Ziniet, ko?
Laikam tomēr izdevās apčakarēt Windows 11, transformēt to par skolēnam netraucējošu vidi, nemaksājot Mikromīkstajam pārvaldības maksas.

Visi ceļi, pa kuriem Microslop injicē neprasītu un traucējošu sūdu, ir apzināti un bloķēti. Tagad varu ar mierīgu sirdi pavairot šo padarīšanu un masīvi iepriecināt skolotājus! Skolēniem liegts arī atvērt Task Manager visādu lietu čakarēšanai. Chrome pārlūks hermetizēts, liekie/spiegojošie servisi un to atdzemdētāji arī izgriezti. Tāpat ir noteikta minimāla Windows Update diēta bez asiem un tīklam smagiem pārsteigumiem. Iesaldēta konkrētā versija, ar registra atslēgu pateikts to nemainīt.

Viss izdarīts caur košēru ceļu - reģistru un grupas politikām, nevis ar kreisu sistēmas failu plēšanu.

Feels good!
Nākotnē tad redzēšu, kas un kā mainās. Microcock noteikti jaunus pārsteigumus izdomās. Versiju nāksies apdeitot, kad beigsies esošās versijas drošības apdeiti. Tad visu pielāgošu jaunajam un atkal uz gadiem 3 būs miers. Līdz tam laikam man ir iespēja apgūt datoru instalāciju tīklā caur Multicast, lai visi skolas kompji bez mana pieskāriena automātiski instalētos... Sapnis!

WTFLDR:

Analogs > Digitāls (citi iemesli)

TLDR:

Digitālā revolūcija iznīcina cilvēku dekādēm koptās prasmes. To sarukumu jūt tikai tad, kad izgulētas jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un apzināts reibumā sadarītais - kad ir jau par vēlu. Progress bieži ir regress ērtuma vārdā un zemāk ir to iztirzājošs prātuļojums. Vai ērtībai ir jābūt visa dzinējspēkam, vai tomēr dzīvē ir kas svarīgāks, kas nākotnei atstājams? Jo pie sūda diemžēl ātri pierod - sevišķi, kad vēsture pazaudē references materiālu un atliek tikai vecu cilvēku runas par zilākām debesīm un hitojošāku zāli. Tikai šoreiz tā nav nostalģija, demence, pagātnes romantizēšana vai apmaldījušās atmiņas. Tā ir fizika - elementāra fizika Vs produkta lietošanas ērtības un realitāte, kurā prioritāte ir pēdējam.

Filmas foto krāsas?
Jap, joprojām nepārspētas - satur info bagātību tur, kur digitālais bildi zīmējošais algoritms nodarbojas ar minēšanu. Krāsu bagātība aizmirsta, pierasts jau pie kompromisa. Tam pa virsu vēl lielāks kompromiss - lēto teļļuku un monitoru uzvaras gājiens, kur krāsa netiek izvirzīta par prioritāti. Rezultāts - asa reducēšanās uz tuvāko tīro toni, digitālais klipings/kropļojumi.

Mūzikas ieraksti?
Jap, digitālajā pasaulē bieži nākas saskarties ar nodotu brāķi, kuram ir smagas dinamikas un augšu tīrības problēmas, kuras analogajā pasaulē nepazina. Pierasts jau pie kompromisa, bet cenas nez kāpēc tik turpina augt, bet kvalitāte - ausīmdzirdami kristies... Tagad visi iedomājas, ka prot paveikt to, ko trenēti spečuki darīja mūzikas industrijā. Nevar, tāpēc arī neskan!

Mūzikas straumēšana?
Jap, devalvē visu mūzikas tirgu. Par abonēšanas maksu piedāvā klausīties jau iepriekš minēto brāķi, bet vēl ar papildus kompresiju, lai tik varētu muzonu ērti pumpēt caur neta šļūteni. Pierasts jau apzagt māksliniekus, jo no tavas abonēšanas maksas māksliniekiem tiek tikai centu tūkstošdaļas, visu paņem platforma, kas neizturas ar cieņu pret mūziku...

Atskaņošanas sistēmas?
Līdzi visai ierakstu kvalitātes degradācijai un straumēšanas servisu uzplaukumam viss, ko tev veikalos piedavā, ir miniaturizēti un vāji mono bluetooth skaļruņi, kuri nemaz nespēj atklāt detaļas, par kurām runāju... Šādā vidē operējot kvalitātes kritums ir ne tikai saprotams, bet sagaidāms. Kad cilvēki netrenējas lēkt augstāk, tad augstāk arī vairs netiek.

Bluetooth?
Aina skaista - iepriekš minētais digitālā darba brāķis + straumēšanas kompresija + bluetooth kompresija + mono skanda bez tvīteriem (augstāko frekvenču skaļruņiem) kā tādiem. Un, ja šis ir viss, ko tev ikdienas veikali piedāvā un attiecīgi, kas skaitās jaunietim iekārojams, tad par totālu degradāciju un nolaidību vairs nav jābrīnās - tā ir tikai likumsakarīga. Bēdīga, bet likumsakarīga situācija.

Kam šis sāp visvairāk?
Plašu pircējam. Tas par muzonu fano padziļināti, pēta tur lietas un vēsturi, maksā vairākus desmitus eiro par plati un sagaida perfekciju. Dabā gan saņem bieži brāķi, kas izriet tieši no digitālās haļavas. Un tad ir tumsa pār horizontu, jo kas te cits var sanākt, ja ne smaga vilšanās un pat krāpniecība ērtību dēļ? Krapniecība, jo cena visbiezāk neatspoguļo kvalitāti - tā ir sliktāka par vakardienas.

GARĀ VERSIJA:

Filmas fotogrāfija nebija un nav imūna pret satura manipulācijām, taču rediģēšana tādā kvalitātes līmenī, kas pārliecinātu skatītāju par attēlā redzamo - prasīja smalkus spečukus un speciālas profesionālās ietaises. Augsti kvalificēts retušas darbs ar oriģinālajiem negatīviem milzu palielinājumā - jāsalāgo toņi, pustoņi, astotdaļtoņi, ar roku jāuzzīmē tur neesošs un jāprot to izdarīt fotoreālistiski. Montāža un kolāža. Ļoti augsts ieejas slieksnis - random cilvēks pāri netiek. ( ... tālāk ... )

Man kaut kad sen, nu jau citā dzīvē, stāstīja par neiespējamību izvairīties no banalitātes, un tad tur bija arī citi vārdi un konteksts. Vajadzēja zināmu laiku, bet domu sapratu, un praktizēju ikdienā. Bet pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Tā tomēr ir mana ciba, man tikko bija vārda diena, kad tad, ja ne tagad?

Es varēju šorīt pēc ballītes mājās arī braukt, bet es biju paņēmis līdzi austiņas, un ja ir viena lieta, ko suns man būs iemācījis, ir vairāk pārvietoties ar kājām. Mēs te ballītē pieminējām vienu mūsu ļoti savdabīgos veidos jauko draugu, kurš beidzot ir sapratis, ka tehno, kas viņam patīk, ir house. Tad nu es devos uz savu Apple Music, un ierakstīju "house". Pēc dažām noskipotām dziesmām atradu vienu jauku, un sāku iet. Viņa bija pilna ar tām pašām jau pieminētajām banalitātēm, bet man likās - why not? Jau nākamā dziesma bija tāda, ka es tomēr pārdomāju paļauties uz Apple gaumi. Kaut kā likās, ka šī pastaiga un pilsēta šai rīta stundā ir pelnījusi kaut ko labāku. Kā jau bieži gadās šādās pastaigās, tu saproti, ka patiesībā ir jauki iziet cauri pilsētai šādā laikā, ja tu to dari ne tāpēc, ka tevi kāds pienākums dzen. Un tad tu saproti, ka viss redzētais, again, ir diezgan banāli. Un es varētu kaut ko apcerīgi stāstīt par cilvēkiem, kas pēdējiem spēkiem dodas uz kaut kādu vilcienu, vai kādu "briesmīgo migrantu", kas iespējams dodas uz kaut kādu viņiem vien zināmu vietu vai pasākumu, un ar kaut kādu lapu birsti dzen bumbiņu pa avoteni. I mean, pieaudzis vīrietis, lai iezīmētu bildi, which is even better for purposes of the story. The point - you should try it sometimes if you don't. It's nice. Es domāju pastaigu caur pilsētu jocīgos laikos, nevis house.

Es gan piebildīšu vienu lietu. Es priecātos, and not for myself, ja cilvēkiem nebūtu bail skatīties citu cilvēju sejās ejot pa ielu šādās stundās. Es gan saprotu, statistiski es esmu problēma, bet būtu jauki, ja tā nebūtu.

Teenage Sex and Death at Camp Miasma bija mazliet negaidīta pieredze. Bet ja es būtu zinājis, ka šī filma ir no tā paša režisora, kas radīja I Saw the TV Glow, es jau laicīgi zinātu, kur es iesaistos.

Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

Filcs
Komplektā nākušais paliktnītis - baisa kaka. Izsmērē apakšas un tranzientus jebšu asos sitienus, jo slikti tur plati uz vietas. Taisa arī nenormāli lielu statisko lādiņu, kas apgrūtina plates atputekļošanu pirms atskaņošanas - spalvainas plates neskan labi. Vislētākais variants ~10€. Nav tās naudas vērts, tīra plašu prieka čakarēšana.

Gumija
REMR/Radiotehnikas Ārija komplektētais gumijas - jau labāk. Stingri tur plati, tāpēc bass un asi sitieni iegūst. Ģenerē arī mazāku statisko lādiņu - mazāk spalvainas plates, patīkami. Dārgāks variants ~20€.

Korķkoks
Raksturā līdzīgs gumijas, tikai mazāk basa un asuma prieka. Mazāk arī statikas. Diezgan sabalansēts uzturs, bet arī pārcenots. Ir variants ar iestrādātiem gumijas gabaliņiem, apvienojot divu pasauļu labākās īpašības, taču tas jau nereti kāpj uz 30€ sliekšņa - nav vērts, nav mehāniski izturīgs variants, jo sadalās ar laiku, krīt nost pa gabaliņam ap perimetru.

Liellopiņa āda
Visdārgākais un vislētākais, vislabākais variants. Ar pūkaino virsmu uz augšu nenormāli stingri notver plati un daiļo basu, asos bungu sitienus. Smuki sabalansē arī vidus un augšas. Bauda ausīm, acīm, taustei un nāsīm! Luksusa klases estētika. Ja pērk bodē gatavu, maksā ap 40€ un vairāk. Ja aiziet uz Rīgas ādu veikalu, nopērk izvēlēto gabalu un izgriež aplīti pats - par filca matracīša cenu iegūstam jau 2 paliktņus + skaistu materiālu citiem izstrādājumiem - DIY grāmatu vākiem, piemēram.
Neģenerē statisko lādiņu vispār - viegla kopšana un nekādu spalvainu plašu, kas nozīmē arī ilgāku stylus un plates dzīvības laiku. Šāds matracītis kalpos mūžu vai divus, nesadalās un ar gadiem tā skaistums tik pieaug. Le best variants, dabas resursa spēks.
Āda + Baerwald Arc galviņas pozīcija paceļ pat iepriekš neklausāmas plates jau klausāmā līmenī. Pat līdz tam, ka rodas dzinulis pielabot Sraiges Efektas albuma Tik Ejimas recenziju. No vilšanās pie tīkamas klausīšanās - to čista negaidīju. Var, tātad, pirkt arī citus viņu albumus, wow! Paldies tev, gotiņ! Tu mums devi pienu, gaļu, apaviņu. Mētelīti, bungas, paliktnīti un tik daudz, kā cita!
Noliecu galvu tavas virtuozitātes priekšā, pateicībā.

Ko diez par manu hiholoģiju pasaka fakts, ka veiktos uzlabojumus un izstrādes bieži vien atsakos uz karstām pēdām novērtēt, mērīt?
Vērtējot pašam - sargāju savus acīmredzami nodzītos nervus no liekas "vļē" un "fuj" kravas! Zema vilšanās tolerance - izsmelts resurss, cik tad var vilties bez sekām?! Baigi ilgi nevar - tas viss krājas un kādā brīdī trauks par mazu, smeļas pāri. Tad nu, kaut kas jādomā, kā to šmuci savākt un trauku atkal tukšu dabūt.

Vēl cits aspekts - ir sevī pamanīts un zināms, ka, rīkojoties uzreiz, varu aizšaut garām. Ka ir nepieciešams laiks lietām fermentēties līdz atveras jūtiņās visa buķete kā čilli piparam. Šis nav izņēmums. Diaprojektora labošana - nav izņēmums. Akustika - nav izņēmums. Filmiņu attīstīšana sarežģītajā diapozitīvu procesā, izmaiņu ieviešana tajā - nav izņēmums, Windows OS ravēšana ar skriptiem...
Fun fact - tas, kas, pārbaudot uzreiz, tiktu izbrāķēts, ar laiku iegūst cilvēcisku neperfektuma auru, kas ir pati perfekcija! Tāpēc, pazīstot sevi, speciāli pat šīs pauzes ievēroju - vienkārši pakāpjos maliņā un ļauju lietām marinēties dienu vai divas. Nedēļu vai mēnešus divus - vienalga. Galvenais tik sev nepārmest, neizdegt.

Lūk, vakar pabeidzu savas pirmās basa lamatas, kas ir otras* sarežģītākās, kādas basa savākšanai var taisīt, jo tev tā kaste/sistēma ir jānoskaņo precīzi uz problēmfrekvenci - skat Limp Mass Membrane Bass Trap. Aizšausi garām - nestrādās diapazonā, kuru gribi. Šodien es veikumu notestēju. Pieeju pie darinājuma ar Spectroid aplikāciju, uzšauju ar dūrīti maigi pa ļengano membrānu - *bum*
Ko apene rāda? Tā uzrāda perfektu 47Hz pīķi - es uz pakaļas! Iesācēja veiksme, Gemini datu atbilstība īstenībai, manas rokas aug no pareizās vietas, visu faktoru kopums? Protams, ka visu faktoru kopums un esmu priecīgs!

Iebīdu plašu/grāmatu skapīti/stealth lamatas stūrī un atliek tik jautājumi 2 - par cik dB un ar kādu Q faktoru problēma tiek risināta?

To, lūk, es nomērīšu citā dienā, jo konstruēju ar opciju membrānu viegli noņemt! ( ... tālāk ... )

Mani kaut kā ļoti sajūsmina jaunais Fontaines D.C. albums. Varbūt viņš mani atgriezīs atpakaļ pie šāda veida mūzikas. Un lai gan šī dziesma izlec uz pārējo dziesmu fona, es nevaru beigt klausīties arī duetu ar Rosalía. Esmu viņu noklausījies visos man tehniski iespējamajos veidos. Vaibos šī dziesma man nez kādēļ atgādina Sinatras un Hāzelvuda vasaras vīnu.

https://www.youtube.com/watch?v=JxS3kEhO4zk

Man tīri labi cepī Latvijas dzelzceļa sezonālās spoku multenītes tam tik piemērotajā veļu laikā - primitīvais un efektīvais animācijas stils, sūrie skaņdarbu vārdi ar vietām diezgan kvalitatīvu repiņu forša ritma pavadījumā, tas viss rada tādu interesantu noskaņu, kuru varu salīdzināt tikai ar kvalitatīvu Bad Trip ar forši disociatīvām un radošām pārejām! Prieks par LDz šādu melnā humora pasūtījumu, malači!

Pirmā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=-Os2U3x6uK0

Šobrīd pilnā sparā rit otrā sezona:
https://www.youtube.com/playlist?list=PLWDe6wuLbQTk


Kā ir dabā?
Precīzi kā multenītēs - neko pielikt, ne atņemt - cilvēki tik tiešām nerubī, kas ir dzelzceļš un kā tā tuvumā jāuzvedas. Vienā no sanatorijām, kurā pavadīju daļu savas bērnības, bija čoms ar pusi pēdas - atstāja uz dzelzceļa. Tagad tā droši vien spokojas kādā konkrētā posmā. Uz sūriem, reālistiskiem notikumiem balstīta baiļrade.

Vislielākais kustības dalībnieku skaits būs vietā, kas iespējo attiecīgo kustību. Mežu var audzēt, cirst un pārdot tikai tur, kur meži dabiski aug. Sniegavīrus var būvēt tikai tur, kur ir ziemas. Kūdru var iegūt tikai tur, kur mīt purvi, bet naftu - kur reiz bijuši okeāni un tā tālāk. Tiktāl domājams, ka viss saprotams un nevienam nav iebildumu.

Vērtējot vegānu kustību - pamata izcelsmes vieta ir Indija un Senā Grieķija. Ļoti silts klimats, aug lietas cauru gadu un tur attiecīgi arī radušās reliģijas un filozofijas, kas vienu no morāles stūrakmeņiem izvirza dzīvnieku neēšanu. Veģetāriešu procents Indijā esot līdz 25% populācijas, bet vegāni - līdz 6%. Grieķi? 4 un 2% respektīvi. Redzams, ka caur reliģijas sviru panāk vairāk. Loģiski, saprotami. Reliģija - atšķirībā no filozofijas - lietas uzrauga ar pātagu vai ļaunāk.

Vērtējot visēdāju parašas Rietumos - viens no (pamata) dzīvesziņas avotiem ir kristietība. Tā cēlusies tuksnešainā apvidū (ar maigām ziemām), kur ir krietni grūšāk ar pārtikšanu no tā, ko Zeme dod iz tās augsnes. Nākas lietot pārtikā, ko Zeme dod no tās dzīvnieku valsts. Līdz ar ko kristietībā gaļas neēšana netiek izvirzīta kā viena no morāles vērtībām. Kristietības izcelsmes zeme ir blakus jūrām, tāpēc spēcīgi figurē zivis - gan kā simbols, gan pārtika. Tapēc arī aitas, kas attiecīgajā klimatā dzīvo uz urrā. Veģetāriešu skaits Rietumos ~līdz 10% (Vācija), bet vegānu skaits pasaulē līdz 2%, piešķirot lielu handikapu. Avoti min 1-1,5% un pieskaitu vēl pusprocentu potenciāli neidentificēto - nav tak man žēl!

Ne viena, ne otra pieeja nav apriori svētāka par otru.
Dažādas kultūras un to kustības dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, kas šo vai to padara par iespējamu. Cilvēks nav atraujams no vides. Cilvēks ir vides bērns. Attiecīgi - klimata diktēti resursi un no tiem atvasināt iespējamās vērtības. Nekā vairāk, nekā mazāk.

Par Ziemeļiem vispār nerunāsim...
Latvija ir diezgan Ziemeļos, ja kādam jaunums. Tur loģiski, ka procents vēl mazāks. Pie mums vēl aplamāk mēģināt apelēt pie Indijas klimata iespējotajām morāles vērtībām. Tas, ko var darīt - runāt par bik mazāku gaļas procentu vasaras un rudens uzturā - tas ir iespējams, vide un ekonomika atļauj. Tiktāl vajadzētu būt visiem saprotami un loģiski... Lai veicas!

P.S.
Varbūt kāds uzzina pirmo reizi, ka nafta nav no dinozauriem, bet gan pamatā planktona un aļģēm? Ko tik jaunu neuzzināsi, ne? :)

Ar laužamo asmens nazi pa smago pašlīmējošo vinilu, ar specializētu mačeti nazi pa akmensšķiedras vati, ar torx skrūvgriezi pa dzeltenajām torx skrūvēm, ar putekļu sūcēju pa dzelošajiem putekļiem. Arī bijušās mammai palīdzēju salikt kopā skapīti un sadraudzināt datoru ar jauno Brother printeri/skeneri. Visiem sadevu pēc nopelniem, jēdzīga diena!

Mērījumus neesmu veicis vēl, bet, apsēžoties dīvānā, bass jau šķiet sakārtotāks! Nav tik monotons vairs un nav tāda drastiska atšķirība starp atzveltnes un piegalda basu, vērtējot The Prodigy - Music For The Jilted Generation plati - ir rezultāts vai pliks placebo efekts!? Jāuzliek citu plati ar dziļākiem basiem - Lustmord - Beyond, piemēram. Tad jau varēs spriest - rezultāts vai ne tik rezultāts. Bet vajadzētu būt bik rezultātam - slāpē pasīvi gan pati vate, gan aktīvi tā membrāna un jautājums tikai - par cik slāpē un kuras frekvences. Rīt pa dienu jāpamērās - tagad jau vēls. Mērījumi taisa nesliktu troksni.

Izskatās turklāt tās basa lamatas eleganti.
Kad bēšajai membrānai būs priekšā skandu audums, vispār baigi smuki salāgosies ar interjeru un vispār.

Ir čoms, kas pats skandas taisīja.
Jāpārsteidz rīt ar zvanu viņš būs - noteikti, ka ir jau pircis šo audumu un kā minimums zinās, kur iepirkt. Sen neesam tikušies.

Kairiša jaunāko veikumu brīžiem bija grūti skatīties, bet man šķiet, ka tā nav slikta zīme. Skaidrs, ka filma nebija plakana latviešu sportistu glorificēšana, lai gan ir mēģināts noķert arī kādu feel good momentu. Mazāk priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc dažām dienām jāsecina, ka filma nav atstājusi nekādu paliekošu nospiedumu sajūtās, un (pat) uz Oskariem tēmēt man šķiet ir dusku jocīgi. Kārlis, protams, malacis, un savus laurus laikam jau ir plūcis, un vēl bez unikālajiem vēsturiskiem nospiedumiem latviešu kino, par pārējo mēs varam arī nomierināties. Mums gan tagad ir tētuks Kulbergs, gan jau Oskarus viņš nokārtos, lai mēs nenokāptu no Straumes pacilātības viļņa. Pēdējais bija ironija, ja nu gadījumā tas jāpasaka skaļi.

Ieskatījos spugulī.
Ieraudzīju tur vilšanās, dusmu un depresijas zampā slīkstošu ideālistu un romantiķi, kurš izskatās, ka vēlas izdancot visu savu tumsu ārā, izvemt. Mēģināšu viņam sniegt palīdzīgu roku, vilkt ārā no tās iebiezinātās vircas - pilna mute piesmēlusies jau, gārdz tā nelabas lietas.

Lēnām lēnītiņām un gan jau izdosies!
Jo nu - problēmas un dzīves sistuācijas var būt, kādas ir, bet skatījums uz tām, pārstrāde un secinājumi; perspektīva - tas jau ir paša ziņā. Un, tā kā tas ir manā ziņā - lūkošu tagu #cepiens lietot arvien retāk :)



https://www.youtube.com/watch?v=YbFlWA0o2B8
Dusi mierā, bēdubrāl! Milzīgs paldies par mūziku un lielisko koncertu Rīgā pirms gadiem dažiem!

Pieķēros turpināt basa lamatas, lai tas mazāk smērētos ar telpas atstarojumiem, tādējādi kļūstot foršāks, asāks un vairāk frekvencēs, kuras, atstarojoties no sienām, tiktu apēstas/pazustu.

Problemātiskā frekvence ~47Hz.
Ārstē ar ļenganās masas membrānas slazdu. Tas darbojas kā basbunga, tikai otrādi - skaņas enerģija to iekustina un tādējādi tiek absorbēta. Ar botu rēķinājām, ka vajadzēt sanākt, pārtaisot vienu plaukta sekciju par stealth basa slazdu.

Rīt tas jāpiepilda ar akmens vati, lai ņem plašāku frekvenču joslu (Q faktors IRLā) un tad jau atliks tikai starp atvēlētajiem rāmjiem iespiest Mass Loaded Vinyl kā ļengano membrānu un čekot, kas sanācis. Ja vajadzēs darbības frekvenci pacelt augstāk - nav problēmu, jānostiepj ciešāk. Ja vajadzēs zemāk, salīmēšu divus slāņus kopā, būtiski palielinot membrānas masu.
Jā, šis slazds ir skaņojams ar kastes dziļumu un membrānas smagumu, nostiepumu. Tādējādi ķirurģiski var izgriezt tikai problēmu. Cerams, ka pārspīlētā dūkoņa nokritīsies par 6.66dB vai vismaz 4.20 - būtu baigi priecīgi.

91 skrūve, Žani! Lai būtu tvirti, hermētiski un stabili.
Pēdējais solis būs uztaisīt magnētisku rāmīti ar skaļruņu audumu priekšā. Pie reizes atjaunošu Dali 109 skandu audumu, kas nolietots. Bet to gan jau tik pēc ziemas. Jādomā, ka šoziem visu naudu apēdīs apkures gāze 'n shit. Taupu jau šodien - nekurinu telpas vairāk par 19-20°C un uz nakti kā vienmēr - apkure izslēgta. Patīk gulēt vēsumā.

Skaņa - jauks un ļoti izglītojošs hobijs!

Piefiksēts, ka jaunieši aug mums baigi dīvainie, neredz citus sabiedrības locekļus, nedod ceļu smagumu nesējiem.

Skolā ikdienā.
Nesu printerus, nesu kompjus - man visu laiku jākontrolē, vai kādam, kuru neredzu zen nestās kravas, tūlīt neuzkāpšu virsū, jo viņi paši nebūs devuši ceļu. Nebūs un viss. Pa kāpnēm arī skrien virsū tā, it kā pieaugušais tur vispār neeksistētu.

Neviena cita paaudze šobrīd zem saules tā īsti neuzvedas - vismaz lietu nesējiem dod ceļu, lai gan redzams, ka īsti netiek domāts par iešanas pusi. Auto brauc pa labo pusi, uz taciņas cilvēkam arī nekas jauns nav jāizdomā - ej pa labo pusi un būsi gan visdrošāk, gan savā vietā. Bet nē, ir putra.

Vakar pilsētā.
Nesu kokskaidu granulu maisu no veikala. Metri 400 līdz mājām vai kas tāds. Nesu un eju cauri parkam. Tur jaunieši sporto un es eju viņu virzienā. Pretim skrien meiteņu bariņš, es turpinu iet pa labo pusi. Skrien man pretim un skatos - netaisās dot ceļu pieaugušajam ar kravu - skrien virsū. Jau ar vienu kāju zālājā kāpju, paskrien cieši garām tā, ka mati sejā man trāpa. Tiešām? Meitenes?

Vilciena peronā. ( ... tālāk ... )

Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.

Ja gribi izcilu skaņu savās mājās un noliedz moderno miniaturizēšanas trendu, kas nenoliedzami skādē skaņai - iesaku šo pārdevēju ss.lv platformā: Ritvars vārdā, ja pareizi atceros. Krietnas audio mantiņas par labu cenu!

Es no viņa pirms gadiem 4 nopirku savas izcilās Dali 109 skandas, kas man liek smaidīt katru dienu.
Uzzvanīju, pateicu, ka gribu pačekot tās un tās skandas - aizgājām 3 draugi kopā nosēdēt viņa salonā kādu stundu. Cilvēks pieslēdza man interesējošās skandas, bet kaut kas neštimmēja. Pieslēdza citas - arī ne tas. Pieslēdza trešās un tas pats... Viņš acīmredzami nolasīja ķermeņa valodu - klusībā aizgāja uz stūrīti un izvilka milzīgās Dali 109, pieslēdza tās. Mūsu sejā parādījās smaids - pārdots! Budžets bija ~300, bet Dali 109 skaņa no mana maka izdzina arī pēdējo soķi - nenožēloju ne sekundi!

No lietotām skandām nav jābaidās. Labi būvētas un/vai restaurētas tās kalpos visu tavu mūžu!
Topi brīdināts - ja esi pircējs, būs ļoti grūti pamest viņa kantori bez skandām mašīnā! Būs grūti nākotnē pie kādas audiovajadzības neiedomāties uzreiz par Ritvaru. Cilvēks rubī fišku un to redz no piedāvājuma.

Mērījumi ar REW? ( ... tālāk ... )

Jēbaķ padusē - nākamgad šī ar Samsung digitālo ziepīti tapusī Tallinas/Valdemāra apkārtnes jumtu bilde sasniegs pilngadību!
Kā tas laiks skrien!!!


Atcerējos par vecajiem Flickr kontiem, kurus nācās pamest viņu support faktiskās neesības dēļ.
Tolaik fočēju ar mobilo > digitālo ziepīti > pārgāju uz krāsu diapozitīvo filmiņu un atpakaļ neesmu skatījies, netaisos nemaz. Visi šie kadri zemāk - projicējami un dzīvi. Tikpat dzīvi, cik pirms gadiem padsmit. Te var uzskatāmi redzēt, ka digitālās fotogrāfijas krāsas sūkā joprojām. Skat, kas par toņu bagātību un piesātaninājumu bez clipping - skat augstāk to jumtu siluetu, cik tur viss pliekans un plakans! Skat citu cilvēku digitālās bildes, cik tām krāsa zaudē toņus, reducējoties uz tuvāko pamattoni, vļeh!
Uzreiz gan jāsaka - šī tehnoloģija ir faktiski mirusi un tas ir pasmags zaudējums. Digitālais ir uzskatāmi sūdīgāks krāsās - solis atpakaļ attīstībā. Ne viss jaunais ir labāks par veco.

( ... tālāk ... )

Bradātāji ap 30+ gadu vecumu dabūja pabaudīt no sabrukušās PSRS mantotās rūpnīcu telpas, nosmeķēt visu Latvijas industrializācijas vēsturi dzīvajā - no viensētas līdz tanku, optikas un mikroelektronikas rūpnīcām! Totāli dzīvajā, apcerot savām acīm telpās redzētās liecības un ietaises - gan pavisam tiešas, gan noprotamas tikai no to stiprinājumu vietām un tehniskām skricelēm uz sienas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka parūpējusies par baigi labo resursu vēstures izziņai: Industriālais mantojums.
Brīdinu dīvāna vēsturniekus: šajās lapās var noslīkt uz vairākām stundām, baudot autentiskus dokumentus, foto un pat kino materiālus, savām acīm sazīmējot pamestu to, kas šajos materiālos kustās dzīvs un moderns!


Uzņēmumu saraksts, par kuriem LNDB ir kaut kāds materiāls:
https://industria.lndb.lv/companies

Arī kartes formātā:
https://industria.lndb.lv/map

Rādās, ka lielais visādu materiālu saraksts iz LNDB ķēķa puses:
https://dom.lndb.lv/data/obj/779951.html

Gan jau - ja gribas redzēt vairāk, tad jāpiesēž pie Gaismas pils kompjiem. Pats neesmu vēl bijis.

( ... tālāk ... )