![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja šeit: patiesi paveras priekškars uz džemtlmeņu klubiņa apspriežu tematiku, tad jāatzīst, dārgie Cibas kungi, ka dažos no jums esmu vairāk nekā vienkārši vīlusies.Sūtiet vien šurp savus kailfoto, gan jau mēs sameklēsim arī kādu bābu bariņu, kam, vīnu dzerot, gribēsies ierēkt par jūsu krāniem.
UPD.Diemžēl, labojot ierakstu, lai nepārprotami varētu redzēt linku, nejauši pazaudēju komentus.
Nē, es necepos par Unpy jociņiem poručika Rževska stilā, es cepos par to vīrišķās komunikācijas dimensiju, kas iezīmējas TIEŠI citētajā diskusijas fragmentā un par riebumu, ko man izsauc doma, ka svešu, tīklā sameklētu bilžu apņirgšana varētu būt nevis viena loha izgājiens, bet visa džentlmeņu klubiņa izprieca.
Es jau nesaku, ka visu laiku! Un patiesībā ir dikti veselīgi tādi viendzimuma tusiņi - laiku pa laikam;)
Un šīs lietas atšķiras ar attieksmi pret dzīvi, visu notiekošo. Pieaugušie visu ņem smagāk, nopietnāk. Viņi vairs nespēlējās tā no sirds un rajona. Un tur ir drusku škrobe, ka es nekad vairs nespēlēšos ar lellēm, vai ja arī spēlēšos vajadzības spiesta (piemēram, ar meitu vai mazmeitu), tad bez īpaša azarta, izjutot to ka pienākumu, ne izklaidi, kamēr jebkurš vīrietis pie iespējas ar lielu aizrautību ķersies pie lidmodelīšiem vai ar pulti vadāmām mašīnītēm;)
Nu jā, par infantilismu/bērnišķīgumu -- man infantilisms izklausās ar lielāku negatīvu pieskaņu, kaut gan formāli abi vārdi nozīmē vienu un to pašu.
es pats arī tagad padomāju par to -- man šķiet, ka būtiskā atšķirība ir tā, ka pieaugušais uzņemas atbildību par savu dzīvi, arī: grib -- spēlējas kā bērns, negrib -- nespēlējas. Nav tik svarīgi, vai visu ņem visu smagi un nopietni, vai arī vieglāk kā bērns. Galvenais -- pats risina savas problēmas, nevaino citus utt.
un es negrasos apgalvot, ka vīrieši pilnībā ir bērnišķīgi, nav pieauguši, nespēj uzņemties atbildību! Viņi visu to var un māk, tikai saglabā sevī zināmu bērnišķības daļu, kas dod iespēju daudz ko uztvert ne tik samudrīti;)