Salīdzināt hipotēzi par to, ka smadzenes varētu arī nebūt vienīgais privileģētais (heh) orgāns, kas, kopā ar tā sākotnējo attīstību determinējošajiem gēnu tīkliem, visu citu organisma apakšsistēmu starpā noteikti ir pamanījies evolūcijas gaitā neiegūt parametru gradientu populācijas ietvaros, ar stāstu par Noasa šķirstu, manuprāt, ir mazliet intelektuāli negodīgi — bet runa nav pat par to.

Es Tev ar visām četrām piekrītu par to, ka, pirms runāt par kaut ko ārpus savas tiešās ekspertīzes (un, principā, pat tās ietvaros), būtu jāpaskatās, kā sadalīts ir šībrīža state of evidence dotajā lauciņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī neiru izlasījis garo rakstu.

Enīvej, ir 1 lieta ar ko smadzenes būtiski atšķiras no jebkura cita orgāna/ sistēmas:

Smadzenes veido ieejas dati. Pie kam, kā mēs zinām, burtiski veido [neironu tīklu ``apgriešana`` mazulim augot]

Tātad ja pārējo orgānu kondīciju nosaka genoms (+ mikrobioms dažām sistēmām), tad smadzeņu kondīciju nosaka gk dati.

Visiem zināmie ``maugļu`` varianti etc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, to (vai, piemēram, to, ka videi ir būtiska ietekme uz kognīciju) jau neviens nenoliedz.

(Reply to this) (Parent)

nu par rasistiskām/seksistiskām es drīzāk uztveru frāzes iz sērijas "a varbūt sievietes neņem labi apmaksātos darbos tāpēc, ka viņas tur vienkārši negrib strādāt" un "a ja prestižos darbos parasti ir balti vīrieši, varbūt tas ir tāpēc, ka viņi baigi labi strādā, it's not broken so let's not try fixing it" vai "es savā dzīvē neesmu redzējis diskrimināciju pēc dzimuma, nahuj lai sievietes būtu redzējušas" vai "ja mēs pieņemam darbā cilvēkus, kas identificējas kā sievietes, tad varbūt arī noliksim kaķa kasti biroja centrā, jo nākamais solis būtu pieņemt darbā cilvēkus, kuri identificējas kā kaķi", nu kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja viņām smadzeņu formēšanās vecumā tā ir iemācīts ( tb izskalotas smadzenes iz sērijas ka tas nav priekš viņām, ka tā nepieklājas, paskaties labāk kāda rōzā kleitiņa un tādāgarā) tad ir ticams, ka arī negribēs

tas pats maugļa efekts soft variantā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, if that's implied, es nekad neesmu bijis par to, ka ir OK meitenēm mācīt neiet vai neatbalstīt iešanu STEM lauciņos, un es joprojām lauzu galvu par, piemēram, to, kas tieši nogāja greizi astoņdesmito gadu sākumā, kad datorzinātņu aprindās tik strauji saruka sieviešu proporcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vot tam tiešām prasās atrast cēloni

(Reply to this) (Parent)

viens no (and I'm just guessing here) variantiem varētu būt sieviešu emancipācijas problēma, kas bija aktuāla padomju laikos - tb sievietes it kā bija superemancipētas un varēja strādāt dajebkur, un no viņām to arī sagaidīja, bet neviens nesagaidīja no vīriešiem to, ka viņi uzņemsies 50% mājas darbu un 50% rūpju par bērniem, kā rezultātā sievietes vienkārši saprata, ka bļe nahuj doloj to visu, kāda suņa pēc viņām ir jāstrādā divreiz vairāk :) pieņemu, ka līdzīga tipa problēma varētu būt relevanta ne tikai postsociālisma valstīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tipa ``uztaisi man vakariņas`` daudziem individiem (abu dzimumu) izklausās pašsaprotama lieta arī pie nosacījuma, ka abi (visi) strādā

(Reply to this) (Parent)

Runa ir tieši par lielajām universitātēm un institūtiem Štatos, kur es nenovēroju to, ka kopš astoņdesmito gadu sākuma emancipācija būtu gājusi mazumā.

Pie tam, tur pat nav ainas ar "mājsaimnieču skaits ir dramatiski pieaudzis", bet gan ar "kaut kāda iemesla dēļ sievietes ir sākušas daudz mazāk iet uz datoriķiem". Tieši tāpat tur nav runas par kaut ko no sērijas "sievietes pamēģināja un saprata, ka viņām tur nekas nesanāk", jo piecdesmito, sešdesmito un septiņdesmito gadu datorzinātņu aprindās ir bijis papilnam ļoti augstas raudzes ekspertu sieviešu, sākot ar SAIL un MIT un beidzot ar valdību un NASA.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domātu, ka kādā brīdī tapa skaidrs, ka datorzinātnes nav margināla, pamatražošanu apkalpojoša joma, bet ir nozīmīga un tajā strādāt ir prestiži. Tāpat kā kā agrāk skolotājam būt bija ļoti prestiži un sievietes bija, labākajā gadījumā skolotāja palīdzes, bet, samazinoties algām un pieaugot sieviešu-skolotāju skaitam, samazinājās prestižs un izzuda skolotāji - vīrieši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas implicētu, ka problēma ar dzimumu līdztiesību nekur nav palikusi, joprojām aktuāla

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko te jāsaprot ar "līdztiesību"? Es piemēram neredzu, ka rietumu pasaulē 21. gadsimtā tiktu likti reāli šķēršļi sievietēm iešanai biznesā, tehnoloģijās, zinātnē ūtētē.

Ja vien ar reāliem šķēršļiem kāds neiedomājas tipa "vecis man atvēra durvis un tā ir Patriarhija" vai "vecis uz pasākumu bija atnācis ar ne tādu kreklu mugurā un tas ir Seksisms".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runa [cik saprotu] ir par dzimumu lomu stereotipiem, kuri izpaužas izglītībā, audzināšanā. 2. fāze. T.i. ar likumiem (1. fāze) rietumos mūsdienās ir +/- OK.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kuru un kāpēc tik ļoti piš tie stereotipi? Ja likumi ir sakārtoti, tad neviens nevar legāli izmantot kkādus stereotipus lai tevi nelaistu pie darba vai pie mācībām. Ja tomēr var, tad nav sakārtoti tieši likumi.

Un cik te mindbound rakstīja par sievietēm datoriķēm 60tajos un 70tajos gados, tev tiešām liekas, ka toreiz stereotipu bija mazāk, kā tagadējos superkorektajos laikos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Problēma ir apmēram sekojoša:

Ja darba attiecību un tml likumi ir sakārtoti, bet smadzeņu formēšanās vecumā cilvēkiem pa klusām izskalo smadzenes bāzējoties uz tiem pašiem stereotipiem, kuri no likumiem ir izņemti, tad rezultātā izskalotie cilvēki negribēs realizēt savas tiesības un mēs joprojām daļu smadzeņu izmetam miskastē.

Attiecīgi vajag gan 1 gan 2 fāzi lai problēmu novērstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Precizējošs piemērs: Mēs varam atcelt verdzību un joprojām daļu cilvēku audzināt kā vergus. Kas būs? Praksē būs cilvēki kas izturas kā vergi lai arī legāli spiesti par tādiem būt viņi vairs nav.

(Reply to this) (Parent)

Man liekas, ka ar tādu pieeju tu dabū mūžīgos un neiznīdējamos "valsts ienaidniekus" un "domu noziedzniekus", pret kuriem cīņu var vest bezgalīgi ilgi, neatkarīgi no tā, vai viņi vispār pastāv un izdara kādus noziegumus.

Jo vairāk pie tagad populārās idejas, ka patiesībā visi ir rasisti, seksisti un stereotipisti, un ja to kkā nevar redzēt, tad tas tikai nozīmē ka tas isms ir "ambients".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc mēs nevis cīnāmies pret ideju nesējiem kā personām, bet apskatam/ izpētam/izvērtējam un kritizējam dažādas idejas un plānojam lietas atkarībā no apskatīšanas/ izpētes rezultātiem

(Reply to this) (Parent)

nu nē, tas, ka pastāv ambients seksisms, nekādā veidā neimplicē to, ka cilvēks, kas no tā gūst labumu, ir seksists. tb lielākajā tiesā gadījumu tu tur neko nevari darīt, bet ir vērts to apzināties.

nu tb konkrēts piemērs: mūsu sabiedrībā tiek pieņemts, ka vīriešiem ir jādara smagi darbi sieviešu vietā arī tad, ja sieviete ar to mierīgi tiek galā. čalis tramvaja pieturā piedāvājas man palīdzēt iecelt bērna ratus tramvajā, un es piekrītu. šajā gadījumā es esmu ieguvēja no ambient seksisma, bet man praktiski nav jēgas un iespēju pret to cīnīties (ibo absolūti nevienam nekļūs labāk no tā, ka es čali pasūtīšu dirst ar visu viņa palīdzību).
tajā pašā laikā, ja, piemēram, tramvaja pieturā ir čalis ar kruķiem un lielu maisu, un visi iesaistītie ir apzinājušies, ka "veči palīdz sievietēm, sievietes neceļ smagumus veču vietā" ir nevis dabiskā lietu kārtība, bet vienkārši stereotips (ambient seksisms), tad būs daudz vieglāk un nesāpīgāk izveikt procesu "palīdzēt čalim iekāpt tramvajā".

(Reply to this) (Parent)

vispār literatūra ir labs piemērs.
nav pamata domāt, ka spēja labi rakstīt ir atkarīga no dzimuma, un, lai arī situācija ir mainīga, droši vien seksisma ietekme grāmatu izdošana nav liela (recenzijas ir cits un sarežģītāks stāsts).
bet iesācēja līmenī dzimumu sadalījums ir apmēram 1 čalis uz 10-20 meitenēm. acīmredzot kaut kur tur ir slēpts un neapzināts seksisms - vai nu meitenes tiek vairāk stimulētas, vai puiši neuzskata, ka rakstīt ir pačotīgi, vai abējādi, vai kaut kas vēl cits.
literatūrā diversitāti mēs gribam. ignorēt situāciju nav ok (riskējam zaudēt vīriešu balsis). taisīt publisku kampaņu stulbi. mainīt izglītības sistēmu - ilgi un čakars, un kkā stulbi. līdz ar to reizēm neoficiāli ir neliels biass puišu labā (piem. uz nodarbībām no 4 viduvējiem autoriem izvēlas puisi), kopumā vīrieši droši vien tiek vairāk ievēroti un ir safe space elementi (tb es uzrūcu, ja vesels bars meiteņu stāsta puisim, ka viņš to nevar saprast, jo nav sieviete). kopumā - pētījuma par to nav (un droši vien tas būtu ļoti triviāli kko tādu pētīt), bet metode *laikam* strādā, t.i., nav tā, ka starp trū rakstniekiem arī jaunajā paaudzē vīrieši būtu retums.

(Reply to this) (Parent)

Piemērs:

es neredzu legālus šķēršļus, kas liegtu vīrietim paņemt pusotra gada bērna kopšanas atvaļinājumu, kamēr viņa bērna māte studē vai strādā. Tikai somehow šādu vīriešu ir ļoti maz, kamēr tradicionāli bērna māte pavada dekrētu/bērnkopības atvaļinājumu, visu darba dienu rūpējoties par bērnu un ļoti bieži mēģinot vēl kaut ko piehaltūrēt, un ar lielām grūtībām izcīna sev pāris stundas nedēļā, kad par bērniem nav jādomā. (Tbš bērns faktiski nozīmē to, ka sieviete uz 2 gadiem vai nu ir ārā no aprites, vai arī ir apritē ar stipri samazinātu jaudu, vīrietis, protams, arī izjūt grūtības, bet parasti ne tik lielas.)

Tas, ka likumdošana ir sakārtota, nenozīmē, ka tā vienmēr tiek īstenota, un šīs izvēles ne vienmēr ir vienkāršas - tb iesūdzēt tiesā sava bērna tēvu par to, ka viņš neiet BKA, tomēr būtu drusk ekstrēma opcija :)

Un nē, es nezinu, kā konkrēti šito risināt (esi nu ka tik labs un nevelc ārā šito salmu vīru), bet tā ir normāla, aktuāla problēma, kas pat skar (gasp!) bioloģisku dzimumu.

(Reply to this) (Parent)

Par mājas darbiem - skatoties kādiem. Vīrieši patiesībā diezgan daudz ko uzņemās. Kad pēdējo reizi esi kaut ko salabojusi?

Par bērnu rūpēm - vīriešiem vienkārši nav tādu instinktu, kas ļautu būt par labām auklēm, pat ja gribētu.
Protams, ir slikti, ja māte nevar koncentrēties tikai uz vienu no darbiem, bet jāsavieto vairāk. Paldies modernitātei, kur visiem vajag mega karjeru statusa vai finansiālas neizbēgamības dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Emmm, pēdējā gada laikā kaut ko ir vajadzējis salabot 4 reizes. Divos gadījumos problēmu atrisināja vīrietis, vienā es. Šajos trijos gadījumos problēmas risinājums bija "sameklēt servisu, kas to izdara". Ceturtajā vesels bars vīriešu konstatēja, ka šito salabot nevar, un es atradu, kur nopirkt jaunu. Bet tas ir... diezgan daudz, jā.

Kā arī mana pieredze bērnkopībā liecina, ka "instinkti" kā reiz tur nestrādā, tb instinktīvā reakcija uz bērnu problēmām diezgan universāli ir "āāā, atpisies, nelaime". Nu labi, vismaz tā ir mana kā sievietes reakcija, ja vīriešu instinktīvā reakcija ir citāda, tad principā viņi droši vien ir dahuja piemērotāki bērnkopībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okej, tu esi diezgan unikāla ar to labošanu. Anekdote arī ir okej un es par to punktu par vajadzību savietot darbu ar māju kopumā piekrītu.

Par otro, pilnīgs bs. Vai arī tev ir visādi sievišķīgi-gejīgi vīrieši apkārtnē. Varbūt neizteicos precīzi, bet runāju maziem, pirmspubertātes vecuma bērniem. Veči ir prosta tizli šajā jomām. Tas, ka saprot ''ja bērns raud, tadlaikam kaut ko jādara'' vai paretām paucināt rokās var, neskaitās. Then again, iespējams tiešām apgrozāmies dažādos lokos. Esmu proletārietis un ar mākslinieciskiem tipiem, viņu ģimenēm, sanāk retāk tusēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tevi ir jāapbēdina, tas, ko tu sauc par "es esmu proletārietis" un "instinkts" (tobiš, acīmredzot ir kaut kas tavā galvā, kas šķiet "proletārieša instinkts") ir vienkārši stulbs stulbums un nevēlēšanās mācīties da i loģiskais secinājums "bļā, iemācīšos rūpēties par bērniem, man tas būs visu laiku jādara!". Un nav tā, ka es nepazītu "proletārieša instinktu" dabā, "viņa grib, lai es kaut ko izdaru? fine, izdarīšu ar kreiso kāju, nākamreiz negribēs" nav nekāda unikālā fīča. Bet tā (visās jomās, ne tikai bērnkopībā) drīzāk liecina par čaļa attieksmi pret attiecībām (vai nu konkrētajām, vai vispār), nevis, teiksim, "vīrieši ir ģenētiski nespējīgi uztaisīt kafiju ar pienu" vai "salikt drēbes veļasmašīnā ir Unikāls Sievietes Instinkts kopš aizvēsturiskiem laikiem". Ditto ar bērniem, kopš zīdaiņa vecuma tev ir sajūta "āāā ko lai es ar šito daru pizģec kas viņam noticis" (un, ēēē, nav gluži tā, ka ar pubertāti tas beigtos ;)), un tu lēnām mācies visu, ko kas nozīmē, sākot ar "precīza kakas krāsa un konsistence, pie kuras ir jāizsauc ārsts", turpinot ar "šis specifiskais brēciens vislabāk ārstējas ar ignorēšanu" un nobeidzot ar "pēc purna redzams, ka nav izdarījis matemātiku".
Nu, vai arī arī nemācies un paziņo "es esmu proletārietis, man ir instinkts, ja es parūpēšos par savu bērnu, tad palikšu par pidaru" un pēc tam žēlojies par to, ka sieviete kļuvusi par feministi un seksu arī nez kāpēc negrib. Pizģec, ne, visu dienu izklaidēties ar bērniem var, istabu izslaucīt var, trešo mēnesi zāģēt par to, ka krāns jāsalabo, var, pat vakariņas uztaisīt var, bet kvalitatīvu minetu ne. Vecos laikos, kad Sievietes Bija Sievietes, šitā nebija.

(Reply to this) (Parent)

Par mājas darbiem - daudzas ģimenes vairs nedzīvo lauku sētās, bet gan komfortablos dzīvokļos ar centrālajām apkurēm un algotiem apsaimniekotājiem, kā rezultātā nepieciešamība pēc fiziski smagākiem mājsaimniecības darbiem ir krietni apsīkusi, atšķirībā no vieglākajiem, kuri joprojām nepieciešami ikdienā.

Par instinktu, kas neļauj aprūpēt bērnu - bulšits, ar šito tu īstenībā baigi apvaino krietnu baru jauno tēvu, kas ļoti labi tiek galā ar savu atvašu aprūpēšanu.

(Reply to this) (Parent)

Piezīmēsim gan, ka ikdienas situācijās tipa "pārtransportēt trīs bērnus no punkta A uz punktu B, ārā ir apmēram tāds laiks kā tagad" es esmu redzējusi divus vīriešu tipus, no kuriem viens ir "āāā, bez mašīnas/takša tas nav iespējams" un otrs ir "tu tiksi ar to galā", kamēr tips "pārvest tos bērnus ar sabiedrisko transportu, ietverot vecā tipa tramvajus bez zemās grīdas un aizmigušu mazuli" esmu es. Instinkts droši vien. :D

(Reply to this) (Parent)

Mani izteikumi par kaķu kastēm nav lasāmi induktīvi (vai, pareizāk sakot, ir lasāmi līdz galam – proti, es esmu par to, lai uzņemšana darbā notiktu tikai pēc spēju un prasmju kritērija; konkrētā frāze par kastēm nāca no nesenas sarunas par problēmām, ar kurām saskārušies darba devēji, uzņemot darbā īpatņus, kas identificējas kā furiji vai necentīšos pārtulkot, bet šie ļautiņi).

Savukārt par Silīcija ieleju es biju teicis (un joprojām saku) mazliet ko citu, proti, "ja turienes uzstādījums, lai kāds tas būtu, rezultātu plānā strādā baigi labi, which it does, it's not broken so let's not be hasty about fixing it".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār jau nu man tie eksotiskie pašidentifikācijas veidi šķiet tas pats, kas, piemēram, patriotisms. Visi nav patrioti, bet tāpēc jau mēs neaizliegsim patriotismu, ja kādam tas ir komfortabli, nais.

[also problēma atrisināsies līdz ar prāta pašrediģēšanas iespēju, tad katrs varēs sevi konstruēt vadoties no savas identitātes, ja ir tādu izdomājis un vēlas uzturēt]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fine, bet jautājums paliek – ja es nepieņemu darbā (vai atlaižu no darba) indivīdu, kurš pieprasa, lai viņam ļauj kārtot vajadzības savā nodalījumā izvietotā smilšu kastē, vai tas ir tas pats, kas nepieņemt darbā vai atlaist sievietes tādēļ, ka viņas ir sievietes? Manuprāt, nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja teiksim ir kāds mačo, kurš visas darbavietā esošās dāmas cenšas grābt kur tramps teica, uz rakstāmgalda iekārto vingrošanas stendu un visu dienu tur nosvīdis ņemas, uzliekot metālmūziku pilnā skaļumā, tad var gadīties ka es viņu atlaižu jā. Pat ja viņš vingrošanas pārtraukumos kko izdara. Ibo izbesīs visu kolektīvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Loģiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tb vispārējais princips - traucē/ netraucē citiem. Un vyss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Ja speciālists ir tiešām ļoti rezultatīvs, tad var (visos gadījumos) apsvērt viņu paturēt ar, piemēram, noteikumu, ka cilvēks strādā attālināti; pretējā gadījumā vienkārši nav vērts paturēt cilvēkus, kuri ir vairāk liability, kā asset.

(Reply to this) (Parent)

Nu lūk, tāpēc arī mans oriģinālais jautājums - kādā sakarā tas ir relevanti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Attiecībā uz sieviešu dalību tehniskajās profesijās tas absolūti nav relevanti. Tas ir sort of relevanti attiecībā uz diskusiju par dzimti un paštēlu, it īpaši mūsdienu traktējumā ar tā uzsvaru uz "non-binary" un "other" statistiskajām nomalēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas būtu sort of relevanti, ja es būtu runājusi par "non-binary" un "other" kā diskusijas objektu, ko es nedarīju. es gan pieņemu, ka tas ir nevis intelektuālais slinkums "sievietes = kaut kāda margināla huiņa", bet gan intelektuālais slinkums "jebkāda terminoloģija = kaut kāda huiņa, ko tu esi lasījis citā internetā, pohuj, ka es detalizēti izstāstu, ko precīzi ar to domāju", un tāpēc es arī neizmantoju šortkatu "seksisms". bet, ja mēs runājam par "mūsdienu traktējumiem", tad tu izmanto tik daudz frāžu, kurus parasti izmanto, lai attaisnotu trū seksismu, ka reizēm ir grūti vislaik to interpretēt max labvēlīgi. un nav pat īsti skaidrs, kāda suņa pēc es vispār iespringstu tulkot kaut ko labvēlīgi, ja tu pie mazākās izdevības manus tekstus interpretē saskaņā ar no kaut kādām miskastēm izvilktiem "mūsdienu traktējumiem". vienlaikus to, ka "neesi seksists" pamatojot ar frāzēm tipa "nu tad lai tak nāk tā melnādainā lezbiete pieteikties darbā, es viņai netraucēšu strādāt, es tak esmu riktīgi progresīvs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fair enough. Iespējams, ka daļu Tavu tēžu esmu pamanījies diskusijas laikā strawman-ot. Ņemšu to vērā un turpmāk uzdošu vairāk jautājumu uz precizēšanu. Nopietni.

Tajā pašā laikā, nostāja "lai taču nāk strādāt indivīds as is, tik ilgi, kamēr viņš/viņa/tas/whatever ir valuable asset", manuprāt, ir tik progresīva, cik tai vajag būt. Correct me if you think I'm wrong.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jē, es tev iesperšu nākamreiz, tiešākā tekstā un uzreiz.

Bet tava nostāja ir barely acceptable (nu tb pussolis atpakaļ jau būtu seksisms/diskriminācija), "progresīva" nostāja būtu domāt "okei, izskatās, ka mums ir ambienta seksisma/rasisma problēma (t.i., līmenī, kurā tā ir pat tad, ja neviens aktīvi necenšas situāciju pasliktināt), kādus soļus mēs varam spert, lai šo problēmu mazinātu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šis jau ir bišķiņ cringy feminisms/SJW'isms. ja pieņemam, ka pastāv tāda "ambienta seksisma/rasisma problēma" tad nesaprotu, kāpēc attieksme "lai melnādains bēglis transeksuālis nāk strādāt" nav veids, kā to risināt, bet gan ir pussolis no diskriminācijas? tādā veidā cilvēks taču radītu labu piemēru un tas varētu arī ilgtermiņā nākt par labu marginālajām grupām, kas tiek it kā represētas. tad sanāk, ka bez maz nepietiek arī ar pozīciju "lai geji dara ko grib, man vienalga", jo patiesi progresīvi būtu neizrādīt savu heteronormativitāti un stāties homoseksuālā dzimumaktā, lai geji nejustos excluded?

tā ir SJW problēma, ka viņi pamanās par seksistiem/rasistiem/ksenofobiem/islamofobiem nodēvēt tos, kas būtībā tādi nav, un tāpēc izsauc pret sevi nepatiku, kas pāraug politiskos protesta balsojumos par konservatīvajiem spēkiem.

turklāt, kas vispār ir "ambienta seksisma/rasisma problēma"? ir statistiski nozīmīgs epizožu skaits, kas pierādītu, ka šāda problēma pastāv? kāpēc ir tā, ka social justice apgalvojumiem burden of proof ir nebūtisks, ja vien tiek lietoti vajadzīgie atslēgas vārdi? sistēmiskais rasisms šeit, ksenofobija tur, eiblisms citur - un tas viss bez neviena pierādījuma. BET atliek vien izteikt kādu kritisku piezīmi par Islama ideoloģiju, tad uzreiz sākas: Islams nav homogēns, Islama vispār nav, vai tu esi lasījis Korāna 138. lpp, vai tu māki arābu valodu, ja nē, tad tā ir islamofobija, tas ir rasisms un ksenofobija!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sorry par iejaukšanos, bet reliģisks fundamentālisms, t.sk. islāma ir tieši tas -isms, ar kuru ir problēmas.

(Reply to this) (Parent)

Nav jau jēgas stāstīt, ka galvā bikšupriekša vaļā, sāksies taču vaimanāšana par diskrimināciju uz spriestspējas pamata.

(Reply to this) (Parent)

oh, seriously, pateikt actually labi zināmu faktu, ka ambienta seksisma/rasisma problēma pastāv, pēkšņi šķiet kaut kas cringy? Nu, sorry, bet realitāte ir cringy, deal with it.

Ambients seksisms ir labi zināms fakts. Tb nav zināma *neviena* kultūra tagadnē vai pagātnē, kurā pastāvētu dzimumu vienlīdzība; dzimumu nevienlīdzība dažādos aspektos un veidos ir *visās* kultūrās, pat tajās, kuras ir matrilineāras, un to nosaka pēc, ja nemaldos, 7 faktoriem, tostarp "iespēja ieņemt politiski nozīmīgas lomas" un "kontrole pār savu ķermeni". T.i., ambients, kultūras noteikts seksisms ir *visur*, un to mazināt var tikai tad, ja šo faktu apzinās. (Un jā, seksisms strādā visos virzienos, un jā, arī sievietes to veicina, un nē, "ambientais seksisms" nenozīmē "cilvēki ir ļauni kretīni".) Parasta google search rezultāts => http://www.nyu.edu/classes/jackson/future.of.gender/Readings/DownSoLong--Persistence&Origins.pdf

Ditto ambients rasisms, cilvēku dalījums "savējos" un "svešajos" ir psiholoģisks mehānisms, kas darbojas arī tad, ja mēs apzināti to neieviešam, un, jo tālāk mēs šo "svešo" uztveram, jo mazāk mēs viņu spējam uztvert kā individualitāti. Tas gan diemžēl nav tikai par rasismu, tas ir par dajebko, kas nav "savējais", rasisms vienkārši vēsturiski ir bijis viens no redzamākajiem piemēriem. No citas operas man jau kādas 5 reizes ir ieteikts izlasīt Edward W. Said - Orientalism. Pieņemu, ka Saīda grāmatas varētu arī palīdzēt drusku tikt galā ar "Islama ideoloģiju", kuras dēļ tevi, nabadziņu, tik drausmīgi diskriminē un apsmej par no pakaļas izrautas "kritikas" izteikšanu, kāpēc gan man būtu kaut kas jāzina par tēmu, par ko runāju???

Un jā, visa tā figņa, ko tu saki par savu superīgo attieksmi pret citām rasēm/dzimumiem/orientācijām/whatever, Latvijas teritorijā būtu bijusi "progresīva" pirms apmēram gadsimta. Un jā, pussoli atpakaļ no šī būtu rasisms un seksisms, ja tu vari parādīt, kā pussoli atpakaļ *nebūtu*, you're welcome, jo es nevaru iedomāties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, šis laikam ir tas, ko sauc par pirmā kursa antropoloģijas studenta kompleksu - visur saskatīt varas attiecības, dominēšanu, baltā vīrieša un rietumu logocentrisma hegemoniju u.tml. parasti gan šāda poststrukturālisma un sociālā konstruktīvisma intoksikācija skar tīņus pirmajos studiju gados, bet tas laikam ir kā ar vējbakām - ja neizslimo jaunībā, tad brieduma gados šī domāšana nāk ar daudz smagākā sekām un tu beigās kļūsti ar kaut kādu Noamu Čomski.

kas tieši šobrīd r-eiropā un Latvijā sievietēm liedz ieņemt politiski, akadēmiski, komericāli nozīmīgus amatus, ja tāds ir viņu mērķis? ok, var teikt, ka meitenes audzina tā, lai viņas negribētu ieņemt šos amatus, bet kā noteikt to, vai izvēle ir brīva, vai ieaudzināta? tādas brīvas izvēles savā ziņā vispār nav, jo audzinot dimumneitrāli, vecāki taču arī ieaudzina kaut kadus priekšstatus. problēma man šķiet rodas tad, kad sieviete vai vīrietis grib pašizpausties veidā X, tomēr viņam to neļauj darīt, bet kāda jeģa ir runāt un cīnīties pret kaut kādu efemēru "ambiento seksismu", jēdzienu, kas nozīmē visu un tāpēc nenozīmē neko?

Saīda Orientālisms ir garlaicīga literatūra, jo nebeidz uzskaitīt stereotipus, kādos rietumi raksturo austrumus, bet tieši tas pats taču notiek arī pretējā virzienā - jebkuras divas kultūras satiekoties, veido šādus vispārinājumus, tāpēc es nesaprotu, kāpēc viņa darbs tiek uzskatīts par kaut ko tik būtisku, jo tas visu laiku stating the obvious un apsūdz rietumus. varbūt doma ir tāda, ka kaut kas ir jāmaina? tādā gadījumā rietumi šobrīd dara daudz vairāk kā austrumi.

es nesaku, ka Islama kritikai nevajag pierādījumus, bet gan to, ka SJW apgalvojumiem burden of proof ir mazāks, jo, piemēram, izteikums "tas ir sistēmisks rasisms" tiek uztverts kā kaut kas apriori patiess un netiek prasīti pierādījumi. prasību pēc pamatojuma ir aizstājusi virtue signalling, kur svarīga ir apmaiņa ar atslēgas vārdiem, nevis fakti, atbilstība un novērojumi.

ok, man laikam ir progresīvisma disleksija, jo es tiešām nesaprotu, kādā veidā "polite ignorance" var kādam kaitēt. ja man kaimiņos dzīvotu bēglis-gejs-lesbiete-whatever, es neko sliktu par viņu nedomātu, iedotu arī sāli, vai cukuru, ja viņam aptrūktos, bet es neuzskatu, ka man ir kaut kā specifiski jābūt ieinteresētam viņa "kultūrā" un "jāsaprot" viņš, vai jātaisa bēgļu-geju-transvestītu awareness kampaņa - lai to dara satori.lv redakcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien jēga ir revidēt izglītības sistēmu iztīrot to no *pašsaprotamiem* stereotipiem, t.i. priekšstatiem kas ir vispārpieņemti un pašsaprotami bet tajā pašā laikā aplami, konkrētajā apskatāmajā sfērā tie ir priekšstati par dzimumu lomām.

Es saprotu tā.

Problēmas risinājums ir 3 fāzēs:

1.fāze: likumu sakārtošana tā, lai nebūtu legālas diskriminācijas. Tas rietumu valstīs un to analogos (eiropa, z-amerika, austrālija) jau pa lielam ir izdarīts, tev taisnība.

2. fāze: izglītības audzināšanas sistēmas revīzija, iztīrīšana no dzimumu lomu stereotipiem. [te 2a: šādu stereotipu izpēte/ apzināšana, ar ko nodarbojas dažādi gender study un tml]

3. fāze: sabiedriskās domas un sabiedrībā disseminēti priekšstatu nokoriģēšana un stereotipu novēršana sabiedrībā vispār.

Cik es saprotu mēs esam fāzē 2a, dažādas nomales vēl nav sākušas fāzi 1.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ar to fāzi 2 diezgan variabli pie mums. Piemēram, pēc noteikumiem darbmācību/mājturību skolēns var izvēlēties pēc paša ieskatiem, tomēr ir joprojām skolas, kur izdarīt izvēli atbilstošu dzimumlomām mudina ne tikai skolasbiedri, bet pat mācībspēki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tāpēc jau es saku, ka 2 fāze mums ir aktuāla.

(Reply to this) (Parent)

vēl ir tāds neliels moments, ka "izvēlēties pēc paša ieskatiem" nozīmē izvēlēties "puiku" vai "meiteņu" darbmācību, un no otras nedabūt neko. tieši nesen dzirdēju viena vecāku pulciņa žēlabas par šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

odnaka!

(man šķiet, ka maniem sīčiem ir kopīgā darbmācība, cik nu viņiem tā vispār ir. bet toties diskriminē pēc reliģijas un visiem liek mācīties sociālās zinības :D)

(Reply to this) (Parent)

Paga, paga, lēnītēm. Tajā brīdī, kad es saku "ambients seksisms/rasisms", tad tā ir kaut kāda retorika un huiņa vispār, un dajoš konkrētus pētījumus un statistiku, bet tad, kad tu saki "virtue signalling", tad tev nav jānāk pretī ar konkrētu pētījumu par to, ka toč-toč visa saruna par seksismu un rasismu ir tikai apmaiņa ar atslēgas vārdiem?

Un ievēro, ka es pat nekādā veidā neapgalvoju, ka tev tagad vajadzētu cīnīties pret kaut kādu efemēru ambientu seksismu/rasismu vai ka necīnīšanās tevi padarītu par sliktāku cilvēku. Viss, ko es teicu, ir, ka "izturēties pret cilvēkiem atbilstoši viņu spējām un prasmēm" nav nekāda briesmīgi progresīva pozīcija (kā jau tu norādi, šis līmenis jau ir sasniegts, un "eu, davaj ievērojam likumdošanu" ir vienkārši "davaj esam normāli"). (More to the point, dzimumneitrāla audzināšana, manuprāt, nav reāli sasniedzama un diez vai ir vajadzīga, kā jau es iepriekš teicu, man normāls pirmais solis šķiet apzināšanās, ka eksistē dzimumu (rases, reliģijas, whatever) stereotipi, kurus nevajadzētu pieņemt kā patiesību.)

Turklāt tu tagad ar plašu žestu izcel ārā to pašu argumentu, ko es saku jau pašā sākumā - ka vārdu "seksisms/rasisms" lietošana nestrādā, jo bieži vien cilvēki to nesaprot tā, kā tas ir domāts. Tāpēc varbūt iesākumā pievērs uzmanību tam, kas ir actually pateikts, nevis tam, ko kaut kāds efemērs SJW saka tavā galvā?

Un, ja tu gribi nodarboties ar polite ignorance, džīzas, nu nodarbojies. Negribi taisīt kampaņas - netaisi. Negribi interesēties par citām kultūrām - neinteresējies. Gribi, lai tev neviens nestāsta, kas ir ambientais seksisms - nu, ēēē, neprasi pēc pamatojuma šīs frāzes lietojumam. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt es arī esmu stulbs stulbenis, bet nav man īsti skaidrs, kāpēc lai "skrienam taisīt seifspeisus, kampaņas un kvotas" būtu progresīvāka poza par "izturēties pret cilvēkiem atbilstoši viņu spējām un prasmēm".

Pirmajā variantā noteikti ir vairāk aktīvisma un pozēšanas, bet neredzu, kāpēc tur būtu vairāk progresa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ēmm. Ar vārdu "progresīvāks" es nebiju domājusi "automātiski labāks jo progress vienmēr ir labāks!!!", es biju domājusi "tāds, kas sper soli tālāk dotajā virzienā" vai trešais punkts skalā "regress-status quo-progress". Ja tu gribi ieteikt kādu piemērotāku terminoloģiju, droši.
Vai šis solis ir jāsper, kāds no tā labums, kā tieši to darīt un vai cilvēki to dara tāpēc, ka grib zīmēties ar savu kruto aktīvismu apmēram tāpat, kā grib zīmēties ar jauno aifonu - dafigviņzina, man nav datu.

Par praktiskajām implementācijām varu spriest tikai no ļoti ierobežotas pieredzes: safe space es esmu redzējusi vienreiz (bet LGBT+ safe space SF konā Somijā, visticamāk, nav reprezentatīvi), kvotas praksē esmu realizējusi, bet reverse seksisma virzienā (tb "davaj darām tā, lai katrā grupā ir vismaz viens džeks", kas droši vien nav reprezentatīvi), piedalījos olšūnu piketā. Pirmais manā pieredzē bija pilnīgi neitrāla pieredze, otrais droši vien pozitīvs (bet šis gadījums nenozīmē, ka visas kvotas visur ir pareizi), trešais pat nebija domāts kā progresīvs, jo pa lielam tikai saglabāja status quo (līdz nākamajai reizei, kad kādam sagribēsies izvilkt šo likumu) - bet tāds arī bija mērķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, nu okej, divi dažādi lasījumi vārdam "progress". Kas joprojām ir nedaudz fanīgi, jo teiksim pie tehnoloģiskā progresa parasti var konkrēti redzēt, kādā veidā jaunās lietas dod kādu labumu. Tur, jaunas zāļu vielas, robotu rociņas amputētajiem, kaut vai jauni atklāti melnie caurumi (jo labāk saprotam, kas notiek tajā figņā, kurā mēs visi dzīvojam).

Ar sociālo progresu, nez. Ir reizes, kad to var redzēt (tie paši olšūnu protesti), ir reizes kad moš esmu par stulbu, lai noķertu to pozitīvo momentu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tāpēc jau, kad runā par sabiedrību, vārdu "progress" lieto ļoti piesardzīgi (my bad šajā gadījumā, es vnk nevarēju izdomāt neko piemērotāku, kas nebūtu čerez žopu pateikts) & bez implikācijas par to, ka tas ir automātiski labi.

(Reply to this) (Parent)

Protams, ka ne visa cīņa par vienlīdzību ir virtue signalling.

Virtue signalling IR pašapmierinoša operēšana ar poststukturālisma/postkoloniālisma/PC žargonu, visādas safe space/body positive/white male privilege guilt/multikulturālisma "we need to hear their story" doktrīnas u.tml.

Virtue signalling NAV konkrētu problēmu risināšana. Piemēram, kaut kāda Babītes pamatskola zēniem neļauj izvēlēties mājturību, vai meitenēm darbmācību - LV feministi iet protestēt, sūta meilus un ķēdējas pie margām. Labs piemērs bija protests pie saeimas par olšūnu donēšanas tiesībām. Kādai sievietei maksā mazāk par identisku darbu - darba devēju čakarē, kamēr viņš šo netaisnību izbeidz un tādā garā. Tāpat, ja kāds fiziski aizskar bēgli, tad ziņošana policijai un nosodījums nav virtue signalling, bet, ja kāds izsaka aizdomas par Islama ideoloģijas kompatibilitāti ar rietumu demokrātiju, tad apsūdzēšana ksenofobijā un Islamofobijā ir virtue signalling, jo tā vietā, lai piedāvātu argumentus kāpēc Islams tomēr ir savietojams ar lib. demokrātiju, oponents tiek pārkliegts ar "thats racist!" un "that's islamophobia!" tropiem (atsaucoties uz K. Vērpes rakstu par tropiem, kas raksturo domāšanas slinkumu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeah, well, šis arguments man šķiet totāli korekts, es gan nezinu, cik lielā mērā piemērojams kā knee-jerk reaction katru reizi, kad tiek lietoti tie vai citi termini ;) bet es nebrīnītos, ja nupat mēs būtu godīgi izrādījušies, esot vienā nometnē.

(Reply to this) (Parent)

*izkasījušies, stupid autocorrect

(Reply to this) (Parent)

un tagad pastāsti, lūdzu, kāds ir īsais loģiskais ceļš no vārdiem "cilvēki, kas identificējas kā sievietes" (kas varētu būt apmēram 50% populācijas, kur absolūti lielākā daļa arī bioloģiski ir sievietes) līdz "furijiem" (kas, pieņemu, ir stipri mazāks procents un bioloģijas komponents tur, cerams, nav vispār) un kāpēc tev tas šķiet relevanti diskusijai.

un, ņemot vērā to, ka "salabot" Silīcija ielejas problēmu enīvej būtu ilgtermiņa process (tb pat optimistiskā versijā - sākot ar bērna dzimšanu un iekrāmēšanu dzimumlomā+rases stereotipizācijā līdz brīdim, kad šis bērns ir pieaudzis un var pretendēt uz darbu Silīcija ielejā, paies kādi gadi 20 un līdz brīdim, kad nonāks augstās pozīcijās vismaz 30 - un tas ir pieņemot, ka varētu izdoties neitralizēt pieaugušo aizspriedumus), es reāli neredzu iemeslu, kāpēc būtu nepieciešams iebremzēt. ja tu redzi, please do tell.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es taču nekad neesmu bijis par sieviešu vai "cilvēku, kuri identificējas kā sievietes" neņemšanu darbā vai atturēšanu no konkrētu karjeru izvēles! Visa epopeja sieviešu sakarā sākās ar manu tēzi par to, ka, atskaitot statistiskas marginālijas, bioloģiskais dzimums un "dzimte" ir pretty much the same thing. For some reason tas izraisīja vētru ūdens glāzē.

Silīcija ielejas sakarā – nesapratu, iebremzēt kur un ar ko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas izraisīja vētru ūdens glāzē tāpēc, ka tev likās, ka man nevajadzētu lietot šajā gadījumā korektāko apzīmējumu "dzimte", bet gan "dzimums", jo...?

nu tu teici ka "let's not be hasty about fixing it" - bļā, nu cik gadus tad mums vajadzētu sēdēt ar īkšķi pakaļā, ja situācijas salabošana prasītu Reāli Ilgu Laiku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Let's not be hasty" bija domāts kā "man šķiet, ka nevajadzētu nodarboties ar centieniem tur tagad kaut ko labot, jo rezultāti ir lieliski", nevis kā "man šķiet, ka vajadzētu kaut ko labot savā nodabā, Reāli Ilgu Laiku".

Labi, lai nu būtu. Savu antihumānā riebekļa reputāciju esmu atjaunojis, varu droši atgriezties pie digitālās smadzeņpises. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eee, ja tur iespējams notiek tuvu 50% smadzeņu izmešana miskastē, tad tas nesaucas lieliski rezultāti.

Nepārprotam

1) nevajag nekādas kvotas
2) vajag nočekot vai tur nav patriarhāli bērnu audzināšanas/ izglītības paradumi un ja ir tad izplānot kā novērst, nesabojājot jau esošo audzināšanas/ izglītība ssistēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Lieliski rezultāti", as far as I'm concerned, nozīmē "liels daudzums ZTP un kapitāla uz laika vienību".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, tātad ja navienas smadzenes neizmet miskastē, rezultāti kļūst attiecīgu skaitu reižu lieliskāki

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, vietu skaits kompānijās un pētniecības centros ir tāds, kāds tas ir (OK, ne gluži, bet tas tipiski aug samērā lēni un to ātri un masīvi palielināt parasti nav triviāli), kas nozīmē, ka tur ir nevis pašsaprotams risinājums "uzņemt vairāk cilvēku", bet gan dilemma starp "atstāt esošo status quo" un "sākt reorganizēt, daļu esošo specu atlaižot un pieņemot vietā zināmu skaitu jaunu darbinieku". Institūcijas nav tik gumijotas, kā mēs varētu to vēlēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir saprotams. Parastais princips ``nekaitē``. Vēlreiz - izdarīt tādas darbībaskas samazina sistēmas efektivitāti nevajag. Vajag saprast, kāpēc 50% ( nu reāli mazāk bet enīvej) smadzeņu kaut kur pazūd.

(Reply to this) (Parent)

Nu tb hiperbolizēta analoģija būtu: ir sabiedrība, visa tāda progresīva, tipa silīcija ieleja, viss notiek. Tikai pēc kāda laika un rūpīgākas piesekošanas izrādās, ka viņi katru 5. bērnu audzina kā maugli, t.i. mežā. Izolētās rezervācijās. Hvz kāpēc, tradīcija tāda. Rezultātā ja pētnieks redz tikai viņu darba institūcijas, viss ir kedā, problēmu nav. Tos slepenos zoodārzus, kuros tur maugļus jau svešiniekiem nerāda.

(Reply to this) (Parent)

''Salabot'' te tik tiešām jāliek pēdiņās, jo silīcija ieleja vrjatļi kaut ko zaudē no tā, tajā nav pārstāvēti visi iespējamie cilvēku ''veidi'' perfekti sabiedrībai proporcionālās devās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+1

(Reply to this) (Parent)