātes, ne jau pēc spēcīgākās balss, kuru skatītājs varētu izturēt visu filmas laiku. Nē. Atlases kritērijs ir ekonomiska sistuācija aptuveni dirsas stāvoklī un attiecīgi no tās sistuves pagrābts cilvēks, kas ir izmisis un gatavs strādāt par santīmiem. Biju ilgstošos bezdarbos, visā tajā jaukajā dirsā bezgala melnajā, tāpēc gāju un piehaltūrēju un paldies par glābšanas riņķi. Bet, skatoties objektīvi un no malas - festivāls vienkārši atrada cilvēku ekspluatējamu un izmisušu. Kvalitāte? Tikai tad, ja tā sagadās!
2) Otrs pavārs var tikt piesaukts caur Brīvprātīgā prizmu. Tiesa, lasot Brīvprātīgā darba likumu, SIA nedrīkst brīvprātības izpratnē neko nodarbināt. Brīvprātīgais darbs ir biedrībās un nodibinājumos, kuru mērķis nav gūt peļņu. Līdz ar ko brīvprātīgā darba piesaukšana ir garām - apzināti vai nē.
Citu pavāru virtuvē nav!

Pat idiotam skaidrs, ka 50€ dalīti ar 24h nemeiko jēdzīgu tulkošanas un lasīšanas darba piedāvājumu - kur nu vēl, ja visu dara bez papīriem un manuāli. Matemātika saka - tas ir 2x zemāks atalgojums par minimālo stundas likmi! Es, tātad, biju veicis darbu par verga algu, saņemot verga maizi. Nesāku tulkot brīvprātības dēļ. Un, atkārtojoties, SIA nedrīkst spēlēt Brīvprātīgā spēlīti, liegts. Papīri?
Entuziasma ekspluatācija.
Aizpagājušajā gadā, kad sāku par to domāt, rēķināt - prasīju nokārtot papīrus, visu iet oficiāli un pareizi, krāt sociālās iemaksas, lai maksā festivāls nodokli, būvē valsti, nevis tikai sūc no tās kā parazīts. Bet par mani ierēca - nebūs nekādi līgumi... Festivālu vada krieviete. Es reiz strādāju mikronodokļa ietvaros pie kāda krieva, kas operēja tāpat, nodarbinot jaunus jefiņus, nevis atlasot spēcīgu komandu un izbraucot tirgū ar kvalitāti. Gluži kā tur te tiek braukts ar brāķi, kas tiek pozicionēts kā kaut kas "ekskluzīvs" un super kvalitatīvs. Realitātē gan piedāvā pūdētas siļķes krievu salašņu gaumē. Apzināta ekspluatācija - citādi to nenosauksi. Man pietiek, izstājos...
50€/24h=2€/h. Neesmu vairs ne jauns, ne idiots. Nu, laaabi - joprojām esmu idiots, bet ne tik liels. Un man neinteresē, cik tev izmaksā kas. Eksistē vienkāršākas telpas, kas prasa mazāku īres samaksu beigu galā!
Es veicu darbu, es gaidu adekvātu samaksu. Adekvātas samaksas nav, manis arī šeit vairs nav - esmu sevi pierādījis. Ja gribēs manus pakalpojumus, atradīs iespēju ij papīrus nokārtot, ij samaksāt, vai ne?


Atstātās sekas uz festivālu?

1
Es pieprasīju filmas, kuras citi negrib un dažādu smieklīgu, neprofesionālu iemeslu dēļ atsakās tulkot: asiņainās, mafijainās, nepieradinatās, niknās, reliģiju kritizējošās. Jutos kā mājās un varēju tur ar baudu izpausties šos gadus, izcelt lamas un neķītrības, nevis norakt tās aiz neviena neprasītas cenzūras, no jobana konservatīvisma izrietošas.
Seneka: "Jesus Fucking Christ" izskan no Džona Malkoviča mutes. Normālā tulkojumā ierasts sagaidīt "Nolādēts", "Sasodīts" vai ko tādu. Taču, tā kā pie šādu filmu tulkošanas šprices biju es un man prātā nenāk nodarboties ar dibenā bakstītu cenzūru, skatītāji savās austiņās dzirdēja ko ainai daudz atbilstošāku: "Jēzus Pistus", zālei manāmi iekustoties pēc saklausītā - gan sašutumā, gan valdītos smieklos, jo aina bija tik absurdi asiņaina, ka pati par sevi cilvēkos raisa smieklus, bet dārzeņos - sašutumu. Kāds dārzenis arī ņēma un pameta seansu - kārtējie lopi, kas nezina, uz ko atnākuši. Bet paldies par atstāto naudiņu!
Par šādu atlīdzību vairs nebūs. Un šis ir tikai viens no pēdējiem piemēriem, kur spilgti iezīmējas tulka individuālais sniegums, stils, valodas lietojums pareizākā virzienā. Bots tā vietā ies uz vēl konservatīvāku pusi, vēl uz nodrāztās pieklājības pusi, iznīcinot oriģināldarba ieceri drošības pārdozēšanas vārdā. Fakinie dārzeņi, nekas vairāk.

2
Manu balsi un lasīšanu komplimentēja gan kinoteātra vadība, gan tulku komandas vadītāja, gan nereti arī skatītāji. Tas motivē un silda.
Tiesa, skatītāji ir arī nodirsuši un teikuši, ka Skrastiņam vajadzēja filmu ierunāt, nevis kaut kādam burkšķētājam. Kritiku izpelnījos, mēģinot britu ātrumā nobērt oriģinālo Karaļa Līra lugas tulkojumu. Good luck with that, mēģinot vienam turēt dialogu ar 3 vienlaicīgiem drāmas runātājiem, britu vervelēšanas ātrumā lasot dzīvajā bez apstājas kaut ko arhaisku un neveiklu! Skolā tak atceramies, cik viegli mums lasījās Šekspīrs, cik vienkāršs teksts tajā bija, vai ne? Un tā kritika ir vietā: skatītājam nav jāzina, kas notiek virtuvē. Viņam par savu naudu ir jāsaņem attiecīgas kvalitātes ēdiens. Ja Latvijas televīzija var nodrošināt augstāku izpildījuma latiņu, tad kāpēc to nevar festivāls? Skatītājs ir pelnījis ko labāku.
Neesmu Skrastiņš, bet ir pēdējais laiks man apzināties savu vērtību, pārtraukt vārtīties ekspluatācijas sūdu bedrē kā kaujamai cūkai. Tāpēc tulku komandas vadītājai teicu: grozi, kā gribi, bet tas ir darbs. Tas, ka tas ir darbs festivālā, manās acīs neko nemaina. Darbs ir darbs un man nekas īpašs no tā festivāla ekstra neatlec, lai es strādātu par ekspluatācijas cenu. Nekādas no krievu dirsas vilktās dzejas rindas par kinoteātra īri bargo nav nekāds attaisnojums nemaksāt adekvātu samaksu par adekvātu tulkošanas un dublēšanas darbu.
Ja ar mani noslēgtu līgumu un maksātu adekvāti - es turpinātu strādāt. Adekvātāku nopietnību pret pasākumu dabūju izjust LMA, pozējot māksliniekiem ar līgumu kabatā... Kaut kur LMA gaiteņos eksistē mana viepļa atveids uz audekla, eļļā. Kaut kur eksistē vienas mākslinieces darbs, kura palūdza mani nopozēt Jēzulēna pozā :)

3
Šodien gan saprotu, ka, iespējams, sākumā minētais meitēns arī bija uzrāvies uz ko līdzīgu - neveiklu un/vai cita radītu tulkojumu, kas dzīvajā galīgi nelasās, sprūst smadzenēs un pie švakas veselības izpildās īpaši smagi. Bet atkal jau - es kā skatītājs no tāda risinājuma cietu, otru reizi ko tādu piedzīvot negribēju. Un tāpēc esmu vairākas reizes vadībai tur teicis - beidzat pisties kā luņi, ieviešat subtitru risinājumu!
Tas arī izlīdzinātu atalgojumu - būtu jāmaksā tikai par subtitru formātā nodotu darbu - standarta prakse, maksā par to ap 150-200EUR par filmu, nodrošinot krietni jēdzīgāku darba stundas likmi un skatītājam noņem visu austiņu sagādāšanas, īrēšanas un kino klausīšanās bulšitu austiņās, degradējot kinozāles skaņas aprīkojuma sniegto kaifu.
Bet nē - to gan nedarīs, jo dzīvais tulkojums esot Baltijas pērles stils, firmas zīme. Vēsturiski, kad projicēja vēl 35mm filmiņu, arguments vēl kaut cik bija spēkā, bet digitālas projekcijas realitātē nelietot atskaņotājā iebūvētu subitru risinājumu ir vienkārši stulbi. Ekstrēmi stulbi. Nepiedodami stulbi, kad festivāls moka skatītāju ar sliktas kvalitātes amatierisku dzīvo tulkojumu.


Sad story - krievs grib kaut kādu samākslotu ekskluzivitātes auru, VIP bulšitu, augsto stilu. Bet par to attiecīgi samaksāt? Bomzis nevar atļauties, taču tāpat mēģina un mēģina uzlēkt augstāk par savu dirsu, vienmēr atjēdzoties ar sapistu astes kaulu... Ieejas biļete - tulka zemais atalgojums.

Iespējams tā ir manu algoritmu specifika, bet internetos un jo īpaši Facebook ir vājprātīgs daudzums pašpalīdzības guru. Es nevaru katru idividuāli apvainot šarlatānismā, jo tālāk es minēšu vienu "bet", taču esmu diezgan drošs, ka ir tikai uz pirkstiem saskaitāmi izņēmumi.

Tur ir ādleristi, stoiķi, kaut kādu abstraktu tradicionālo vērtību pravieši, neapšaubāmi arī austrumu gudrie, kaut kādas abstraktas filozofijas sludinātāji, kas kaut kādā jocīgā veidā atgriežas pie kādas no reliģijām un dieva, visbeidzot kaut kāds pilnīgs kosmoss, kur vispār nav skaidrs, kāds tam sakars ar dzīvi šeit un tagad. Ja man ir jāmin vissarkanākais no karogiem, tad tas ir fakts, ka cilvēks runā krievu valodā. Es īsti nezinu, vai tas izskaidro Krievijā notiekošo šīzu, vai šie pseidointelektuāļi ir šīs šīzas rezultāts, bet reizēm šķiet, ka Krievijas virzienā nevajag sūtīt raķetes, bet drīzāk psihoterapeitus, kas vismaz to sabiedrību varētu nolaist tepat lejā uz zemes. Es baidos, ka diemžēl liela daļa mūsu vietējās ezotērikas pavelkas uz to vājprātu ekskluzīvi valodas barjeras dēļ. Es labprāt gribētu, lai viņi labāk aizraujas ar čakrām un tēju. Man šķiet, ka lielākā daļa sazvērestību teoriju mums ieplūst tieši no austrumiem, arī tās, kuras krietni sen ir dzimušas kaut kur rietumos, un tieši tām ir vissliktākās sekas un iespēja nokļūt ziņu virsrakstos. Nākamais sarkanais karogs, protams, ir fakts, ka nevar saprast, par ko tieši pravietis runā, bet izklausās ļoti gudri. Man diemžēl šinī kategorijā būs jāieskaita šis tas arī no LU Open Minded. Bieži vien es esmu piesardzīgi skeptisks, jo man var nebūt vajadzīgo zināšanu, un es nesaprotu visus vārdus, bet tur netrūkst straight up bulšita. Es saprotu, ka konvencionālās zināšanas vajag drupināt, bet man ir sajūta, ka ne visi filtri tur nostrādā, un LU vārds šajos gadījumos tur var kaitēt, un piešķirt nevajadzīgu leģimitātes sajūtu. Un trešais sarkanais karogs ir visādas afirmācijas. Ne oblogāti "sučka ārā, nauda mājās" līmenī, vai kādas tur bija tās populārās frāzes, bet tur visādi mēģinājumi atrast labāko deju soli apkārt problēmai, lai tikai pati problēma nebūtu jārisina. Šis maigākajās formās man šķiet relatīvi nekaitīgs, jo reizēm cilvēkam vajag īslaicīgu plāksteri, lai tiktu cauri kādam dzīves posmam, nevis uzreiz nākt ar kuvaldu, lai izdauzītu visus dzīves filozofijas pamatus.

Bet... es esmu uzķēris vienu dzīves gudrību sludinātāju, kuru es pagaidām neesmu pieķēris bulšitā. Ja kādam izdodas, let me know. Ir tāds Brian Yang (Awakening With Brian), un ieraugot kādu viņa šortu/rīlu, es palieku ar sajūtu - yep. Galvenokārt par attiecībām un bērnības traumām, jo man nav tiešas pieredzes ar depresiju, bet man ir sajūta, ka viņš nelien akurāt psihiatrijas lauciņā, bet par depresiju runā kā par apstākļu radītu stāvokli. Un viņš ir piemērs situācijai, kur zināt un zināt nav viens un tas pats. Viņš nelieto valodu, kur tev jāsāk gūglēt vārdu vai koceptu nozīme. Un parasti jau mēs saskaramies ar situācijām, kurās pareizo atbildi mēs esam dzirdējuši simtiem reižu. Parasti mums iztrūkst tas viens "eureka" moments - huh, tas tiešām ir tik vienkārši, kā visi runā. Un es varu derēt, ka arī visi Brajena padomi pirms dažiem gadiem man izklausītos pēc šarlatānisma, bet tā kā ar dažādām metodēm es tam esmu ticis cauri, es retrospektīvi varu teikt - yep, makes total sense. Bet tas tā, garāmgājēja noverotāja līmenī. Neesmu padziļināti iepazinies ar viņa dzīves gudrībām, tāpēc varbūt kaut kādu bulšitu esmu palaidis garām.