|
Marts 10., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 13:24
Pirmkārt, šizofrēnija.
Viena superķēpīga diagnoze, kur jau pierādīts 'ē, jūs zinat, ja, mēs te daudzas objektīvi atsevišķas slimības zem šitā esam pabāzuši, ar radikāli atšķirīgu slimības gaitu un ārstēšanas prognozēm, bet nu labākus nosaukumus izdomājuši neesam, lai jau iet'.
Otrkārt, šizofrēnija reiz ir diagnoze, kas īpaši izceļas ar tādu fascinējošu lietu kā negatīvie simptomi. Kas pēc savas būtības nav objektīvi. Un šitais te, ja tiešām būtu pie šizofrēnijas simptomiem, būtu pie negatīvajiem. Kas nav objektīvi un (ja vien psihotiskie simptomi ir gana izteikti), nav pat obligāti diagnozei. Tā kā nē, šis nekādi nav objektīvs kritērijs šizofrēnijas diagnozes noteikšanai un nekādi nevar būt.
Otrkārt, tas citāts nav par šizofrēniju, tas ir par šizotipiskajiem personības traucējumiem (latviski, cik nu esmu lasījusi, to 'personības' daļu izlaiž, lai nerastos putra starp šizotipiskajiem traucējumiem un šizotipisko personību, kas atkal nav viens un tas pats... bet labi labi, sapratu, tā ir fui pē diskriminējoša literatūra). T.i. šitais ir minēts tam vienam ar šizofrēniju nosacīti attālināti saistītajiem stāvokļiem, kam pat psihozes (t.i. vienīgā kaut cik objektīvā kritērija) nav. (Lai gan, OK, pēc DSM drīkst būt psihozes arī šizotipiskajiem traucējumiem, bet ne tik nopietnas, lai aizvilktu līdz objektīvai šizofrēnijas diagnozei). Ja šizofrēnija jau ir liels catch-all, tad šizotipiskie traucējumi, lai gan it kā pēc būtības tādi nav, vēsturisku iemeslu dēļ joporjām pilda funkciju kā gala grozs 'ai, pat šizofrēnijai te lāga objektīvie kritēriji nepietiek, nu tad liekam šo'. Kāds pārsteigums, ka daži no šiem gadījumiem vēlāk tiešām izrādās šizofrēnija. Bet vai tāpēc, ka tur tiešām ir kāda sakarība, vai tāpēc, ka slinka diagnostika... nu pati saproti.
Treškārt, tas pat tajā avotā nav kritērijs, kur nu vēl objektīvs kritērijs. Tas ir ilustrējošais piemērs negatīvaam kritērijam stāvoklim, kuru vispār definē tikai ar patternu (un patternā neviens atsevišķs elements nav izšķirošs, svarīga ir patterna esamība).
Un cetutrktārt, pačukstēšu, ka diagnostikā ļoti svarīgi ir nošķirt aspergeru no šizotipiskajiem traucējumiem. Ļoti dažādas diagnozes, lai gan patternu apraksti izskatās ļoti līdzīgi. (kas ir mazliet smieklīgi, ņemot vērā, ka šizofrēnijas spektrs un autiskais spektrs definējas kā diametrāli tieši pretēji pasākumi, kuriem pa vidu būtu jābūt normai, nevis pārejas stāvokļiem). Netīrās drēbes un saplēstie telefoni potenciāli būs abiem un abi divi ir introverti mizantropi. Objektīvi īsi aprakstīt diagnostisko atšķirību tā, lai nerastos subjektīvā atšķirība piemērošanā, baidos, ka ir nereāli. uz papīra atšķirība ir ilūzijas, bet praksē atšķirt šizotpiskās ilūzijas no aspergera iekšēji konsekventā, bet no malas dīvainā domu gājiena ir pagrūti. Skaitās, ka atšķirība ir spējā adaptēt savu viedokli pieņemot labojumus no malas, bet arī tas aspergera gadījumā var izskatīties, ka iztrūkst.
Tātad pēc visa uzrakstītā - jā, es uzskatu, ka tāds novērojums, kā drēbes, kas 'don't quite fit together' var būt daļa no novērojumiem, kas nepieciešami patterna pamanīšanai. Tinte uz rokām, kas tur nonākusi par spīti uzmanībai, ja roku īpašnieks par šo tinti uz rokām zin UN zin ka tas nav OK (un pie izdevības kaut ko ar to darīs) šizotipiskajam patternam neatbilst. Tas neizslēdz citu patterna punktu esamību un neizslēdz diagnozi, bet šis konkrētais punkts patternā nepiedalās.
Džemperīša mīļuma uzskatīšana par svarīgāku publiskas valkāšanas faktoru nekā džemperīša netīrums potenciāli var būt punkts patternā, viens no daudziem nepieciešamajiem, lai tiktu līdz diagnozei.
Skaidrāk?
|
Reply
|
|
|