Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

Bļa, diezgan baisa privilēģija ir klausīties Fear Factory albumu Obsolete šādā sniegumā, kādu dod plate. Vienkārši čau!

Divus gadus kā pārcēlies, hroniska plaušu kaite. Pie ģimenes ārsta neesmu bijis - neesmu vēl pat pārrakstījies... Ārsti man pietika bērnībā un līdz pilngadībai: paldies un gana! Eju pie ārstiem tad, kad reāli vajag, medikamentus lietoju dikti maz - paldies vecākiem (lai vieglas smiltis), dieviem un kosmosiem par visādi citādi jēdzīgu veselību :)

Enīvejs - sazvanu veco ārstu, izraksta astmas zāles un jādodas tām pakaļ. Maršruts? Max sevi eksponēt saules gaismai. Konkrēti - pasaulē labākā diapozitīvu filmiņa (Velvia 50) vienā no pasaules jēdzīgākajām filmiņu kamerām (Olympus OM-1n) ar labām Zuiko lēcām: 50mm f/1.4 un 24mm f/2.8 - eju uz aptiekām un pa ceļam fočēju vidi. Šodien tik cēli skaisto Rīgu!

Vēl līdz aptiekai nenonācis sajūtu, kā foršie topošie kadri un saules gaisma vienkārši brutāli grauj saaukstēšanos, smaids un laime pa visu seju, jo tas parks ar tiem apsarmojušajiem kokiem, tās debesis, kas piesātaninātas ar cirkulārās polarizācijas filtru, kā tie koki izceļas uz tā filtra aptumšinātajām, piezilinātajām debesīm! Konfekte! Kadrēju kokus pret debesīm, kadrs tāds patukšs labajā pusē. Tūdaļ tajā tukšumā un stulbā augstumā kadrā ielido 2 kaijas! Laima! Wow, suka!

Aptiekā vienu zāļu nav - dodos uz centra pusi uz citu aptieku. Ivēlos iet gar dzelzceļu. Un atkal kaktu medicīna - johaidī, cik dzelzceļš skaists šodien, ņamma! Filmiņa jau pusē un iekšās patiesa bauda! Saules apmirdzēti strādnieki ņemas ap kontakttīklu, maina gaisa līniju, kas tagad spīd super vara mirdzumā, smuki! Uz citām sliedēm nopakota tehnika - *čiks* un top dzelzceļa ainavas :)

Lieta tāda, ka sen šādu ziemu gaidu. Sagaidīju apslimumā un tādēļ paņemtajā brīvdienā - par sakritībām runājot... Šāda ziema man višlistē kopš nopirktajos diapozitīvos (privātpersonas, ap 2018. gadu) ieraudzīju lieliski fotografētu ziemu Rīgā, 80. gados! Beidzot līdzīgu ziemu Rīgā dabūju arī es, yes! Vēl tikai jāpastaigā pa Gaudavas ledu, jāpafočē no tādas perspektīvas. Tuvākajās dienās ;)

Prieks vēl par pāris bildēm objekta teritorijā. Labi, ka nolēmu tomēr iepētīt - izskatās, ka tagad var tikt tur, kur agrāk nevarēja! Nu, ja pacenšas. Noteikti ne šodien. Šodienai visi spēki aptiekām un rāmam pilsētas portretam ar laucisku vaibu.

Tagad - elpot viegli, deguna dobuma iekaisums jau šķietami jūtami mazinās un dzīve ir skaista! Vēl skaistāka, kad Mēnes aptieka iedod labāku klienta karti un vitamīnu izvēli dāvanā! Likez ko? Man tagad anonimizēta kartiņa+ wow! Paņēmu magniju ar B6, lai vairāk enerģijas un chill.

Skaistāka vēl, kad atceļā tiek iepirktas pāris plates. Algas pielikums! Tumsā spīdoša Rob Zombie - Hellbilly Deluxe plate un Fear Factory - Obsolete albums, kas ir viens no viņu top 3, manuprāt. Abas esot izcili skanošas un jā, Zombija attiecīgais albums arī spārda manu miesu vislabāk - droši vien pateicoties PlayStation spēlei Twisted Metal 4!

Jāuzliek plates, jāierauj Melnais balzams - lai tie baciļi apsprāgst veseli - un jāturpina baudīt diena!

Tā jau var pozitīvismu pārdozēt!

https://www.youtube.com/watch?v=RGf2znpIOL4

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Šodien sāku izrādīt necieņu pret jēliem privātpersonas datu pieprasījumiem.
Visos laukos, kuri nav būtiski darījuma noslēgšanai netā - tam, lai es ierastos veikalā pēc pasūtījuma, bet tajā pašā laikā online formā tie ir obligātie lauki - šodien sāku rakstīt protesta huiņu. Uzvārda un dzīvesvietas adreses vietā ierakstīju: "Nav jāzina". Tālruņa Nr. vietā - darba telefons, privātais paliek tikai man un privātajām vajadzībām, bet nākotnē rakstīšu random ciparus, jo tāpat taisos ierasties un zvans man te nav nepieciešams, var atsūtīt e-pastu, ja nu kas precizējams. Un, par mailu runājot - privātās e-pasta adreses vietā norādu releja e-pastu jeb masku, īsto atklāt netaisos. Kompromitētu e-pasta masku, kas tāpat ir random zīmju kombinācija, ar vienu klikšķi var iznīcināt un uzcept jaunu.

Šādi turot rūpi par saviem datiem, baisi reti saņemu spama zvanus un, tos atpazīstot, nolamāju personu, lai otru reizi neceltos īblim medīt idiotus. Sabojāt šiem dienu ir svēts cilvēka pienākums.

Veikaliem nav jāzina vairāk par to minimumu, cik nepieciešams darījuma noslēgšanai - Ministry plates iegādei šoreiz. Ja bode uzstāj un prasa vairāk - ej dirst un pirkšu citur kaut mazliet dārgāk, kaut caur ārzemju neta veikaliem! Gana visas šīs korpokrātijas, pietiek. 220 manu šādu pasūtījumu ignorēja un manu naudu dabūja konkurents, kas negrib zināt par mani visu, lai reklamētu savu sūdu.
220 šādi palika lūzera pozīcijās.

Tauta sūdzas par spiegošanu, par tikko runātā reklamēšanu. Es to nejūtu un tieši šādu darbību/principu rezultātā, bloķējot arī visas, pilnīgi visas reklāmas netā un to adresācijas avotus - automatizētus darbību izsekotājus/trekerus! Ja resurss mani nelaiž iekšā, jo detektē adblokerus - tad man tādu resursu nevajag, gana citu informācijas avotu. Gana citu paņēmienu - palūgt kādam, lai iekopīpeisto interesējošo tekstu prosta dokumentā, piemēram - kā to tekstu par vienu objektu, kurā bradāju ne reizi vien. Sazīmēju paziņu lokā abonentu, palūdzu iekopēt Wordā un viss, miers. Lai ieskrienas ar savu informācijas slēpšanu digitālajā vidē. "Žurnālistika", ibio.

Komercspieg: ej dirst un lai hemoroīdi izārda tavu tūpli, padarot katru diršanu par neaizmirstamu piedzīvojumu!

Vakardienas teātra izrādē dabūju aizkulises atvērt...

https://drive.google.com/file/d/1zXUeLAiMkPoK04JjAqb4sY1QBTbi-NpY/view?usp=drivesdk


Par pašu izrādi runājot: tieša mijiedarbība ar skatītāju vai pat dialogs + salasītas visādas idejas no visādiem tumšiem pakšiem. Poļu kruķu dejotājs/balets, Brekte, Tetsuo The Ironman, bik Linčs. Un skatītājs sēž uz skatuves, izrāde notiek no soliņu puses - viss otrādi. Izrāde izradē, kuru spēlē 2. cēlienā ar daudz vairāk ekscesiem un sātanu, nekā pirmajā.
Man gan stāstīja, ka šī iterācija daudz rāmāka, plikumu vispār īsti nebija, neviena kaila dāma pie griestiem nekarājās... :/

EDIT:
Pēc dabas kautrīgs esmu, bet, redzot, ka kolēģe man sarūpējusi vietu pirmajā rindā, jau savlaicīgi noskaņojos uz eksperimentiem un iesaisti. Un pie tās arī tiku lol. Nost ar lieku, dzīvot traucējošu biklumu!

Intelekts: spēja saprast un domāt inteliģentā veidā.
Inteliģence: spēja iegūt, saprast un pielietot zināšanas.

Tautām pasviestais ģenerativais Mākslīgais intelekts nav ne intelekts, ne inteliģents, ne radošs. Kopēt nav radīt. Radīt labu un derīgu ir vēl viens kvalitātes slieksnis, kas botiem rādās neceļams, ja tev piemīt kaut minimālas kvalitātes prasības un izpratne par radīt mēģināto.
Sestklasnieku diez vai sauksi par intelektuālu, bet viņš, atšķirībā no bota, varēs ar savu intelektu 100% sekmīgi izpildīt uzdevumu nocitēt kādu dainu par tēmu X vai Y pat tad, kad intelekts vēl tikai agrīnās attīstības stadijās. Prasa vien 2 darbības, kas ir skaidras pat nenobriedušam prātam: 1) iemest meklētājā vaicājumu, lai atrastu oficiālo Dainu skapi un 2) izvēlēties kādu no tēmām vai iemest atslēgvārdu meklētajā. Tas, vai aiziet uz bibliotēku vienkārši uzprasīt kādu sējumu un citēt uz nebēdu.
Skolēnam - nulle problēmu.
Botam - neiespējami, sadzejo un sagļuko brāķi uz līdzenas vietas, necitē. Ja neprot citēt, pratīs sarežģītāku uzdevumu? Kamēr neizpilda elememtāro, tikmēr sarežģīto nemaz neprasa. Loģiski.

Bet tikai vienu no šiem ikdienā saukā par inteliģentu. Uz kāda gan pamata? Neatbilst pat definīcijām.

The name is Slop. Microslop.
Plīvuru, masku, ilūziju un šķietamību burbulis - vien dažu IT uzņēmumu radīta cirka izrāde.

Šis ar baigi labi ierakstās psihedēliskajā renesansē ar nosliecēm godāt senajo. Jāuzliek vēlreiz un skaļāk. Forši bass rībina ķermeni.
Žēl, ka viena dziesma tāda, nevis vesels projekts/saidkvests. Rituāls/pagānisks muzons ekstrēmajā metālā un tumšākajā Dark Ambient tagad ir cieņā. Kāds laiks, tāds pretmets.

https://www.youtube.com/watch?v=yuOqd7-HSQ4

Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.

Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?

( daži filmas spoileri )

Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu.

Arī She Past Away taisa jaunas skaņas, heh! Izlaiduši šodien pasmeķēšanai un jāsecina, ka tīri labi garšo.
Piedur, ka skaņa virzīta tālāk no uztraukuma disenē iekš pēdējā albuma - tuvāk tumšām, mitrām sikspārņu piekarinātām alām un savādiem jauniešiem, kas savdabīgi sakrāsojušies ritmiski slīdot bauda romantisko tumsu - kā pirmajā ripulī. Tuvāk oriģinālajai skaņai, tumšāk. Jaukāk.
Albumā bieži ir atdarināti dažādi ar analogā medija dabu saistīti gļuki, kas piešķir tādējādi tekstūru, audiokasetes sajūtu. Tas arvien biežāk panesās digitālos albumos - līdzīgi kā vizuāls troksnis dažā labā filmā, kas nav filmēta ar filmiņu.

Tas pulsējošais rifiņš!
https://www.youtube.com/watch?v=frygdYs1NbU

Oh, baigi labs - nākamā plate būs Puscifer jaunā plate.
Ne tikai superīga muzikalitāte, interesantas idejas un minimālistiska skaņa ar akcentu uz teātri un sasaukšanos vokālā, bet arī pats koncepts: šodienas portrets caur psihedēlisku prizmu un sarkasma pilna humora kaleidoskopu, atklājot lietas no roka, gōtiskā roka, psihedēliskā roka, dārkveiva un elektronikas skatuvēm. Patīkami un spēcīgi caurcaurēm.

https://www.youtube.com/watch?v=gQsFPPFNUXk


Reku var digitāli pagaršot visu albumu:
https://www.youtube.com/watch?v=OwiLYFmMdcw&list=PLEpjZ6a3i26fuRXGuZSSpPrWK21cdptTw

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams.

https://www.youtube.com/watch?v=qnHmwdmd5r0

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Liekot sunim apsēsties, kamēr ar nosalušām rokām es kabatā meklēju kaku maisiņu, pie sevis nomurmināju: "Pat ja tu neapzinies, ka tavām rīcībām ir sekas, sekas ir neizbēgamas, un tās izriet no tavas rīcības."

Nedaudz apjūkot par savu viedumu, nodomāju, ka šo vērtīgo atziņu varētu veltīt gana daudz cilvēkiem diezgan dažādās situācijās, ne tikai suņiem, kuriem grūti aptīt ap prātu domu, ka sūdi pēc sevis ir jāsavāc.

Šorīt, starp diviem modinātājiem, 7:00 un 7:30 es pieredzēju manu otro Lucid Dream manā mūžā.

Detaļas neaprakstīšu. Divos vārdos: pēc patikas lidoju, izkļuvu cauri māju sienām un visu laiku jutos LABI!

Visādi sīkumi: pazaudēju vibrācijas, nokritu no 5 stāvu mājas augstuma smiltīs, ar seju smiltīs, un spēju elpot. Pienāca cilvēki, kaut ko runāja, es atguvos un atkal Lidoju!
Bija silta vasara, silts gaiss, lidoju augstāk, zemāk, vienā mājā celtnieki bija noņēmuši dzīvoklim ārsienas, un tur cilvēki vienkārši turpināja viņu dzīves kā caur stiklu! Pārsvarā viss Miera/Brīvības ielas rajonā, tās mājas un vietas, ko biju bieži redzējis šajā reālitātē.

Subjektīvi ap 2 stundām; no 07:00 līdz 07:30 pēc pulksteņa. Vielas nebiju lietojis, vispār visnotaļ mierīgi aismigu ap 24:00 iepriekšējā vakarā.

Atpazinu, ka šis ir Lucid Dream, tāpēc, ka man tāds bija bijis īss intensīvs, bet ļoti īs ap 10 gadus pirms tam. Nav svarīgi kā.

Lieliska pieredze! Bet nav "neaizmirstama". Tā jau tagad zūd no manas atmiņas, visa šī 2 stundas ilgā lidināšanās lapotu koku vidū starp pirmskara mājām ar jocīgiem skatupunktiem ar "stikla" sienām un tā.

Rīt 90% no šīm atmiņām pazudīs.

Es zinu.

Un šī pieredze... TAAAADA Brīvība, TAAAAADS KOMFOrTS, TIK SILTI UN LABI, kaut arī Tai reālititātei bija Tās likumi, kuri bija tik loģiski un saprotami, piemēram, uzlidojot 15 stāvu mājas augustumā, kritu kā akmens, bet neizķīdu pret zemi, pusceļā līdz zemei sapratu kas jādara, un apturējos kritienā un lidoju atkal, bet man nav ne vārdu, ne krāsu, ne skaņu, lai te uzrakstītu, KAS BIJA
n JāDARA, KO ES IZDARĪJU...

Es jutos Tur tik laimīgs. Augusta gaiss, zaļas lapas, lidoju, skatījos uz cilvēkiem, viņi un viņas uz mani, kaut kā tik vibrējoši sarežģīti un vienlaicīgi viegli


Lucid Dreaming