Ja šeit: patiesi paveras priekškars uz džemtlmeņu klubiņa apspriežu tematiku, tad jāatzīst, dārgie Cibas kungi, ka dažos no jums esmu vairāk nekā vienkārši vīlusies.Sūtiet vien šurp savus kailfoto, gan jau mēs sameklēsim arī kādu bābu bariņu, kam, vīnu dzerot, gribēsies ierēkt par jūsu krāniem.
UPD.Diemžēl, labojot ierakstu, lai nepārprotami varētu redzēt linku, nejauši pazaudēju komentus.
Nē, es necepos par Unpy jociņiem poručika Rževska stilā, es cepos par to vīrišķās komunikācijas dimensiju, kas iezīmējas TIEŠI citētajā diskusijas fragmentā un par riebumu, ko man izsauc doma, ka svešu, tīklā sameklētu bilžu apņirgšana varētu būt nevis viena loha izgājiens, bet visa džentlmeņu klubiņa izprieca.
Lai nu kā, tas nav tā, kā izskatās.
Par viiru_lietas runājot, vienīgais, ko pēc vakardienas un šodienas tekstiem varu teikt, sieviešu galvās pupi aizņem daudz lielāku vietu, nekā vīriešu, kas ir diezgan vienkārši izskaidrojams - vīrieši vienlaicīgi prātā var paturēt tikai vienu pāri šo tik neviennozīmīgi vērtēto dziedzeru, kamēr, kā izskatās, daudzas 24 stundas dienā savā galvā tur savus pupus, citu kaut kādu beibju pupus un visu pasaules sieviešu pupus.
Aicinātu atcerēties, ka lielākā daļa jūsu pupu smukuma ir jūsu galvās, uz to arī paceļam glāzes!;))
daži dīvaiņi, kas sareģistrējušies dies viņ zin cikos portālos norāda tikai par šo dīvaiņu centību nevis par vīriešu dzimuma izplatītajiem paradumiem
ielien jebkurā portālā ar vīriešu/sieviešu profilu da jebkādu nav svarīgi - un pabrauzē tās krānu bildes, ja vari izturēt ilgāk par minūti - salīdzini ko redzēji vienā un otrā portālā - tak pat neveicot pierakstus un neesot fotogrāfiskai atmiņai secinājumus var izvilkt pat tik tups radījums kā es - pat domāšanu nevajag ieslēgt - vienkārši kā dubultbilde ar uzrakstu atrodi trīs atšķirības
Kas attiecas uz citēto diskusijas fragmentu - mana humora izjūta tam patiešām ir ļoti par īsu, un man ļoti negribētos uzzināt, ka tajā paustā attieksme ir raksturīga arī man personiski pazīstamajiem Cibas vīriešiem. Viss.
bābiskumavīrišķības pakāpei es nespētu aizvilkt, lai cik es arī dusmīga nebūtu un lai cik man arī neliktos, ka to jūs būtu pelnījuši. Zini, es pat ne reizi dzīvē neesmu pieredzējusi sarunu, kur sievietes apspriestu kādu vīriešu krānus - nevienu pašu reizi no visiem maniem daudzajiem meiteņu tusiņiem.Visādi citādi - neticēsi, nav man savu kailbilžu, paņem taču dajebko no interneta, nav žēl, tiešām:))
Ā, paga, ņemu savus vārdus atpakaļ. Pliki krāni tiek vispārējai apskatei izstādīti biežāk nekā pliki pupi. Vārtrūmēs un mazāk diskrētās vietās čurātājus manuprāt var biežāk redzēt nekā sievietes, kas publiskās vietās vispārējai apskatei izkarina plikus cičus.
Vai nevar paiet kaut aiz koka?
Un tādus skatus es esmu redzējusi tikai Latvijā.
Tomēr visi zina ka viņš čurā, kaut neredz.
Es zinu, ka Tu arī reizēm čurā, tikai neredzu.
Atvainojiet, ka iejaucos, bet novērojums varētu būt diezgan trāpīgs. Par laimi, tusiņus dažreiz glābj tas, ka ne visi vīrieši (vai daļa ne visu laiku) ir ir tik vienveidīgi.
Es jau nesaku, ka visu laiku! Un patiesībā ir dikti veselīgi tādi viendzimuma tusiņi - laiku pa laikam;)
Un šīs lietas atšķiras ar attieksmi pret dzīvi, visu notiekošo. Pieaugušie visu ņem smagāk, nopietnāk. Viņi vairs nespēlējās tā no sirds un rajona. Un tur ir drusku škrobe, ka es nekad vairs nespēlēšos ar lellēm, vai ja arī spēlēšos vajadzības spiesta (piemēram, ar meitu vai mazmeitu), tad bez īpaša azarta, izjutot to ka pienākumu, ne izklaidi, kamēr jebkurš vīrietis pie iespējas ar lielu aizrautību ķersies pie lidmodelīšiem vai ar pulti vadāmām mašīnītēm;)
Nu jā, par infantilismu/bērnišķīgumu -- man infantilisms izklausās ar lielāku negatīvu pieskaņu, kaut gan formāli abi vārdi nozīmē vienu un to pašu.
es pats arī tagad padomāju par to -- man šķiet, ka būtiskā atšķirība ir tā, ka pieaugušais uzņemas atbildību par savu dzīvi, arī: grib -- spēlējas kā bērns, negrib -- nespēlējas. Nav tik svarīgi, vai visu ņem visu smagi un nopietni, vai arī vieglāk kā bērns. Galvenais -- pats risina savas problēmas, nevaino citus utt.
un es negrasos apgalvot, ka vīrieši pilnībā ir bērnišķīgi, nav pieauguši, nespēj uzņemties atbildību! Viņi visu to var un māk, tikai saglabā sevī zināmu bērnišķības daļu, kas dod iespēju daudz ko uztvert ne tik samudrīti;)
Ir džentlmeņi, kuri prot pat anekdotes ar bārdu pasniegt kā mājpuķīšu pārstādīšanas recepti un ir vīrieši, kuri apošļīs jebko.
Smieklīgi - nesmieklīgi, tas viens, bet nav vērts apvainoties un iekšēji gruzdēt par dažu izteikumiem, kuriem bērnībā pietrūkusi laba audzināšana.
Vārna vārnai acīs neknābs.
Interesanti, vai tad, ja pašu sievas, meitas vai mātes kāds publiski apņirgs, arī reakcija būs atbalstoša pasmīnēšana?
Ja, savukārt, savā žurnālā vadīšos pēc jūsu ar krii neapšaubāmi augstajām sarunu kultūras, vispārējās morāles un vispasaules feminisma uzvaras gājiena pamatprincipu latiņām, tad man jāiet vispirms uz kādu klosteri patrenēties. Vēlams - sieviešu;))
Pasaule noteikti nekļūtu labāka arī tad, ja es būtu savas emocijas norijusi.
tas tā, draudzīgs padoms, lai jūs tur ar kaut ko derīgu arī nodarbotos.
neviens ar varu pie altāra nestiepj
Nu, neko - birkas jau tā pat sakārtas visiem, domājams, arī tikai topošajiem biedriem.
Lennay: Sakiet, ka tas ir tikai stulbs joks.
Black_data: Stulba šeit esi tikai tu.
man tā šķiet tāda riebīgu sajūtu izraisoša prastuma un bezgaumības slēpšana aiz izkārtnes "nevainīgs vīrišķais humoriņš".
mani 5 centi
to, ka joks, protams, nolasīju uzreiz, bet pievienojot tiem (drīzāk - tām), kas uzskata, ka joks bija sūdīgs.
Nu nedrīkstam mēs kaut kādas jūsu versijas nedz apstiprināt, nedz noliegt, tādi ir noteikumi, neko nevar padarīt.
*drošības pēc palien zem galda, ka solidaritātes vārdā nedabū pa galvu*