Šonakt biju aizgājis uz leģendāro kiosku pēc 200g. Tukša blašķīte bija līdzi. Ienāku, izraisās dialogs ar pārdevēju: - Labvakar! (trijos naktī, bet kas man ir jāsaka "arlabunakti", vai?!)
- Kur ir jūsu trekteris?
- Piedodiet, kāds trekteris?
- Nē, nu vispār jau, bez trekteriem pasākuši nākt.... noteica pārdevēja un griezās pie apsarga.
Pēc mirkļa apsargs atgriezās un iedeva man vietējo firmas trekteri caur kuru blašķītē var ieliet zināmos 200g.

Starp citu, mans labākais draugs (ļoti asociāls tips) nezin divus vārdus: "trekteris" un "antresols". Tas pierādījās laikā, kad mums abiem patika uzspēlēt "Karātavas"...

/excerpt/ reiz mēs spēlējām ģeogrāfiskās "Karātavas". Tajās varēja iekodēt pilsētu vai upi, vai kalnu, vai ko tādu, bet tam bija jābūt vienam no trijiem krutākajiem valstī. Mani nogalināja ar vārdu "Miškolca", kas laikam ir Rumānijas (vai varbūt Ungārijas) trešā lielākā pilsēta. Ilgi plātīju muti kā no dīķa izmesta zivs - mans draugs laikam nebija nakti gulējis, lai izstudētu enciklopēdiju "Planēta". Bet vārds "Karātavām" ļoti labs, piekrītiet?

 ...tad, lūk, viņš pusdienu nēsājās apkārt, lai noskaidrotu, kas ir šis mistiskais "trekteris". Vecākiem prasīja. Kas ir savdabīgi, vecāki arī nezināja. Man nācās atnest no sava dzīvokļa un molča parādīt. Piltuve! - priecājās NL - Piltuve! Latvietis, īstens latvietis, ibiomaķ.
Toties skapi es vairs nevarēju no mājām atnest, lai cik arī to man ļoti gribētos.
 - Kas ir antresols? , taujāja mans labākais draugs.
 - Augšējie skapja plaukti ar durtiņām, es teicu. NL skapim nebija nekādu augšējo skapja plauktu ar durtiņām. Viņam bija vienkārši skapis. Viņš skatījās uz skapi un brīnījās:
- Augšējie plaukti tipa ir augšējie plaukti.
- Ja ar durtiņām - tad antresols, es atbildēju

.