![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kādā veidā, Tu, manu mazo draudziņ, mēdz sabradāt savas ģimenes cerības?
Es, piemēram, neprecos un nedzemdēju bērnus - tas ir Vislielākais grēks pret dzimtu. Mājās man nemēdz būt kārtība un es negribu dzīvot kopā ar māti, bet tas ir mazāk slikti. Protams, es būtu varējusi arī dabūt labāku darbu un pelnīt vairāk, taču tas Ģimenei ir mazāk svarīgi, nekā man pašai.
Es, piemēram, neprecos un nedzemdēju bērnus - tas ir Vislielākais grēks pret dzimtu. Mājās man nemēdz būt kārtība un es negribu dzīvot kopā ar māti, bet tas ir mazāk slikti. Protams, es būtu varējusi arī dabūt labāku darbu un pelnīt vairāk, taču tas Ģimenei ir mazāk svarīgi, nekā man pašai.
Un neesmu otru reizi apprecējusies. Tas otrs.
Laikam tak viss (kopš es radu tusos vairs nepiedzeros):)
bet atlikusii gjimene vairs iipashi neprotestee pret shito..;)
Manai "ģimenei" sen ir skaidrs, ka man nevajag strādāt, bet palikt mājās, un rotaļāties.
Pat, ja stipri piedomāju, arī bērnībā neatceros, ka kāds būtu gaidījis no manis dižu vijolnieku iznākam vai ko tamlīdzīgu.
Māmiņa gan nav atmetusi cerības un, kopš strādāju Sistēmā, neaizmirst atgādināt par to, ka man noteikti jātērpjas pieklājīgā mētelītī, jo es taču strādāju Tādā Vietā!
Nu jā, vēl māmiņas cerības un sapņus par skaistu un pieklājīgu meitu es grauju, ģērbjoties sportiskā apģērbā un pārāk reti mazgājot laivošanas drēbes, no kurām nes pēc adrenalīna.
Ar to, ka neraugoties uz bērnu, es neesmu mājas pele.
Ar ik pa laikam mainītām darba vietām /Jāteic gan, ka visās esmu kāpusi pa karjeras un atalgojuma kāpnēm/
Vairāk patiesībā ir to lietu, kas liek slikti justies man nevis ģimenei, jo viņi par visu nezin.
Mans bradāšanas paņēmiens ir tas, ka es neesmu caca un arī ne vismaz!!! šķirtene.
un man nav nu ne vismazāko sirdsapziņas pārmetumu.
Ja mana māte vairāk zinātu par mani, tad teiktu tāpat :)
ilgu laiku bija teksts par "darbu specialitaatee", kursh man nekad taa ar nav bijis
tad ilgu laiku bija teksts par "darbu vispaar" un ne jau kaadaa kaarteejaa kroguu. nu man jau ir 1 nedeelja darbs ofisaa (lepni!)
veel ir teksti par magjistru
un par iespeejamiem mazbeerniem, peec kuriem es iipashi netiecos (vinjai mazbeerniem, protams, ne man)
par paaraak daudz vazaashanos apkaart pa naktiim un alkohola lietoshanu (labi ka nav zinaami iistie apmeeri)
bet paari visam un visu laiku nu jau vairaakus gadus: KAD tu beidzot domaa pieaugt!?
Nē nu vienmēr var jau vēl labāk, protams.
Vēl es pārāk maz laika ziedoju pamperu mainīšanai, neko nesaprotu no poliklīnikām un laikapstākļiem piemērota apģērba, kā arī kārtējo reizi neesmu iztīrījis akvāriju un aiznesis stikla vates ruļļus uz pagrabu.
Citādi gan esmu paraugs, jo viņi uzzina tikai labās lietas. :D
Tā kā manējie tur tikai rūpi par mums, kas absolūti nav apgrūtinoša, drīzāk ļoti patīkama ;)
Jā, šajā ziņā viennozīmīgi man ir paveicies.
vēl es par agru sāku smēķēt un lietot alkoholu. nu bet tā ir pagātne. tagad es brīvdienu rītos ilgi guļu un nepieskatu bērnus, negatavoju regulāri siltu ēdienu, kā arī mēdzu dienām ilgi nesakopt tur traukus un istabu. man neko pat vairs nesaka, bet es zinu, ka mammai tas nav pieņemami. bet pa lielam laikam tagad viss ir labi. galvenais, man ir bērni un vīrs, ar to vecāki ir ļoti apmierināti...