Ja šeit: patiesi paveras priekškars uz džemtlmeņu klubiņa apspriežu tematiku, tad jāatzīst, dārgie Cibas kungi, ka dažos no jums esmu vairāk nekā vienkārši vīlusies.Sūtiet vien šurp savus kailfoto, gan jau mēs sameklēsim arī kādu bābu bariņu, kam, vīnu dzerot, gribēsies ierēkt par jūsu krāniem.
UPD.Diemžēl, labojot ierakstu, lai nepārprotami varētu redzēt linku, nejauši pazaudēju komentus.
Nē, es necepos par Unpy jociņiem poručika Rževska stilā, es cepos par to vīrišķās komunikācijas dimensiju, kas iezīmējas TIEŠI citētajā diskusijas fragmentā un par riebumu, ko man izsauc doma, ka svešu, tīklā sameklētu bilžu apņirgšana varētu būt nevis viena loha izgājiens, bet visa džentlmeņu klubiņa izprieca.
bābiskumavīrišķības pakāpei es nespētu aizvilkt, lai cik es arī dusmīga nebūtu un lai cik man arī neliktos, ka to jūs būtu pelnījuši. Zini, es pat ne reizi dzīvē neesmu pieredzējusi sarunu, kur sievietes apspriestu kādu vīriešu krānus - nevienu pašu reizi no visiem maniem daudzajiem meiteņu tusiņiem.Visādi citādi - neticēsi, nav man savu kailbilžu, paņem taču dajebko no interneta, nav žēl, tiešām:))
Ā, paga, ņemu savus vārdus atpakaļ. Pliki krāni tiek vispārējai apskatei izstādīti biežāk nekā pliki pupi. Vārtrūmēs un mazāk diskrētās vietās čurātājus manuprāt var biežāk redzēt nekā sievietes, kas publiskās vietās vispārējai apskatei izkarina plikus cičus.
Vai nevar paiet kaut aiz koka?
Un tādus skatus es esmu redzējusi tikai Latvijā.
Tomēr visi zina ka viņš čurā, kaut neredz.
Es zinu, ka Tu arī reizēm čurā, tikai neredzu.