labi skaļa S.O.A.D. mūzika uz austiņām un cukurs, lai noturētu sevi nomodā. pēdējās naktīs gulēt ievilkties izdevies tikai ap puspieciem. un nu jāmēģina piebeigt aizkavātie parādi. jā, ir tikai kāda otrā nedēļa, bet jau ir kaudzīte parādiņu. tā tik es protu.
šī vakara atziņas -
pirmkārt, kāruma sieriņš izlīdzina visus negludumus cilvēku attiecībās.
otrkārt, manai tējai ir trakumsērga, jo tā puto.

piektdien klasesbiedru tirdīšana uz pēdējā zvana pasākumu, kad pati laižos lapās, jo gribas pelmeņus ar sieru. pa dienu mazais breakdown, bet tad jau savācos un pabiju uz lekciju, uzzināju šo to jaunu, šo to ne tik jaunu. secināju, ka drausmīgi sen nebiju sastapusi visus tos cilvēkus un ka tomēr sasodīti labi ar viņiem pavadīt laiku. pēcāk viss bars aizčāpojām līdz jūrmalai. perfekts saulriets, kuģi, dzīvā mūzika. lieliska aina. tad jau apciemojām ar māsu a. pamalkojām vīnu un parunājāmies. mājupceļš trijos naktī uz velosipēda, kad 15 minūšu laikā kādas 54 reizes pasaki, ka šonakt mirsi, arī bija savdabīgi tīkams.
nākamajā agrajā rītā ar tējas termosu rokā aši dipināju uz izbraukšanu uz aizputi. saulaina diena, mazais nogurumiņš no miega trūkuma un kāsēšanas, un galvas mēģināšanas uzsprāgt. jauka mise un klaigāšana, jo jāpārbļauj pāri pa četrdesmit mazu bērnu. veiksmīga par velti tikšana atpakaļ uz liepāju kopā ar n. tieši laikā, lai uzspētu iegādāties deli snack frī, ar kuriem remdēt vēdera burkšķēšanu, un mierīgs dzelzs vilka koncerts folklorīgā noskaņā. čapinājiens uz mājām, lai atrubītos uz stundiņu, lai nebūtu pilnīgs zombijs. video saruna ar brāli un māsu, kuri norvēģijā malko sidru. virtuāla saskandināšana un daudz smiekli. savākšanās un došanās uz rumuļa ballīti, lai pabalstītu mazliet a. super atmosfēra un pāris dīvaini cilvēki. pēc došanās pēc ābolu pīrāgiem sekoja trakākā cirka spēle ever un tad animāciju skatīšanās, līdz acis sāk krist ciet. nakts sarunas ar māsu un tad jau mājās.
piepampis rīts ar suliņu un mises apmeklējums. kavēdamas laiku ar l. un māšeli izpletāmies pie kanālmalas, dzērām kefīru un brokastojām. tik jauki saulaini. nu jau pikniks ar ģimeni un n.
rīt vēl jāaiziet uz skolu nokārtot pēdējie parādi, un tad jāuzsāk atveseļošanās kūri. citādi klepus sāk plēst iekšas un nogurums jau nenormāls.
ā. un uzrakstīja ch. no apmaiņas. apvaicājās kā sokas un tamlīdzīgi. savdabīgi. daudz kas savdabīgs pēdējās dienās.

sidrs un šokolāde sēžot kāpās, galīgi nav uz mācībā rosinoša atmosfēra.
un mani kaitina tā šņaukāšanās, kakla un galvas īdēšana un temperatūras sajūta.
un tā es turpinu atlikt darbus ar vien uz pēdējo mirkli.
āh, un nedēļas nogaļu plāni sāk pārslāņoties pamatīgi. juceklis čuķ.

ahh. gribēju šodienu pavadīt mācoties.
sanāca klausīties labu mūziku.
jābrauc uz liepāju satikt z. pirms arī viņa kaut kur aizlaižas.

šodien jāaizčāpo apciemot mazo kājtraumēto draudziņu. jāpalūko kā šai tur sokās un tā. sen nav sakampts tā kārtīgi.
ehh, tad jau mise, jāiepērk kaut ko vakariņām, jāiziet paskriet un tad mierīgs vakars pašai ar sevi un pāri palikušajiem mācību darbiem.
jā, tāds ir plāniņš.
aiziet!

ir jauki mazliet pavadīt laiku ar radiniekiem.
jāiet snaust. arī šodien savu daļu darbu esmu padarījusi, vēl rītdien šis tas. nākamā nedēļa un jā.
nai nia. kaut kā īpatnēji.
ā un bija šampanietis un jaunā seriāla sērija.
vienkārši saulē snaust, ar cilvēkiem, kuriem gribas parunāt par to, ko vēl nezini par viņiem. baudīt mirkli. nav vajadzīga mūzika, pietiek ar dzīvi skanam fõnā.

drausmīgi sakrājušās visādas lietas, kuras jāizdara. esmu darbos līdz ausīm. sāk apnikt, it īpaši šādā laiciņā.
tomēr vēl tikai šī nedēļa, mazliet vēl nākamā. tad jau...!
bet nu vismaz viens no lielajiem darbiem smuki pabeigts un viens no lielajiem kontroldarbiem pārrakstīts.
varētu pat tā -

pāris dienas jāiztur, kamēr nav nekā cita, kas novērstu manu uzmanību.
tad jau atgriezīsies māsa, sāksies brīvās dienas, beigsies gāvēnis. lieliski apstākļi.

ir jauki paņem vēlo rītu un ierasties skolā vien ap divpadsmitiem.
lēnām mierīgi pamožamies, paklausamies labu mūziku, palūkojamies labas bildes, lēnam pabrokastojam..
pēc skolas beidzot jāaiziet uz norunāto tikšanos ar ārstu. tad nu redzēs kādus izskaidrojumus sagudros maniem simptomiem. galvenais, lai to visu varētu dabūt prom.
un man patiesi svarīgāks ir process. vakardien brālis teica, ka es tāda labi noskaņota atgriežos no scenogrāfijas[tekstā turpmāk vienmēr pieminēta tā, lai arī tā nebūt nav scenogrāfija. tā vienkārši ir vieglāk noformulēties] un tā patiešām mazliet ir! lai arī pagaidām man neko sakarīgu izdomāt vai saskicēt neizdodas, tomēr mīlu to procesu. mīlu vērot radošus cilvēkus ideju rašanās procesā. mīlu novietoties netradicionālā vietā telpā un mēģināt kaut ko no prāta izlobīt pati. ehh.
un nu, ja šis skaistums ir tevī, ej dzīvē un dāvā to citiem.

Joined at the soul with a pair of headphones
We need nobody to let ourselves go

scenogrāfija pārvērtās par grafisko dizainu, kas patiesībā man der pat vairāk. būs savdabīgi, jo neesmu neko tādu līdz šim mācījusies, bet uzmēģināt jau var.
tikko beidzu piepalīdzēt citiem ar angļu valodas darbiem. derētu sākt ķerties pašai pie savējiem.
šodien atmetu došanos uz v.m. savādāk šonedēļ mājās nesanāktu pabūt, nu sencīšiem acīs parēgoties. pa vidam mēģinājumi un tādi nieki. tad jau redzēs, kādās krāsās iekrāsosies nedēļas nogales pasākumi.
vakardien bija kakao vakars.
ps. lūpā košana palīdz daudz kur. gan, kad jāpatur mēli aiz zobiem, gan, kad jāatsauc sevi atpakaļ dzīves realitātē.
nne nne nnē. es taču pie tā strādāju.
būs jākož tai lūpā biežāk.

He's gonna change
Gonna change his ways
Gonna change
Gonna change his ways

huhh, pēdējais punkts un darbs ir pabeigts.
tagad atliek vien doties pelnītā miegā, cerams, baudāmā.

vīnojam par godu mammas dzimumdienai.
rīt uz rīgu. alot brenguli. nākamā dienā baudīt jaunā rīgas teātra izrādi - latviešu mīlestība.
skolā bija jautri.
and it's still some kind of misfortune.
ps. jā es vairs nerakstu.

vai es tik tiešām tikko uzņēmos rīkot klases pasākumu šai tik pasīvajai un pret visu negatīvi vienaldzīgajai klasei?
hell yeah, un es grasos noorganizēt tīri vai jauku.
laikam esmu nojūgusies.

šodien bija īpatnēja diena.
cilvēki bija īpatnēji. smieklīgi īpatnēji.
pēc ilgiem laikiem satiku arī veco klasesbiedreni/draudzeni. tā intersanti.

tikko runājos pa vadiem ar mazajiem norvēģu bērniem. since when I feel comfortable again being around kids ?
ceturtdien pavadīju jauku vakaru ar pāris cilvēkveidīgajiem muzicējot dziedot. tā īpatnējāk nekā parasti. ar bezbailību un bezkautrību, starp cilvēkiem, kurus nezinu. ja neskaita cilvēku, kurš manī rada pārliecību, ka ir harmonijas un miera atspoguļojums cilvēkveidīgā tēlā. jā, tajā meitenē ir kaut kas īpašs, un es labprāt pavadu ar viņu vairāk laiku. it īpaši man patika mūsu pagājušās nedēļas nogales kopīgie prieki par saksafona skaņām un to, cik mirklis tad bija perfekts ar savu netradicionālu vienkāršību. ehh. dzīve, tajā ir kaut kas tik skaists. jā, ceturtdien nolēmu, ka jāatsāk mazliet attīstīt savas minimālās muzikālās dotības.
pēdējās dienas staigājot puteņos paņēmusi mani iedvesma. man ir variētu izmēru, krāsu lapas un daždažādi rīki iegādāti. es nezinu kāpēc, vienkārši likās, ka vajag ar tiem kaut ko iesākt. apzinos jau, ka drīzāk jāpievēršas galu savilkšanai un to jau es arī darīšu, tikai pa vidam plānoju savilkt mazliet kaut ko kopā ar savu dzīvīti. nē, nejau sakārtot, kur nu. vienkārši kaut ko, es nezinu kā to paskaidrot.
ps. šorīt aizgulējos. sapņoju, ka cepu kopā ar vienu puisi karbonādes, bet nez kāpēc iedarbojās signalizācija. tā sapņa signalizācija izrādījās zvans uz stundu, kuru dzirdēju pateicoties retajai naktsmāju maiņai. heh.
vienu vakaru vērsās pārdomas. pārdomas par to, cik daudz varam viens otram dot. cik daudz varam sniegt, darot to kopā.
individualitāte. jā. es jau nu to noteikti zinu, bet cik gan daudz iespēju un dāvanu mēs palaižam garām, noslēdzoties savā dzīves kastītē. palūkojies apkārt.

pabeigts !
tikai cerams, ka tagad varēšu aizmigt.
un jau atkal mājās nerādīšos tuvākās četras dienas. ehh.

labi stipra tumša kafija un ekonomika.
aij piedod sirds. nāksies vienu vakaru pieciest, kā nekā sen neesmu tevi mocījusi.

mana draudzene imunsistēma mani jau atkal ir pametusi. sēžu niezošu degunu, sāpošu kaklu, galvu, tekošu degunu, temperatūru un sliktu dūšu jau otro dienu. imūnsistēmai nospļauties, ka man daudz kas jādara, tā nu man nospļauties, ka organismam nepatīk, ka turpinu skraidīt un muļķības darīt.
tikko mazliet palūkojos trūmena šovu. laba filma. tā kā vairāk neturu un rubos ārā, un nespēju koncentrēties iešu čucēt, bet pēc piecām stundām - augšā ! turpināt iesākto.
čau dzīve!

šodien atka sanāca uzņemties dažnedažādos uzdevumus, kurus ašā knašā laikā jāpaveic. tā jau nekas, man jau patīk kaut ko rosināt un domāt, citus ieprieināt, radoši izgudrot un pasniegt ar pa retai reizei, bet smieklīgi muļķīgākā lieta klāt pie visiem pārējiem darbeļiem, esmu iemesta volejbola komandā. jā. civlēks kuram rokas izskatās tā it kā būtu ierautas zāģi, jo pēdējā laikā esmu īpaši veikla uz sevis savainošanu. kādreiz tik traki nebija, bet nu esmu pēdējo dienu laikā iegriezusi rokā reizes četras, vienreiz pierāvu pie krāsns restes, palikusi liela rēta, šodien mazliet trāpīju ar cirvi rokai - reizes piecas[ līdz šim manā mūžā man nebija gadījies vispār kaut ko tādu izdarīt] un vēl uzlēju verdošu eļļu uz rokas[kas gan tika labots aši ar krējumu virsū, lai arī cik dīvaini, bet līdz] un pāris atlauzti nagi, nav īšti savainošanās, bet ja līdz ādai tad sāpīgi.
bet nu, tas jau ne pa tēmu. redziet, esmu ielikta mūsu volejbola komandā, bez taujāšanas. ja tas tiktu izdarīts kaut kad vasaras beigās, es neiebilstu, tad man tīri labi sanāca. nu ne labi, bet nebija arī slikti. jāatzīst, esmu ļoti atradusi.
šodien pēc skolas aizčāpoju tādā mierīgā noskaņojumā uz humpīšiem, jāatzīst, ieguvums nulle, bet es mēģināju. atlikušās pāris stundiņās nolēmu paspodrināt dzīvokli, tai skaitā ledusskapi. ziniet, man liekas, ka tāds cilvēku savienojums kā es un k. nedrīkst dzīvot vienās telpās divi vien. viņš - neizlēmīgs-darbu cilvēks, kurš pārtiek no burgeriem, kad krāsnī stāv sacepumus un es - haotisma iemiesojums ar neizlēmības, slinkuma un nelīdzsvarotības piesitienu, kurš pat dzīvot vienā mājvietā neprot. rezultāts ir tāds, ka es šodien izsviedu ārā maisiņu pilnu ar visādiem pienproduktiem, kuriem jau laiciņu kādu beidzies netikai uz iepakojuma rakstītais termiņš, bet arī pavisam noteikti lietojamības termiņš ar.
jā, tāda nu dieniņa.
jāiet laikam nosnausties. saldu dusu!

šorīt piecēlos tā paagri, lai lēnām varētu savākties. tik dīvaini celties, kad pie debesīm vēl zvaigznes spīd. nepagāja ne pāris mirkļi, kad lēca saule - lielisks skats. izrādās agri rīti mēdz būt patīkami. un šī vakara saulriets arī bija skaists. tādos mirkļos ir liela škrobe, ka nav man šīk fotoaparāts.
pirms brīsniņa pa radio101 skanēja tā foršā franču dziesma, vienmēr esmu gribējusi viņu sadabūt rokā, bet nekādi nesanāk.
šodienu aktivitātes ziņā noņuņņoju, bet mazliet piekopu tos vecos dvēseles koferus. mazliet jāsakārto un jāaizraksta nenosūtāmas vēstules tiem cilvēkiem/notikumiem, uz kuriem varbūt manī vēl kaut kur no seniem laikiem ir aizvainojums vai sāpe. tā jau tagad nekā tāda nav. ir kontakts sakarīgs, vai ja vispār nav kontakta, arī nav problēmu, bet tajā pagātnes es, tas viss kaut kur laikam sēž.
tā teikt pamazām pieķeros klāt ne tikai ētiskās vides sakārtošanai, bet arī dvēseliskās. jādarbojas jau ir, ja grib uzturēt sevi pie sakarīgas dzīvošanas.

pilnīgi prasās, ka varētu pa skolu pārvietoties pidžammā, lielās čībās un kakao krūzi rokā. mm.