In The Name Of Work

Neko šeit kādu laiku neesmu ierakstījis, jo biju aizņemts ar maza un omulīga vienistabas dzīvoklīša remontdarbiem un labiekārtošanu. Moja maļeņkaja preļestj. Visas rokas gan sāp un pirksti atsisti. Bet stāstīšu ne par to; pastāstīšu, kā 4 pieauguši vīrieši 6,5 stundās ir spējīgi izjaukt vienu veselīgu skapi pa detaļām! Stāsts norisinās Jūrmalā, tā dalībnieki ir :Kalniņa k-gs (kura monologa formātā arī centīšos visu izstāstīt), jūsu nepadevīgais kalps martcorE, kā arī B. (pievienojas vēlāk) un K.

 

/ar glāzīti rokā/ Veči, nu tad vienu paņemam un ķeramies pie šances! Uh, ka aizgāja. kož virsū gurķīti, pīrādziņu! skaisti šeit, kā atnāks vasara - tāds gaiss! /svētlaimē aizver acis uz kādām 10 minūtēm, kamēr pārējie darbojas ap siļķi kažokā. pēc tam acis atver un sapņaini nosaka: / nevajag ar steigu, nevajag ar steigu. un kāpēc man elektrību atslēdza. viens kilovats tik notērējies? Iešu vēlreiz paskatīšos tā nevar būt, iešu  pie kukuvasa, prasīšu, kāpēc par vienu kilovatu visai mājai jāgriež elektrību nost! jopcik bumbiņ, nojūgušies viņi visi ir. paskatīsimies elektrību, bet tagad paņemam vēl pa vienai /pārējie azartiski salej glāzītes/ nu tad par mierīgu līdzāspastāvēšanu!

 

/Kalniņa k-gs un K. aiziet skatīties skaitītāju, pēc 40 minūtēm atgriežas ar 0,3l rokā/

 

Kā gan es varu zināt, ka man no mitruma izsit. He-he-he! /tikmēr K. sēž ar flaķenēm rokā un stāsta stāstu par savu nesen mūžībā aizgājušo māti. Stāstu intensīvi klausās mana vecmāmaiņa, kamēr Kalniņa k-gs regulē radioaparātu. Tiek panākts efekts, ka no aparāta iznāk savāda šņākoņa/ Re, ārzemju mūzika arī mums ir! Angļi! Mārtiņ, iztulko, ko šitie dzied! /par jūras šalkām, nosaku, uzspraužot uz dakšiņas nepaklausīgu marinēto gurķīti/ eh-eh, mums mājās ārzemju mūzika, bet jums nav nekā - pūt nu Kalniņkungam dirsā! / šis ir adresēts monolītajam K., kurš sāk aizvien vairāk nobriest darbam, tikmēr Kalniņš ņemas ar radioaparātu, 0,3 tukšojas/ Nu ta ķeramies pie darba!

 

/visi pieceļas kājās. caur atvērto logu dzirdams ķērciens: "Man te ir puspipeles silta ūdens!". tur ir ieradies B.visi apsēžas tikpat ātri, cik piecēlās/

 

Nu, un tu tad tu ņem to svečturi?! Četrarpus latu, atdodu. Nē, nevis es tev piemaksāju, bet tu man. Man vēl ir plaukts, kur var ielikt kompaktdiskus / šajā brīdi monologa autors sāk lēnām, bet nenovēršami pieslēgties visuma kopējam saprātam/. Galvenais  viņu - pieskrūvēt kaut kur /draudīgi vicina  rokā āmuru/  Visu izdarīsim, mums nekur nav jāsteidzas. Nu tad -  uz  mierīgu līdzāspastāvēšanu! Man jau tas pumpis arīdzan dod laukā sarkanu ūdeni. Un pārstāj rīt to Viagru! Re, man mati tikai no viņas ceļas gaisā. Biju šorīt pie frizieres, tad tur Žanete manai māsai iedeva pa muti par tās pašas mutes palaišanu. Vo, kas pasaulē notiek. Tad tev ir tie kompaktdiski? Ejam, pieskrūvēsim. Kāds skapis? Āāāāā, mēs taču skapi gribējām jaukt, nu tad ejam.

 

/domīgi staigā ar āmuru rokā ap skapi, tad nemotivēti iejauc ar viņu pa skpaja griestiem/ Labs skapis! Pagrieziet skaļāk ārzemju mūziku! Davai, taisam viņam muguru vaļā. / es sāku skrūvēt vaļā pirmo skrūvi, taču operācija nebūt nenoris tik raiti, kā gribētos. Apjausma atnāk pēc pāris glāzītēm un ne man/ Klau, laikam es tās skrūves, kad liku viņu kopā, būšu ar āmuru sadzinis iekšā. Nu, tad, davai.arī  izsitīsim ar āmuru ārā /nākamais trieciens pa skapja augšu, monologa autors tiek nomierināts/. Šitā mēs viņu vaļā nedabūsim.

 

K., aizej pēc knīpstangām. Jā, pie reizes paņem arī vienu nulle trīs. Mēs taču cauru dienu ar to skapi neņemsimies?! Nu, kusties, kusties. Reku tev drusku naudiņas. Tā, pie kā mēs palikām?! /paskatās pa logu un dod vadošos norādījumus/ Ja, paņem knīpenes un divus nulle pieci! Ja? Tagad mēs varam mazliet atpūsties. Pasēžam, pasēžam. Uz kapiem būtu jāaizbrauc. Tur piemineklītis, puķes visādas... Kur es savējo lejkannu esmu licis? / aiziet meklēt lejkannu, atgriežas ar diviem nulle pieci un K. / Lūk, arī varam sākt strādāt!

 

/sākas drabs, kurā cilvēki viens otram traucē un reti darbojas konstruktīvi/ Vo, skaties kas par mērkaķa statueti. Kopā ar kompaktdiskiem vai platēm itin friši izskatīsies!

 

M: Man vajag mērkaķi!

B: Man arī vajag mērkaķi!

M: Lats divdesmit

B: Lats četrdesmit

M: Divi lati

B: Divi piecdesmit

M: /cerot ar solīšanas tempu apdullināt oponentu/ trīs desmit!

B: /mocas/ četri!!!

M: četri divdesmit!

B: a tev ir tāda nauda līdzi?

M: /meloju/ protams!

B: es esmu dzimis mērkaķa gadā, tāpēc mērkaķi vajag man.

M: a es esmu pūķa gadā dzimis. Ja tu vari samainīt manu mērkaķi pret savu pūķi....

B: /saskumis/ nav man pūķa.

M: ta neko. Nav pūķa – nav mērkaķa. Gādā pūķi – būs mērkaķis!

B: /zvana pa mobilo sievai/ klausies, mums mājās ir kāds pūķis? Man te vienu mērkaķīti vajag...

Pa Telefonu: /cenzēts/

 

Da mums skapis jāskrūvē. Paņemsim pa vienai – lai katrs dzīvotu vēl simts gadus! Muguru viņam vajag izņemt ārā. Tā, tā... Kas jūs sadzērušies esat? Man redz kur kristāls glāzēs – pieci kilogrami būs. Ko, izvākt? /seko trieciens pa skapja augšu/ Jūs jau to kristālu neskrūvējiet. Bet, redz, kā tajā dzīvē jocīgi sanāk – sākumā ārzemju mūzika un skapis, bet beigās pat mērkaķi neviens nevar savākt. Nu tad par brīvu Latviju! Starp citu, man ir LPSR karogs un septiņpadsmit parūkas. Es esmu aktieris, joptv. Es esmu ugunsdzēsējs. Man pat ir jaka.

 

/pēc mirkļa atgriežas ar atribūtiem, mēs ar B. Iespraužam zemē pie mājas durvīm LPSR karogu, Kalniņa k-gs ir galvā uzmaucis blondu, čirkainu parūku/. Es taču izskatos pēc tās Slokas maukas, vai ne?! / visi atzīst, ka viņš izskatās pēc tās Slokas maukas/ Paņemam vienu „interesei” (tā arī pateica, es biju uz pakaļas) un tad skrūvējam vaļā! Eu, bet vajag ūdeni kafijai, ejam sapumpēt. Man tikai pumpis ir drusku salūzis. Saņematies, veči! Šo pumpi ieraka mans tēvs... /turpinājumā visi skatās kādas 20 minūtes uz pumpi/

 

Vienu – par mierīgu līdzāspastāvēšanu! Noņemšu parūku, noņemšu,. Mums ir knīpstangas, tūlīt visu dabūsim laukā. Negāziet man viņu virsū, ko nozīmē „pats ar galvu iejaucos”. Darbs jādara, nesaprotiet, vai. Trīs pimpji nevar skapi izjaukt. Velv, velc, tur...Nu tad par mierīgu līdzāspastāvēšanu! Izejam verandā.....