Paga, ja visi saprata, ka tēma par pupiem ir joks, kāds bija pamats gaidīt nopietnu atbildi uz jautājumu, atbilde uz kuru principā ir zināma neuzdot pašu jautājumu? Pieļauju zini kas ir joks, kurš ir jāpaskaidro? Un ja vēl arī "dūša kā zaķītim" tika uztverts nopietni, tad piezīme par humora izjūtu nekādi nevarēja būt uzbrauciens, vien fakta konstatācija. Līdz leksikai "krāns", piedodies, es nenolaidos, bet, iespējams, tas jau bija manas humora izjūtas nepilnības, ja šis epitets manā virzienā nebija nopietns. Lai gan ņemot vērē cepienu, domāju, ka nebija gan.