Kurvjzieža kontemplācijas

krii

26.6.08 16:16

Kādā veidā, Tu, manu mazo draudziņ, mēdz sabradāt savas ģimenes cerības?
Es, piemēram, neprecos un nedzemdēju bērnus - tas ir Vislielākais grēks pret dzimtu. Mājās man nemēdz būt kārtība un es negribu dzīvot kopā ar māti, bet tas ir mazāk slikti. Protams, es būtu varējusi arī dabūt labāku darbu un pelnīt vairāk, taču tas Ģimenei ir mazāk svarīgi, nekā man pašai.

• 59 raksta
• ir doma

• puce

  26.6.08 16:51

  

  Da jeb kā. Vēl nav bijusi tāda reize, kad Dārgā Māte uz kādu manu pārmaiņu dzīvē būtu reaģējusi ar "Vai cik jauki!". Ja neskaita tās retās reizes, kad viņa savu viedoklīti ir paturējusi pie sevis (vismaz verbāli), lielākajā daļā gadījumu reakcija ir "Priekš kam Tev to vajag?! Vai Tu vienreiz nevarētu darīt kaut ko normālu?!" etc. Ar tēti man manā pieaugušo dzīvē darīšana vairs nesanāca :-(

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • lavendera

    26.6.08 16:54

    

    Vai tu gadījumā neesi mana māsa??? Teksti, ko saņemu, ir tie paši :D
    
    Mans bradāšanas paņēmiens ir tas, ka es neesmu caca un arī ne vismaz!!! šķirtene.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • puce

      26.6.08 17:09

      

      Pieņemu, ka arī šajā ziņā esmu ģimenes (mātes) cerības neattaisnojusi - viņa apgalvoja, ka es nekad neapprecēšos - kas mani ņems! Kur nu vēl pie 3 bērniem tikusi...

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • puce

      26.6.08 17:11

      

      un par tām māsām - nē laikam :-))) lai gan man reizēm gribās, kaut man būtu bijusi māsa - nu kaut vai Tu :-pDDDDD

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • lavendera

        26.6.08 17:21

        

        tev neviena TĀDA māsīca nebija?

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • puce

          26.6.08 17:35

          

          nea. Man pat vienīgo īsto draudzeni atņēma, kad viņas vecāki aizgāja bojā un viņa pārcēlās pie vecmāmiņas.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais

  • krii

    26.6.08 16:55

    

    Nja. Starp citu, man arī ir priekšstats (varbūt - ilūzija), ka tēvs manu dzīvesveidu būtu pieņēmis daudz saprotošāk. Bet to jau mēs nekad vairs neuzzināsim.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • puce

      26.6.08 17:09

      

      Vīrieši vispār mazāk iespringst uz gaidām. Tas ir sieviešu jājamzirdziņs, man liekas.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • antuanete

        26.6.08 17:40

        

        Mhm, mans tēvs arī nekad nav izrādījis, ka kaut ko no manis gaidītu.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

  • sirdna

    27.6.08 13:57

    

    Arī tad, kad nogrābi Rīgas smalkāko vīrišķi?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • puce

      27.6.08 15:39

      

      tā bija tā reize, kad viņa paklusēja. Ar acvīmredzamu izteiksmi: "tāpat jau Tev tur nekas nesanāks!"

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais