Ir nepieciešams ļoti skaidri apzināties, ka visnesatricināmākās vērtības, kuras liekas fiziski konstantas var ļoti viegli mainīties. Piemēram, garša. Es nerunāju par to, ka cilvēkam garša var mainīties kaut kādu masu mediju iespaidā (t.i., mainās nevis pati garša, bet tās uztvere), bet gan par...nu, teiksim, varžu kājām un mērkaķu smadzenēm.
Kaut vai PSRS sabrukšanas laikā bija skaidrs, ka varžu kājas stabili asociējas ar brīvību un labāku pasauli. Respektīvi, tā ir labākas pasaules garša, un labākas pasaules garša nevar negaršot. Ja negaršo - tātad tu neesi tam gatavs un ej vien vergot tālāk. Tādēļ, ja neiepatīkas ar pirmo reizi, jāmēģina otro, trešo un ceturto. A kurš teica, ka brīvību nenāksies izcīnīt? Nu vot!
Tajā pašā laikā tāda delikatese kā mērkaķa smadzenes asociējas tikai un vienīgi ar nabadzību, netīrību un visādiem spidiem. Runa iet par cilvēkiem, nevis pašu maltīti! Tīri no higiēniskā viedokļa tā ir varde, kas tur kārpās pa visādiem smirdīgiem purviem, dubļiem un vēl hujzinkurieni, kamēr mērkaķis kulturāli sēž kokā un viņa sarkanā pakaļa spīd un laistās it kā viņai pāri būtu pārgājusi "Zewas" reklāmas kampaņa.
Vai arī tā japāņu indīgā zivs? Normāls cilvēks indīgu zivi mūžā neēdīs (ak, eksotika? maziņais riska procentiņš? pamēģiniet brētliņas eļļā ar gadu pārtērētu termiņu!). Bet nē, skaidrs, ka japāņi nav taču nekādi ultraduraki, redz, kādu tehniku ražo, tātad tā indīgā zivs ir kautkā novedusi viņu līdz tādai labai un smalkai pasaulei, ka viņi ar prieku strādā aš 14 stundas no vietas un piedevām vēl klausās taksī klasisko mūziku.
Kamēr poļu pļuškas pašus poļus ir novedusi līdz psihiskai satiksmei, mašīnu zagļu bandām un mafijas perēkļiem.

Izlasīju kārtējo tekstu par "Troksni un niknumu" (tā ir mana mīļākā grāmata, man ir interesanti, ko par viņu raksta kritiķi un folkneristi; un otra mīļākā ir "Gaisma augustā"), tad kārtējo, kārtējo reizi autors pasvītro kaut kādu mistisko gaišo grāmatas pusi, atrod tur gaišos tēlus (gaišo tēlu meklēšana Billija grāmatās - eto pestņa!). Lai arī nekādu gaišo tēlu un gaišās puses tur nav, tur viss ir ļoti slikti, elle un pilnīgs pizģec. Un tie paši gaišie tēli, piemēram, Remarka grāmatā sanāktu nenormālākie riebekļi. Lasīju vēl arī tāpēc, ka Folknera viens no jājamzirdziņiem ir par verdzību, respektīvi, cilvēku attiecības verdzības setingā. Pirms "Mandalay" noskatīties, vajadzētu atsvaidzināt šo to galvā. Bet es ne par to, es par gaišās puses meklēšanu.

Lūk, piemēram, ir ļoti slikti rakstīt par to, ja tev iet labi un viss ir štokos. Jā, tas ir tieši par Oksanu Robski. Tāpēc, ka paši saprotiet. Lūk, tāds Vidējais Lasītājs atver Oksanas grāmatu "Casual" un sāk...(es šo attieksmes evolūciju novēroju dažiem LJ jūzeriem): "uh, cik interesanti, par Rubļovku, par jaunajiem krieviem un jaunajiem miljonāriem, pie tam insaiders raksta, svaiga un interesanta tēma, ak, redz, kā viņiem te viss notiekas /paskatās uz savām sadzeltējušām tapetēm/ bet uzrakstīts netalantīgi, da mudaciski, viņa laikam ir diktējusi kaut kādam pusprofesionālam rakstniekam, da kas vispār šitais tāds ir, da pošla nahuj tā Oksana Robski, lai viņa drātējas ar saviem bandītiem, es lasīšu Selindžeru!"

Pie tam skaidrs, ka Oksana, kas jau tā ir laimīga-bagāta, tagad vēl pārdos šo grāmatu, tā kļūs par bestselleru, viņa kļūs vēl laimīgāka-bagātāka un nekavējoties izdos otru (protams, ka tieši tā viss arī notika!), nu, un tad vispār jau!

Lūk, lasītājam tāda laimīgā Robski ir nafig vajadzīga. Viņiem vajag, lai ņepremenno būtu sūdīgi. Un vēlams - sūdīgi visiem! Uzreiz. Nu, kurš skatītos bolīviešu seriālu, kur Huans Pedro ar Mariju Gonsalesu dzīvo jauki un priecīgi, audzina bērnus, vasarās braukā ar katamarānu pa ezeru? Neviens! Tāpēc, ka vajag lai Huanam Pedro atņem naudu, zemi, īpašumus, sadauza purnu, vēlams divus mēnešus moka pa hospitāļiem, sarīda viņam virsū visus radiniekus, bet Mariju Gonsalesu drāž kaut kāds pretīgs tips, atņem bērnu, nepārtraukti pazemo, iemet sociālā statusa kaut kādā pagrabā, nu un, protams, sarīda virsū visus radiniekus. Lūk, tad cilvēks var tā apsēsties uz dīvāna un pateikt: "A man viss normāli! Ko es te par kaut kādiem sūdiem stresoju!" Un padziļina domu: "Tā, ka man nekādu sūdu nav, bet bez viņiem kaut kā nevar, tad pārdzīvošu par šiem!"

Vai arī Remarkam nomirst beigās mīļotā sieviete, a manējā ta dzīva! Vot kaut kā tā viss ir iekārtots.

p.s. Nepatēmu - atskaitos sev par izlasīto Ziskinda "Parfīmeri". Es vispār lasu grāmatas kā filmas, nu man iedomās tur filma notiekas. Tad, lūk, "Parfīmeris", kas ir interesanta grāmata par interesantu tēmu no šāda aspekta sanāk formennijs trešaks. Visu laiku ir vēlme tā drusku palasīt un pēc tam ātri pārfilmēt galvā to cilvēciskā formātā. Man analoģiska attieksme ir arī pret Koelju un Murakami. Vairāk par vienu grāmatu no šiem stāriem es ņiasiļivaju.

karmabandai ir neapšaubāma taisnība - pārdos un pirks ne jau to, kas  šeit ir sarakstīts, bet gan mūs, vienkāršos cilvēkus, kas mani nevar nebūt neiepriecināt. Šajā sakarā paceļas arī jautājums - a ar ko tad vēl SC reklamēs, ja ne ar mūsu, parasto cilvēku  sejām, nikiem un pārējo?!  Jā, jā, jūs pareizi sapratāt!  Lasiet vides reklāmās, televīzijā, radio un  satelītu uguņos apmēram sekojošo:

"Aptiekam jauns posts + bonusā - vēl divi komentāri diskusijā! Pasūti Aptiekas komentārus uz mobilo un esi klases  līderis!"
"Džinglai jaunas attiecības. Pasšausties ar viņu kopā!"
"Uzmanību - jaunums! Mako nedēļas bilance: 4 posti - 1 bajāns, 1 kg/am un divas ellišķas atsvilināšanas!"
"Sava Istaba jūs iemācīs mīlēt pasauli. Watt pastāstīs par metodēm."
"No trešdienas Martcore ierubī matjugaļņiku. Nenokavē - akcija ilgst līdz ceturtdienas vakaram!"
/aģenta Smita balsī/ "Iks Ef. Redzēts 17:20. Neko nav atstājis. Gatavojies, pilsoni!".
"Ej dirst ar savu Eksleru. Īstie stroķi un uguns acīs. Snake."
"Viss pāriet. Sāpes paliek. Tēja šķiras no ceturtā priekšz..." nē, zagnul, zagnul

Nu un tādā garā. Šajā sakarā  ierosinu kreatīvo akciju  "Kreisais Gulbis - 2", kuras galvenā trofeja (pats Kr.G.) jau ir krietni aizstāvējusies pie gamemaster. Ideja sekojoša: postējam komūnā savu lielo un krāsaino SC pašreklāmas versiju: vienalga, slogans, banneris, bilde ar uzrakstu, flešs, pilnīgi vienalga kas. Bez Kr.G. uzvarētājam pārējie samet arī vienu margaritu un atzīst par SC avangarda apoloģētu un katamarānu. Kamon, uz priekšu! Visu postējam šeit: http://klab.lv/community/portreti/ 

aizgāju paņemt savu tomātu suliņu, etc
to, ka mana blakusmāja ir rakstnieku māja, es uzzināju kaut kur citur.
"tu raksti jauktajam?!"
"man nepatīk"
"man simboliski iedeva 400 latus, cūkas tādi..."

Šonakt sapnī redzēju beidzot pirmo labo latviešu pilmetrāžas filmu pa ilgiem laikiem.
Sižets un draivs afigennije. Nosaukums tāpat - "Zemāk mēs neiesim".
Scenārijs ir apmēram kaut kāds tāds (fragmenti palikuši atmiņā):

Džeks strādā benzīntankā un viņam ir divas meitenes, kuras abas viņš ļoti mīl.
Reiz, nejauši iedams gar Taivānas vēstniecības logiem, viņš nejauši izdzird jokohiri (es nezinu, sapnī tas instruments tā saucās) melodiju. Izrādās, ka šis fakts tagad nopietni apdraud viņam dzīvību.
Tad, karoče, mistika, viņš nesaprot, kāpēc viņam seko un viņu vajā.
Parādās arī galvenais sliktais, kurš pazavana un pasaka, ka viņa meitene netiks uz eksāmeniem. "Pofig, man ir vēl viena", saka galv. varonis, "es tev arī nolaupīšu meiteni".
"Man arī ir divas", atbild galv. sliktais.
Tālāk sākas ekšens - pakaļdzīšanās pa dārziem, līšana pāri drāšu žogiem, mukšana no pie būdas pieķēdēta kranča (nagla - abi riņķo ap būdu, kamēr sunim ķēde būdai aptinas apkārt).
Beigās labo notver un sākas atrisinājuma daļa - visa mafija sēž pie milzīgi gara svētku galda un domā, ko darīt. Kā galvenie slepenie vadoņi figurē VVF un viņas vīrs Imants, pie tam pie galda sēž arī četri VVF kloni.
Filmas finālā parādās cilvēks ar jokohiri stabulīti. Līdz ar to filma beidzas, atstājot plašas iespējas sīkvelam.

Jā, un kādēļ, lai sapni nepārvērstu dzīvē? anonymous, es ceru, tu saproti mājienu - tādas iespējas dzīvē tev varbūt neradīsies nekad! Budžets varētu būt kādi pārdesmit ļimoni, galu galā tur VVF ir iesaistīta, neiesim pozoritsa. Vienīgais, vajadzētu citu nosaukumu, kas vairāk uzrunātu tautu un atbilstu Latvijas kinematogrāfa tradīcijām, piemēram, "Nakts bez mērgļiem" vai kā tādīgāk.

Sīkvelu bezapziņa solīja piegādāt pāris mēnešu laikā.

Tā kā aizvien ar KB vakaros mēdzam noskatīties kādas 3-4 Twin Peaks sērijas, ienāca prātā doma, kā gan būtu ja tvinpīku uzņemtu latvieši.
Teiksim, kāstings. Bet man tur arī viss nav līdz galam skaidrs. kas ir Lūsija un Šellija?!

( tas varētu izskatīties tā! )

Nu atkal - bezmaz pie pašām durvīm sagaida divi jauni vīrieši baltos kreklos ar kaklasaitēm un visām regālijām, Aiena Kērtisa inspirētās frizūras ieskaitot. Karoče, ne Jehovas liecinieki (tiem bi cirvi mugurā un pēc tam trīsreiz pasūtīt nah), bet kaut kādi citi, aizmirsu kā saucas. Tādos gadījumos es jau sen esmu izstrādājis atbilstošu taktiku. Pēc viņu tur "iepazīšanās" runas pārņemu iniciatīvu un saku, ka jā, viņu idejas man ir tuvas, bet es no sākuma gribētu izklāstīt savu pasaules uzskatu, kurā esmu ietekmējies no Suņ Czi nesenajām lekcijām Liepājas rajonā, nu paklausieties džeki, esmu viegls upuris, gandrīz jau jūsu sektā:

- Redziet, Visums ir uzbūvēts un izskatās precīzi tāpat kā mūsu planēta (bļin, šito es biju dzirdējis Modest Mouse hitā pirms 40 minūtēm). Tikai tas kustas pretkustībā, lai starptekpā saglabātos pievilkšanas spēks un harmonija (te es jau uztaisu tādu idiotisku smaidiņu). Teiksim , ja Huanhe tek vienā virzienā, tad viņas antipods, teiksim, Piena ceļš, tek uz otru pusi, un lielākā pasaules bauda ir stāvēt Huanhe krastos un iedomāties, ka patiesībā šī upe tek uz otru pusi, bet pareizajā virzienā tek Piena ceļs...nu jūs saprotat domu...tas ir Huanhe var relatīvi tecēt uz vienu pusi, kamēr Piena ceļš, bet jūs jau nezinat, ka tas ir Piena ceļš (šeit man radās vēlēšanās sākt šūpot nelielu kristāla svārstu oponenta acu līmenī), tā var būt arī Haleja komēta pārvietojas uz otru, viss griežas un mijiedarbojas, bet jūs stāviet uz vietas un kad jūs pakustaties uz vietas stāv visa (idiotiski iesmejos) pasaule...
Vārdsakot, viņi nekavējoties notinās sava perēkļa virzienā.

Bet tas viss vēl ir bullšits. Īstās idejas var viņiem pasniegt, smeļoties no sekojoša saita. Sīkāki komentāri par šo gara titāniku atrodami šeit (pabrauciet kaut kur uz lapas vidu). Augstākā pilotāža, draugi.

Nesen šeit rakstīju par tantuku baumām pagalmā. Izrādījās, ka veceņu mafija ir spēcīga, un es viņu sarakstā nebūt neesmu izņēmums. Pirms dažām dienām pie manas vecmāmiņas pagalmā esot pienākusi, atvainojos, palātas spīkere ar jautājumu, vai tā esot taisnība, ka tas jaunietis (rāda uz manu logu) aiz žalūzijām izdod pornogrāfijas žurnālus. Vecmāmiņa, protams, atbildēja, ka nezin. "Aha", domīgi noteica spīkere un devās lakt... devās pasēdēt uz soliņa kopā ar ordeņa biedrēm.

Es, protams, šim storijam daudz ko nenoticēju, ja vien nupat kā man pie podjezda nepienāktu klāt kaimiņiene no otrā stāva (tāds diezgan histērisks sievišķis, bet ne no mafijas)ar analoģisku jautājumu. Vai tā ir taisnība, ka es...
"Protams!", es atbildēju, "Diemžēl nākamais kāstings sākas tikai trešdien, jo šobrīd strādājam pie skaņu izolācijas. Bet kadrus mēs izskatām.". Kaimiņiene nodrebinājās un laikam nenoticēja (a žēl, a žēl!).

Un vispār - baumas nevajag noliegt. To dara tikai politiķi-lūzeri. Nekas nevar būt interesantāks par baumām.

Tagad man ir baigais plāns ar vienu no saviem tukšajiem krāsas toveriem padefilēt pa pagalmu pievakarē. Pie tam uz tā obligāti ir jābūt lielam, skaidri salasāmi uzrakstam "Kristiešu zīdaiņu nafta". Lai padomā.

+ Protams, ir vēl viena versija, ka viņas kaut kādā neiedomājamā veidā ir padzirdējušas par manu darbību FHM. Bet anbelīvabl end imposibl. Kādam nav mājās kāds grannies-porno žurņiks par velti atdodams? Varētu tā nejauši atstāt uz soliņa.

Vot, davai, men vs women. Es šobrīd lasu vienu iepazīšanās vortālu, kurā dāmas raksturo (laikam čatā satiktos) kungus. Tas ir tāds pzģc! Linku neielieku dēļ, ēēē, koleģialitātes.

Lūk, kad veči savā starpā runā par sievietēm, viss ir skaidrs - pateikt viņiem nav ko, da i interesē viņus tikai kniebšanās nevis savādā iekšēja pasaule. Kas ir tikai normāli un dabiski.

Kad savā starpā par večiem sāk runāt meitenes - veči pat par automašīnām tā nerunā. Lūk, piemēram: "Simpātisks, bet izskatās tāds apbružāts. Kautrīgums pazudīs, kad kāda viņu pavedīs.". Brīnos, kā nav pieminēts kautkāds akumulators. "Ar vinju nav garlaiciigi. Pastaav iespeeja arii parunaat nopietni" (tā utilitāri).

"Iemūrējies savās sienās. Ir viens no tiem, kas ierodas viesībās nevis dzert, bet klausīties." (any comments, klīnika - jā!)

Ir arī polēmika: "jauks... bet interesē vienīgi automašīnas... un viss, kas ar to saistīts... pat meitenes, man liekas, vērtē... vai piestāvēs viņa džipam vai nē", uz ko tiek atbildēts: "Mulkjibas, ka neinteresants, tikai dziljaki udenji, kur ne visiem lemts peldet. Dzhipi nav vienigais, prot atrast un izmegjinat neordinarakos atputas veidus, kompaniju tai izvelesies ierobezhotu un pec saviem principiem.".

4 viedokļi uzreiz: "Meklē.... visu laiku meklē... nezin gan ko..." / "pilnīgi neuzticams un viltīgs..." / "kaut kāda izdomāta platforma ir viņa cietoksnis..."/ un visbeidzot kaut kas pa ģelu: "aktiivi izraada savu pashpaarliecinaatiibu, kas principaa liek domaat, ka taas vinjam visai maz, starp citu - tas pieraadaas tekstos. Vizuaali pievilciigs tips un tik tieshaam mekleejas, mekleejas....:)"

Ir arī patiesi risinājumi: "Meegjinaas pavest jebkuru, kas ir kaut cik liidziiga sievietei, peec tam spljaudiisies, ka - nekaa no vinjas nav. Patiesiibaa, lai nezaudeetu savu lielisko potenci vinjam tieshaam vajadzeetu paartraukt dzert un grimt egoistiskaa sevis zheeloshanaa".

Sajūsma: "ja visi vīrieši mācētu tā izvēlēties tualetes ūdeņus.....:)"

Vārdsakot, jūtos kā baltkrievu traktors.

Nu tad es atkal braucu ar 21.autobusu no Katedrāles uz mājām, gribēju iet uz to skolas pieturu, bet sākās lietus. Iekāpju autobusā. Pirmais, ko redzu - tā ir grīļīga sieviete labākajos gados, sārtu degunu un Allas Pugačovas uniformā. Jā, jā, tajā BDSM-style un leather only, tas kepons identisks, mati sabužināti ārā, bļin, pulkstenis un rokassprādzes - tādas pašas! Un uzvedība atbilstoša - neiedomājies, ubļudok, aiztikt zvaigzni, lai arī viņa tūlīt aizmigs un apčurāsies.

Vārdsakot, es biju ļoti pārsteigts, kad viņa man piegrīļojās klāt un paprasīja 20 santīmus par biļeti. Bet skatos - rullis kaklā, toč konduktore. Kruta, padomāju, samaksāju, dabūju biļeti, viņa visu naudu pa grīdu, ah, neveicas. Veči novērš skatienus no tā, kā viņa tur rāpo, aber tas ir tieši tas, ko viņa gribēja no sākuma, bet laikam jau viņai šobrīd po, jo pie autobusa superkrēsla ir atbalstīts melns maisiņš ar zeltīto "Latvijas Balzāms", un to, kas tur atrodas, grib uzzināt vai katrs trešais pasažieris.

Viņa savāc sančukus, pārlaiž skatienu pār autobusu un beigās izdveš tirādi, kuras saīsinātais un kompilētais saturs ir sekojošs (izlaižot tonnu mata): "Tie, kas iekāpa aizmugurē, var droši atkal izkāpt ārā, jo es līdz viņiem nevaru, a viņiem līdz manīm nevajag, da pašļi viņi nahuj". Autobusa priekša svin Rīga-800. Jo patiešām viņus nevajag, bāzīsies tikai ar pakaļām virsū normāli sēdošiem cilvēkiem. A jūs ko domājāt? Es, protams, atbalstu ideju.

Kaut kādos momentos viņa acīmredzami zaudē filmu, iet pie šofera, pārkaras pār to stieni, kas atdala autobusa vadītāju no visādiem mudakiem - "kāpēc mums uz tā bannera (par banneri - mana interpretācija, mk)aizvien stāv "Katedrāle"?! Izrādās, ka šoferītis jau sen kā ir ielicis tur pareizo Verkas Sedjučkas kaseti. Un viņš pats ir pilnīgi piemāvies. Vot tur viss autobuss pārmīž. Iemetīs mūs tūlīt Daugavā, ibio.

Pretēji modernajam "rāvējslēdzēja principam" autobusa diriģents izmanto vēl modernāko "motorzāģa principu" ar ideju, ka "mēs vienalga esam smagāki, tāpēc sabradāsim ikvienu, kas uzdrošināsies". Lūk, uz tilta (sākumā) džipiņš izdomā paraut no pirmās joslas uz otro. Mēs esam draudzīgi, uzreiz viņu neiemetam Daugavā, tāpēc džipiņš parauj uzreiz uz pretējo joslu un pēc tam mēģina bēgt no psihopātiskā autobusa. Un pareizi!

Konduktore tikmēr jau ir iemigusi, kepons noslīdējis. Aizbrauks uz depo un paņems vēl nulle trīs. Un tad brauks tālāk. Man šitais patīk.

Nu jā, dārza svētki bija afigiteļnie neskatoties ne uz ko - pat to, ka nebija ieradušās tādas klasiskās vērtības un prominences, kā krum (kurš vot laikam točna jau ir apmeties uz dzīvi Sardīnijā un katru savu rītu sāk ar jautājumu megafonā ciemata iedzīvotājiem "začem vi ubiļi ņegrov?") vai norkoz (kurš ir artificial intelligence, thahaha, šo es patentēju).

Nu bet tā - šņabis (un 1000 citu dzērienu), "wurst!!!!", Latvijas izlases nepelnītais zaudējums krieviem, da pošļi viņi šodien nahuj, chaj, "capslock ar bandu™" (losthighway included) un visādas citas apburošas lietas. Pats dārza šefs Beļavs ar Kozanostru aizvakar brauca uz Imantu-4, bet izrādījās, ka tas ir Ogrē, un no cilvēkēdāju pilsētas vēl neviens nav atgriezies, tā lūk. Viņu pārstāvēja toties 6 meitenes ar 18 bērniem, yannel pat zināja, kā divus no viņiem sauc.

Atmiņā skaidri saglabājies pats jubilārs kosmonavtovich ar ogļu dedzināmā šķidruma pudeli rokās - katru reizi, kā viņš to satvēra, man nācās cīnīties ar nepārvaramu vēlmi palūgt, lai viņš man to pielej klāt šņabim. Ak, jā - bija arī 48 stundas trip de Le Mans osinsh, pilnīgi piedzēries, of course.
Džons ar Lindu šogad nebija, par ko publisks fui. Vēl es pāris stundas norunājos ar Skrastiņu, kurš ir MMORPG ultraveterāns un saka, ka viss sucks izņemot WoWu. Kā tad. Mēs ar yannel dodamies pēc "Guild Wars" oriģinālajām kastītēm, tādēļ tuvākajos trijos gados nezvaniet, mums ar to plastmasas drakonu būs nopietnas razborkas. Bet visumā pārtija pagāja cieši. Lai arī...

...viena islandiešu meitene man reiz teica, ka "ja tu pamosties no rīta bez kapeikas kabatā, tad zini, ka pagājušais vakars ir izdevies". Pārsteidzošs optimisms. Lūk, es pamodos, atklāju, ka man kabatā vēl ir 34 santīmi, kas ir pilnīgi pietiekošs finansu kapitāls, lai iegādātos zilās cigaretes "More" (Normens man reiz savukārt stāstīja, ka tās ir vienīgās pareizās cigaretes un lai nu kam, bet Normenam es ticu bez ierunām). Gāju vilkt jaku laukā no mugursomas. Ziniet, rīts, vēsi.

Jā, rekur mana zaļā mugursoma stāv. Skat, pat kaut kādi klipši jauni uzradušies. Kāds būs laikam pajokojis. Veru vaļā - jā, rekur mana jaka. Kāpēc tikai manas jakas zilā krāsa ir tāda pabalējusi? Da i pati jaka kļuvusi tāda vieglāka un gaisīgāka? Neko nesaprotot (mugursoma un jaka, viss ir uz vietas, bet ne tāds) sāku domāt, ka jāpārtrauc dzert. Savādāk nākamreiz plastmasas drakonu izvilkšu...Bet cigaretes, Mārtiņ? Tev somā bija jābūt cigaretēm! Skatos - cigaretes ir. Tikai ne paciņa ar trīs bondsarkanajām, bet gan divas paciņas ar "Red&White" baltajām.

Viss tas pats. Единым лайфстайлом. Un tagad atzīstieties, skatieties acīs, nezvēri - kam es esmu aizvilcis mugursomu?! Neredzu jūsu rokas!? Arnitai, imho?!

viss ir vienkārši.

labākais divritenis - orļonoks, ērglēns. nu nav viņam 18 ātrumi, tāpēc, ka cik ātri tu mīsies, tik ātri arī brauksi. ātrums ir tikai viens - vai nu tu brauc, vai arī esi galīgā pālī, kad nevari pabraukt un noliec riteni pagrabā, un viss. nav viņam nekāda speciāli pa centimetriem tavām olām pielāgota stieņa. nepatīk - noliec pagrabā, un viss. vot kāds no jums var nopirkt riteni pa 200 Ls un tad iedot čomam izlaist divus aplīšus ap misenēm? Nevar! A ar orļonoku var pat ziemā no leduskalna nojaukties uz purna, salocīt stieni, saliekt spieķus astotniekos un nekas par to nebūs. Nu varbūt tā draudzīgi kāds pa seju iedos. Kaut arī diez vai.

vai arī tomāti ar krējumu. lūk, sagriez tomātus ar gurķiem un krējumu un sāli un esi gan paēdis, gan priecīgs. Jo nenormāli garšīgi. Tā vot vienkārši - nazis, dēlītis, krējuma burka, viss gatavs. Tač cilvēkiem vajag, lai viņiem marinēto tītaru 285 grādu temperatūrā pēc Fārenheita sildītu precīzi 13 minūtes un tam viņi ir gatavi ziedot pusalgu. Tipa, atstāt iespaidu uz sevi.

vai arī dzert. Cilvēks 3 minūtes to dzērienu ostīs (nē, rezultāts no tā nesasniedzās), pētīs izdošanas gadu, beigās iedzers divus malkus, un beigās neviens nesapratīs nah viņš vispār veic šādas darbības. Tāpēc ka viņš neprot attaisīt to pašu vīna pudeli pret sliedēm, izdzert viņu divās minūtēs, paraudāt draugam uz pleca un aiziet mājās apgulties blakus sievai.

Tūrismu vispār nepieminēšu. Cilvēks nevar ar orļonoku aizbraukt uz Siguldu pat.

Lūk, izsmalcinātība - tas ir viens no lielākajiem pasaules ļaunumiem.

Upd: drusku padomāju, lai galīgi noformulētu domu - izsmalcinātību vienkārši mēdz aizstāt ar naudas trūkumu, jo ja tev ir naudas daudz, tad ir vienalga uz kanārijām braukt ar orļonoku vai personisko lidmašīnu. bet vienalga man ir taisnība.

No sākuma tika nolemts iet uz māras dīķi un pa ceļam saplūkt visādus ceriņus - rezultātā es y uzdāvināju 4 dažādus ceriņu pārstāvjus, kā arī 1 kastaņa ziedu. Pēdējais izrādījās kļūda, jo mēs abi gandrīz vienlaicīgi kļuvām par oranžajiem revolucionāriem. Kāpēc tā - mistika. Zieds ta balts, kāpēc mums oranži pleķi uz drēbēm?

Pa ceļam tika atrasta arī īsta, aizvēsturiska un patiesa ĒDNĪCA. Viņa pat nesaucās ēdnīca. Saucās "Sabiedriskās ēdināšanas grupa" (neatceros kura iela, bet mēs tur sarunājām iet vakariņot). Tas ir kaut kas līdz asarām aizkustinošs. Biešu zupa. Galvenais saldais - ķīselis. Šķiet, bija arī antrekots! Taču image viss ir autentisks - tobiš nevis tāds kā "Minutka", resp. uztaisīts cilvēkiem ar noslieksmi uz nostaļģiju, bet REĀLI saglabājusies ēdnīca. Superrādītājs - kartupeļi frī pa 60 santīmiem. Jo cūku kapitālistu ēdiens tāpēc ka. Diemžēl nav buberta un malto zarnu šniceles.

Tad sēdējām pie Māras dīķa, un tur bija fantastiski jauki. Par galvenajiem šova varoņiem kļuva putni. Vispār jau dīķis pieder pīlēm, taču pārējie arī neatsakās piedalīties. Piemēram, baloži. Lūk, balodis skatās kā pīlītes pa tādu kā reni lēni nočāpo un tad ielaižas dīķī savā pīļu brasā. Balodis pasauc draugus - ar ko ta mēs sūdīgāki? - un kvartets arī dodas peldēt. Pie paša ūdens balodis saprot, ka kaut kas nav tā kā vajag un laikam vispār šī diena nav īpaši piemērota peldēšanai. Tāpēc iebāž galvu ūdenī, noskurinas (ko lūrat idioti, es te ar savu Head&Shoulders esmu atnācis higiēnas jautājumos!) un ar savu svītu aiztinas prom.

Cita lieta - kaijas. Pareizāk sakot mazie kaijulēni, kas mācās lidot. Treniņi notiek virs ūdens īpaši ekstremālos apstākļos, jo sacēlies ir pamatīgs vējš. Kaijulēns saprot, ka pa vējam māk lidot katrs idiots, pat krokodīls, tāpēc izaicina likteni un vērš savu vaigu pret vēju. Spārni tiek vicināti tik briesmīgi, ka pat ērglis to redzot pietaisītu treniņbikses. Nolidotā kilometrāža gan ir ļoti tuva nullei, jo viņs tur uz vietas gaisā tā plātās, kamēr vējš nabagu paņem un ietriec ar pakaļu ūdenī. Vēlaāk arī sekoja nodarbības grupās.

Tad vēl mēs bijām pie Mārupītes, maldījāmies sliežu rajonā, vēl mums uzgruzīja tikai viens suns (bija viens vits suns, kurš ļoti demonstratīvi novērsās un sāka pētīt puķes)un mājās mans gatavotais gulašs tika ieskaitīts! Tā, lūk, pagāja diena.

( par to )

( tā kā stāsts )

( sarāvējs atgriežas )

------------------------------------------------
cīnies par martcore's "Kreisā Gulbja" ordeni - portreti

Neko šeit kādu laiku neesmu ierakstījis, jo biju aizņemts ar maza un omulīga vienistabas dzīvoklīša remontdarbiem un labiekārtošanu. Moja maļeņkaja preļestj. Visas rokas gan sāp un pirksti atsisti. Bet stāstīšu ne par to; pastāstīšu, kā 4 pieauguši vīrieši 6,5 stundās ir spējīgi izjaukt vienu veselīgu skapi pa detaļām! Stāsts norisinās Jūrmalā, tā dalībnieki ir :Kalniņa k-gs (kura monologa formātā arī centīšos visu izstāstīt), jūsu nepadevīgais kalps martcorE, kā arī B. (pievienojas vēlāk) un K.

Lūk, kas ir stjobna, un par ko es nevaru novaldīt smieklus:
Koncertā es Anglim Ar To Šalli pastāstīju (viens no maniem smalkākajiem jokiem tajā pasākumā), ka klubs "Depo" ir gejklubs, bet uz koncertiem laiž iekšā arī meitenes, tipa, mums viss ir demokrātiski kā Reikjavikā.
Uz to viņš man klusu atbildēja: "Man klubā "Essential" palika 30 draugi, tu zini, kas ir klubs "Essential"?"
Pēc tam Anglis Ar To Šalli uz dejugrīdas nolika somu, novilka jaku, varbūt pat arī šalli, un visu laiku centās izskatīties pēc sekstūrista. Tobiš ar džekiem pārstāja runāt (lai arī pirms tam tikai to vien darīja), bet ķērās visām meitenēm ap vidukļiem. Dažreiz pat divām uzreiz.

Man bija šausmīgi stjobna uz to momentu. Un tikai šorīt es atskārtu, kas par lietu.
Pirms tam viņš kādu stundu bija runājis ar Lorensu :) Kas pazīst šo jauko zelli, zina, ka Lorensa primārā misija ir pārliecināt visus čaļus uz zemeslodes, ka viņos ir dzīva homoseksualitāte. /bļāviens, man tā nāk smiekli šito rakstot/. Tobiš, viņš neuzmācas, bet gan cenšas pārliecināt par to, ka tu arī varētu būt gejs, ieslēdzot visu savu šarmu, dūkojošo balsi, etc - un esmu pats pilnīgi pārliecināts, ka kādus 95% džeku viņš arī pilnīgi pārliecina, ka viņi ir geji. Mani, par laimi, pirms mēs pirmoreiz sastapāmies, par šo nelielo niansi painformēja. Nu, bet Angli Ar To Šalli, protams, ka nepainformēja neviens (Džons bija lupatās un Ričardam arī bija ņedotovo, domāju, ka viņiem abiem pašiem bija stjobs jau no Lorensa kontakta ar Angli Ar To Šalli ).

Koroče, es domāju, ka Šalleszellis bija līdz nāvei pārbijies. Nu, bet es nebiju tā domājis to, džeki... Bet nevaru pārstāt smieties.

Upd: iedomājos, ka varbūt jūs ar viņu nemaz neuztusojāt.
Priekšvēsture tam visam ir sekojoša:
Es viņam (anglim ar šalli) jautāju - ko viņš dara Latvijā, what's your business here, viņš man saka: "esmu advokāts, kurš šeit atbraucis uzspēlēt futbolu!" (man pirmā doma bija - "Ventā"?).
Šajā momentā Džons ietaurējas - viņš taču melo!
Tad nu es arī izdomāju, ko viņam tādu labu sadirst.
Kaut arī tagad liekas, ka Džonam nav bijusi taisnība.

( storijs )
.

Uz Lieldienām ir paredzētas tādas kā attiecības ar Jēzu, tad nu es varētu ņemt un publiski izsūdzēt kādu grēku. Jā, es vienreiz mūžā esmu ņēmis kukuli.

( storijs )