borderline?

(Reply to this) (Thread)

nea, šizo

(Reply to this) (Parent)

'zeķes nedrīkst nēsāt ar sandalēm' ir no tās pašas kategorijas, kur 'uz eksāmeniem un darba intervijām jānāk melnā uzvalkā'. t.i. lokāli provinciāli aizspriedumi.

(Reply to this) (Thread)

Nu, un tas ir "inattention to the usual social conventions".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārāk liela uzmanības pievēršana tām sociālajām konvencijām laikam norāda uz normofīliju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noteikti arī ir ieskaitīts :)

Plus pilnīgi noteikti ir ieskaitīti cilvēki, kas apskata citu cilvēku apģērbu, meklējot tur tintes traipus. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šitais ir ļoti daudziem saturā, ieskaitot pat klasisko depresiju.

(Reply to this) (Parent)

Social Anxiety Disorder kā vispārīgākais.

(Reply to this) (Parent)

Ņea, mēģināšana ar piemēru izaudzēt no stulbām provinciālām konvencijām zem šī neiet. Vienlaicīgi sabiedrībā spēj pastāvēt vairākas paralēlās un atšķirīgās, tas ir pilnīgi OK.

(un ja šķiet, ka tas šrinkiem potenciāli rada problēmas, tad padomā kā ir nabaga tiesnešiem, kuriem arī reizēm 'paražas' jāizmanto par tiesību avotu, spēkā nebūt ne vājāku par rakstīto likumu). Tāpēc, btw, arī bija tas tizlais Koelju piemērs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es, godīgi sakot, nesaprotu tavu pozīciju visā šajā pasākumā. Vai tu uzskati, ka tāds kritērijs kā drēbes, kas "don't quite fit together", ir objektīva metode, lai noteiktu objektīvu šizofrēniju, bet jociņš par zeķēm sandalēs ir pilnīgi no citas pasaules? Un ka tinte uz rokām "neskaitās", bet, ja es būtu nosmērējusi ar to tinti savu mīļāko džemperīti un turpinātu to džemperīti valkāt, tas uzreiz skaitītos? (btw, es totāli turpinātu viņu valkāt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

'zeķes sandalēs' is my personal pet peeve. Katra šīs lietas pieminēšana mani ļoti, ļoti kaitina un pilnīgi nagi sāk niezēt, ka vajag atbildēt. Pāraudzinām sabiedrību par mazītiņam solītim.

Par objektīvajiem un šizofrēniju, labāk atsevišķi, tas ir gari.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pet peeve lvl3: kad tu nespēj paciest pat to, ka par šo jautājumu ironizē :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir lietas, par ko jokot nedrīkst, jo ir pārāk daudzi, kas tam joprjām tic kā patiesībai, tāpēc jokošana turpina maldu izplatīšanās ciklu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD jes, par abortiem drīkst, par šizofrēniju drīkst, par homoseksuālismu drīkst, par maziem bērniem, kas brūķē lielu muti, arī drīkst, bet zeķes+sandales ir tabu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katram sava cīņa, šī ir manējā.
Lai gan par šizofrēniju arī nedrīkst, vispār, kāpēc viss šis topiks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Why the hell not?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā paša iemesla pēc. Pārāk daudz kļūdainu priekšstatu.
Tikai nevis viens, kā par zeķītēm, bet krietni plašāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi iztēlojos mana bloga tipisko lasītāju: tāds aizspriedumains nūģis, kuram ne vien nepiemīt kritiskā domāšana vai humora izjūta, viņam nepiemīt pat spēja detektēt sarkasmu.

Bet nekas, tad ieradās crescendo un aizbildnieciskā tonī izstāstīja Visu Kā Ir Un Kā Pareizi Nejokot, tā ka gan jau arī šis cilvēks tapa izglītots. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kognitīvais aizspriedums, jā, es pieņemu, ka pārstāvu tipisku lasītāju daļu?
Jo sarkasmu es tur joprojām neredzu.

Pārliecināšu honeybee, ar mazs solītis uz komfortablāku civilizāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, vai arī panāksi, ka honeybee nejoko par lietām, par kurām Visai Sabiedrībai Nav Pareizais Viedoklis (t.i., nejoko vispār) nerunā par to, ko līdz galam nesaprot (t.i., nerunā vispār), arī komfortabli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņea, tā nav interesanti (un neticu, ka mani var tik nopietni uztvert, es tomēr daudz zemāk attīstīts radījums)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tu esi viens no tiem cilvēkiem, kurus es respektēju, ja. Ja tu saki, ka visa mana attieksme "uztaisīt jociņu par visu, kas mani biedē, liekas nomācošs vai nepārvarams" ir nepareiza, es šo iespēju vismaz nopietni izskatīšu. Kā varbūt pamanīji, teksti iz sērijas "honeybee domā par to, kas viņai galvā nav kārtībā, lai arī viņai nekas nekaiš un pat diagnozes nav" te vairs neparādās pat friends-only kapacitātē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hug tev.
Padomāšu ko teikt līdz vakaram.

(Reply to this) (Parent)

Jokot, lai tādejādi defuzētu kaut kādus iekšējus konfliktus ir just fine, tam jau ciba ir domāta.
Loģiski, ka visi jokojam par lietām, ko ne visai zinām, tas ir diezgan neizbēgami.


Sāpe rodas brīdī, kad ē.. tā pavisam konkrēti kaut kas ir pārprasts un jokošana notiek tieši par šo pārpratumu tā, it kā šis pārpratums būtu objektīvā patiesība. 'Hā hā, es beidzot atradu kaut kur internetā frāzi, kas mani mazliet raksturo' ir OK, bet 'Hā hā, DSM ir ierakstītas lietas, kas atsevišķi ņemtas attiecas uz daudziem normāliem cilvēkiem, kāds tas DSM un tā pielietotāji muļķīši' - šis vairs īsti OK nav. Protams, arī no tā nevar izvairīties, bet... tiešām ir nepareizi norādīt uz šādu pārpratumu? Jā jā, riskējot pašai izskatīties pēc muļķa, jo, protams, tu esi gudrāks cilvēks un parasti zini labāk un es tikai pārpratu - bet tomēr, ja nu tiešām iznācis, ka kļūdies par kaut ko, ko es arī agrāk kļūdījos, un pēc tam man par to bija kauns?





Es arī kādreiz ticēju tam zeķu un sandaļu mītam, līdz uzzināju savādāk, un tad man bija kauns. (Jo cietu par kaut ko, kas pie tam bija muļķības).



Es arī kādreiz domāju, ka, piemēram, halucinācijas jau nu ir tā viena lieta, kas pilnīgi noteikti ir diagnoze. Tad es uzzināju, ka ar halucinācijām saskaras pilnīgi visi, vienkārši mēs tās iztēlojamies savādāk tāpēc saskaroties pat neiedomājamies, ka tās ir halucinācijas - un atkal, man bija kauns, ka to nesapratu agrāk. Šeit es tā pieļauju, ka lielākā daļa ir tik pat neinformēti, un tas ir OK, kamēr tam nesāk pievērst uzmanību. Ja sāk, tad gan labāk būtu saprast, kas tas ir, kāpēc tas parasti nav nekas traks un kāpēc reizēm tomēr ir gan.



Protams, saprotot par 'visiem normāliem cilvēkiem reizēm ir halucinācijas', kādu laiku šaubījos - bet tad kā mēs zinām, ka psihpacientiem kaut kas kaiš, varbūt viņi vienkārši ir leģitīmi savādāki, ja jau pat halucinācijas īstenībā nav nekas traks. Pēc tam man bija kauns arī par šo. Jo ja tas traucē funkcionēt, tad ir gan problēma, ar kuru būtu tā kā labi tomēr tikt galā. Jau fiziskajā veselībā ir maz objektīvu lietu (nu tur, rokas trūkums, piemēram), garīgā veselība neizbēgami ir vēl subjektīvāka un sabiedrībā par to ir ārkārtīgi daudz aizspriedumu, kas traucē tikt pie palīdzības tad, kad tā ir vajadzīga. Un pašiem sevi saprast arī.


Un es nemāku izteikties un man reāli nav humora izjūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jau gan es varētu apvainoties :) Nu ajmīn DSM man šķiet tizla pieeja (lai arī, protams, uz to brīdi, kad es varētu to konceptuāli pierādīt, es jau būtu pavadījusi 6 gadus, to mācoties, un droši vien vairs negribētu pierādīt, ka mana izglītība ir bulšits), bet es neesmu TIK stulba, lai paņemtu vienu frāzi no DSM un uzskatītu to par pietiekamu pierādījumu tam, ka DSM ir tizls.

Also, es arī neuzskatu sevi par normālības etalonu, t.i., ja kaut ko man var piemērot no DSM, tad enīvej pastāv lielāka varbūtība, ka kaut kas nav kārtībā manī, nevis DSM.

Bet enīvej, man šķiet, ka tu esi mēģinājusi mani izglābt no kaut kā tāda, no kā es vispār nebaidos; nu tb es kļūdos visu laiku, pie tam gan sīkumos, gan lielās lietās; es to zinu, un arī to zinot man nekad nav izdevies no tā izvairīties. Un mani gandrīz nemaz netraucē tas, ka es kļūdos, nu tb ir kauns, bet tas nav tāds "ok, paldies, tagad es palīdīšu zem segas un nekad vairs neēdīšu un klusītēm nomiršu" kauns, bet "faaaak, es nu gan esmu dura, visiem noteikti jautri" kauns.

Joks ir mana metode, kā piefiksēt tās lietas, kas atrodas pelēkajā zonā uz manu zināšanu/pieredzes/izpratnes robežas (nu tb es nevaru skaidri nodefinēt to, ko nesaprotu, bet es varu iezīmēt tā aprises ar joku - jo joks strādā tieši ar to paradoksu, kas atrodas uz izpratnes robežas). Tb ja es nedrīkstētu jokot (da pofig, skaļi vai savā galvā), tad es nezinu, vai es vispār spētu saprast kaut ko tādu, kas man netiek ar karoti mutē iebarots.

Bet sūds ar to visu, nu ajmīn tas, ka mans jociņš nav smieklīgs, arī nav nekas tāds, pie kā es nebūtu pieradusi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

DSM pats ir liels joks :)

(Reply to this) (Parent)

(Btw sarkasms oriģināli bija iekš punkta, ka es tieku uzskatīta par "odd or eccentric" by most people)

(Reply to this) (Parent)

Pff, ja nebūtu kļūdainu priekšstatu, nebūtu par ko pakašķēties, nebūtu jēgas no cibas vispār.

(bet ja nopietni, tu par zeķēm sandalēs vai pret?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav tādu sandaļu, kur zeķes būtu OK. Vīriešiem gan pieskaņota zeķe bieži ir labāk, nekā plika pēda.

(Reply to this) (Parent)

// jo ir pārāk daudzi, kas tam joprjām tic kā patiesībai//

Iespējams, ka tādā gadījumā jokošana ir viens no instrumentiem pasākuma salabošanai. Feiku ``patiesību`` atrašana un dzēšana. Faktiski - sociuma debugošana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir pierādīts, ka tas nestrādā. Jo vairāk 'joko', jo plašāk tiek pieņemta kļūdainā patiesība.

Tak kaut vai visi mazītiņiem piemēri ar skābekļa dihidroksīdu, kas visu vēžu slimnieku organismos atrodams un ir letāls jau devās, kas vien pāris reizes pārsniedz normālās cilvēka organismā atrodamās devas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad kas strādā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Praimings uz kritisko domāšanu, patiesā/vēlamā viedokļa heiristiskās pieejamības nodrošināšana ( bet tikai, ja pieejamība ir augstāka par alternatīvo, pretējā gadījumā rodas maldīgs uzskats, ka tas ir ticības, nevis zināšanu jautājums-ka pastāv puses/pozīcijas, ko izvēlēties)

Un, jā, nevēlamā viedokļa cenzēšana, kas nav PC, bet strādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai cenzēšanu nav efektīvāk aizvietot ar nepatiesā viedokļa analīzi/ izķidāšanu/ demontāžu līdz stāvoklim, kad ir skaidrs, kāpēc tas ir aplams? Kur neatbilst empīrikai, satur kļūdas un tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Liekas, ka vajadzētu strādāt, vai ne? Tāpēc jau to arī darām, ķip vismaz kāds aizdomāsies. Bet praksē kopumā tas nestrādā. Vai pieejamība pie vainas(izķidāšana parasti būs garāka un sarežģītāk uztverama), vai tas efekts, kura dēļ šizofrēniķus nevar parlamentā ecināt par halucināciju kļūdainumu - redzēti dažādi viedokļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, bet cenzēšana atkal dod konspiroloģisko blakusefektu - typa ļaunie reptiloīdi slēpj no mums the patiesību ar lielo pē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl labāk - diskutējam par šādiem jautājumiem cibā, kas ir tāda diezgan maza un savrupa komūna, un nediskutējam plašsaziņas līdzekļos - tas toč izskatās pēc cibiņu sazvērestības pret pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)))

(Reply to this) (Parent)

Nu bet tā jau tas notiek - visādos kuluāros top izstrādāti koncepti un tad viņus pielieto t.sk. caur plašsaziņas līdzekļiem.

(Reply to this) (Parent)

Lai uzstādītu diagnozi ir jasakrīt vairākiem rādītājiem. Bet DSM ir problemātisks rīks, jo, lai gan psihiatrija ir biomedicīnas nozare, joprojām parsvarā balstās uz simptomu novērojumiem un to klasifikāciju atbilstoši (priekš-)noteiktām kategorijām, nevis 'objektīviem' biomarkeriem. Tāpēc US NIMH nesen paziņoja, ka atsakās no tālākas DSM izmantošanas pētījumos un aizvieto to ar RDoC http://www.nimh.nih.gov/research-priorities/rdoc/index.shtml

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, good to know, RDoc izklausās drusku sakarīgāk nekā DSM.

Par tiem rādītājiem zinu, protams, JOKS TAS BIJA JOPCIK RAZĪT.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

With a pinch of salt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par DSM, manu psihi vai abiem? :)

(Reply to this) (Parent)

(bļin, sapratu, ka nesaprotu, ko šī idioma šajā kontekstā nozīmē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, par DSM. Tādā nozīmē, ka joks, joks, bet ne tikai.

(Reply to this) (Parent)

A iedomājies, ka mēs te visi sāktu jokot par literatūrkritikas terminiem, pie tam lietojot tos izteikti kļūdaini?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tas ir trū jociņš, nevis pretenzija uz patiesību, why the hell not?

(Reply to this) (Parent)

Pirmkārt, šizofrēnija.
Viena superķēpīga diagnoze, kur jau pierādīts 'ē, jūs zinat, ja, mēs te daudzas objektīvi atsevišķas slimības zem šitā esam pabāzuši, ar radikāli atšķirīgu slimības gaitu un ārstēšanas prognozēm, bet nu labākus nosaukumus izdomājuši neesam, lai jau iet'.


Otrkārt, šizofrēnija reiz ir diagnoze, kas īpaši izceļas ar tādu fascinējošu lietu kā negatīvie simptomi. Kas pēc savas būtības nav objektīvi. Un šitais te, ja tiešām būtu pie šizofrēnijas simptomiem, būtu pie negatīvajiem. Kas nav objektīvi un (ja vien psihotiskie simptomi ir gana izteikti), nav pat obligāti diagnozei. Tā kā nē, šis nekādi nav objektīvs kritērijs šizofrēnijas diagnozes noteikšanai un nekādi nevar būt.


Otrkārt, tas citāts nav par šizofrēniju, tas ir par šizotipiskajiem personības traucējumiem (latviski, cik nu esmu lasījusi, to 'personības' daļu izlaiž, lai nerastos putra starp šizotipiskajiem traucējumiem un šizotipisko personību, kas atkal nav viens un tas pats... bet labi labi, sapratu, tā ir fui pē diskriminējoša literatūra). T.i. šitais ir minēts tam vienam ar šizofrēniju nosacīti attālināti saistītajiem stāvokļiem, kam pat psihozes (t.i. vienīgā kaut cik objektīvā kritērija) nav. (Lai gan, OK, pēc DSM drīkst būt psihozes arī šizotipiskajiem traucējumiem, bet ne tik nopietnas, lai aizvilktu līdz objektīvai šizofrēnijas diagnozei). Ja šizofrēnija jau ir liels catch-all, tad šizotipiskie traucējumi, lai gan it kā pēc būtības tādi nav, vēsturisku iemeslu dēļ joporjām pilda funkciju kā gala grozs 'ai, pat šizofrēnijai te lāga objektīvie kritēriji nepietiek, nu tad liekam šo'. Kāds pārsteigums, ka daži no šiem gadījumiem vēlāk tiešām izrādās šizofrēnija. Bet vai tāpēc, ka tur tiešām ir kāda sakarība, vai tāpēc, ka slinka diagnostika... nu pati saproti.


Treškārt, tas pat tajā avotā nav kritērijs, kur nu vēl objektīvs kritērijs. Tas ir ilustrējošais piemērs negatīvaam kritērijam stāvoklim, kuru vispār definē tikai ar patternu (un patternā neviens atsevišķs elements nav izšķirošs, svarīga ir patterna esamība).


Un cetutrktārt, pačukstēšu, ka diagnostikā ļoti svarīgi ir nošķirt aspergeru no šizotipiskajiem traucējumiem. Ļoti dažādas diagnozes, lai gan patternu apraksti izskatās ļoti līdzīgi. (kas ir mazliet smieklīgi, ņemot vērā, ka šizofrēnijas spektrs un autiskais spektrs definējas kā diametrāli tieši pretēji pasākumi, kuriem pa vidu būtu jābūt normai, nevis pārejas stāvokļiem). Netīrās drēbes un saplēstie telefoni potenciāli būs abiem un abi divi ir introverti mizantropi. Objektīvi īsi aprakstīt diagnostisko atšķirību tā, lai nerastos subjektīvā atšķirība piemērošanā, baidos, ka ir nereāli. uz papīra atšķirība ir ilūzijas, bet praksē atšķirt šizotpiskās ilūzijas no aspergera iekšēji konsekventā, bet no malas dīvainā domu gājiena ir pagrūti. Skaitās, ka atšķirība ir spējā adaptēt savu viedokli pieņemot labojumus no malas, bet arī tas aspergera gadījumā var izskatīties, ka iztrūkst.



Tātad pēc visa uzrakstītā - jā, es uzskatu, ka tāds novērojums, kā drēbes, kas 'don't quite fit together' var būt daļa no novērojumiem, kas nepieciešami patterna pamanīšanai. Tinte uz rokām, kas tur nonākusi par spīti uzmanībai, ja roku īpašnieks par šo tinti uz rokām zin UN zin ka tas nav OK (un pie izdevības kaut ko ar to darīs) šizotipiskajam patternam neatbilst. Tas neizslēdz citu patterna punktu esamību un neizslēdz diagnozi, bet šis konkrētais punkts patternā nepiedalās.

Džemperīša mīļuma uzskatīšana par svarīgāku publiskas valkāšanas faktoru nekā džemperīša netīrums potenciāli var būt punkts patternā, viens no daudziem nepieciešamajiem, lai tiktu līdz diagnozei.

Skaidrāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmmm. Man no malas lasot izskatās, ka tā tava argumenta konstrukcija ir tipa "šitais līdz galam nestrādā, šitais nav objektīvi, šitais te ir atkarīgs no visa kā, šitais var būt tas vai kaut kas cits, bet viss kopā riktīgi palīdz nonākt līdz diagnozei"

Kas manā izpratnē ir līdzīgs process, kā es nonāku pie secinājumiem par teksta kvalitāti, nu tur "šitam būtu jābūt tā, bet var arī citādi, šitam jābūt izņemot dažus gadījumus, šitais ir aplam ja vien šī nav izcila literatūra, un šitais atkal ir atkarīgs no personiskās pieredzes, bet kopumā es varu pateikt, vai teksts ir labs vai nav"; tb tas ir kaut kas tāds, kas faktiski ir pieredzes ietērpšana šādos vai tādos formulējumos. Tas tipa strādā gana labi priekš maniem mērķiem (nu tb darbā ar konkrētiem cilvēkiem), bet es točna neatļautos to pasludināt par kaut ko, kam ir objektīva vērtība ārpus tā, kā es/jebkurš cits, kas strādā ar autoriem tām lietām pieiet (lai arī terminoloģija ir tipa vienota un pētīts tas viss ir).

Nu tb man šķistu, ka tāds DSM manuālis grāmatām būtu nenormāli smieklīgs pasākums, un no domas vien, ka to kāds ņemtu nopietni, man kļūtu slikti (es esmu redzējusi, kā citu darbus kritizē cilvēki, kas ir absorbējuši kaut kādus "how to write" padomus, un tas ir pilnīgs dizāsters); līdzīgi man kļūst slikti/smieklīgi no domas par DSM manuāli attiecībā pret cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"tb tas ir kaut kas tāds, kas faktiski ir pieredzes ietērpšana šādos vai tādos formulējumos"
Un kāpēc tev tas šķiet nepareizi?

Aprakstošās metodes strādā tīri labi. Vismaz līdz brīdim, kad būs gana attīstījusies big data zinātne, lai automātiski izvilktu vajadzīgos patternus un tamlīdzīgas lietas no datu blāķiem - un tad varēsi smieklīgoties vēl vairāk, skatoties uz katru sīko atsevišķo punktiņu, ko tādas sistēmas paņems par absolūtu patiesību.

Teksta lasāmību, kā pati labi zini, jau šādi vērtē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, viņas nestrādā tīri labi. Kā jau augstāk minēju, cilvēki, kuriem ir iedota aprakstošā definīcija par to, "kas ir laba literatūra" un kuri pēc šīs definīcijas strādā ar reālu tekstu, to dara dafiga sliktāk ne vien par cilvēkiem, kam ir pieredze+definīcija un cilvēkiem, kam ir pieredze, bet nereti pat sliktāk par cilvēkiem, kam nav ne pieredzes, ne definīcijas un kas vadās tīri pēc intuīcijas. T.i., ja man būtu jādod savu tekstu izvērtēt, tad es dotu to cilvēkiem, kam ir pašiem sava izpratne par to, kas ir literatūra, un kas ir pie tā daudz strādājuši, un dotu parastajiem lasītājiem bez preconceptions, bet es neiedotu "literatūras DSM" ar lūgumu diagnosticēt tekstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dsm nav paredzēts lietot bez pieredzes.

Dakterēt var bez dsm, kaut vai mācītāji to dara gadsimtiem.

Dsm ir savstarpējās saziņas vārdnīca speciem un dažādiem mazāk iesaostītiem lajiem. Pēc intuīcijas uzstādīt diagnozi 'šizofrēnija' nevar.

(Reply to this) (Parent)

Vai tad paražas tiešām izmanto tiesu praksē kā kaut ko noteicošu? Es domāju, puslīdz mums līdzīgajās valstīs, sekulārās, demokrātiskās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ugu.

Reti, jo tas prasa nopietnu intelektuālo jaudu, līdz ar to ir maz tiesneši, kas uz ko tādu parakstās. Bet jo augstāks tiesas līmenis, jo vairāk. Konstitucionālās jo īpaši.

(Reply to this) (Parent)

Jā, piemēram http://en.wikipedia.org/wiki/Reasonable_person

(Reply to this) (Parent)

ne tikai sekulārās un demokrātiskās, bet, uzsvērsim, kontinentālajai tiesību normai sekojošās.

Anglosakši (briti, amerikāņi) ir mazliet cita opera. Viņi arī paražas izmanto, bet citu iemeslu pēc, tur augstākais vārds ir judikatūrai.

Maz izmanto kā reiz valstis, kur ar demokrātiju ir problēmas. Mums te aiz robežas viena tāda ir.

(Reply to this) (Parent)

Ja tu par to ļoti uztraucies, tad rokas pilnīgi noteikti neskaitās.
Skaitās, ja drēbes ar tinti nenosmērētas ir tikai tāpēc, ka kāds cits tev regulāri izsniedz ar tinti nenosmērētas, pati tu ne to pamani, ne saproti, kāpēc par to uztraucas. Nu, vai arī speciāli smērē kaut kādu apsvērumu pēc.

(Reply to this) (Thread)

Nu, manā izpratnē, ja es ļoti uztrauktos par to, ka "man kaut kas nosmērēts ar tinti, značit es esmu jukusi!!!", tad tas būtu pietiekams iemesls apmeklēt galvas dakteri :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai ne. Mums skolā pasniedzēja ieminējās, ka statistiski cilvēki ar psih-diagnozēm esot jūtīgāki pret mēness fāzēm, pilnmēness laikā esot nemierīgāki, neguļot. Tad arī smējāmies - okei, es vienreiz pilnmēness naktī nevarēju aizmigt veselas 3 stundas... :D

Man gan liekas, ka par psih- problēmām ir gan jājoko, gan jārunā, gan jāstāsta par savu pieredzi, ja tāda ir un ja ir dūša to darīt. Tieši tāpēc, ka ir tik izplūdušas robežas, kur sākas slimība un kur beidzas, arī tāpēc, lai saprastu, ka tēma nav tikai par dažiem cilvēkiem, kuri atrodas slimnīcā un kuru slimība izpaužas vispārākajā pakāpē.

Tinte uz rokām vai apģērba ir vērā ņemams arguments, jo normāli cilvēki raksta datorā. :D

(Reply to this) (Parent)

btw, DMS5 jau dažus gadus kā ir ieradies, DSM4 ir vecāks, līdz ar to, ehm, šī gadsimta sociālās konvencijas vājāk attēlo.

(Reply to this) (Thread)

aha, tur ir nevis "ink-stained clothes" (principā ar "ink" pietiek, jo kurš tad raksta ar pildspalvu), bet "uses an older phone with a cracked screen" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad tas ir par mani

(Reply to this) (Parent)

Zobupasta uz biksēm skaitās?

(Reply to this) (Thread)

Noteikti, it īpaši tur, kur tev bija :)

(Reply to this) (Parent)