Man tevi ir jāapbēdina, tas, ko tu sauc par "es esmu proletārietis" un "instinkts" (tobiš, acīmredzot ir kaut kas tavā galvā, kas šķiet "proletārieša instinkts") ir vienkārši stulbs stulbums un nevēlēšanās mācīties da i loģiskais secinājums "bļā, iemācīšos rūpēties par bērniem, man tas būs visu laiku jādara!". Un nav tā, ka es nepazītu "proletārieša instinktu" dabā, "viņa grib, lai es kaut ko izdaru? fine, izdarīšu ar kreiso kāju, nākamreiz negribēs" nav nekāda unikālā fīča. Bet tā (visās jomās, ne tikai bērnkopībā) drīzāk liecina par čaļa attieksmi pret attiecībām (vai nu konkrētajām, vai vispār), nevis, teiksim, "vīrieši ir ģenētiski nespējīgi uztaisīt kafiju ar pienu" vai "salikt drēbes veļasmašīnā ir Unikāls Sievietes Instinkts kopš aizvēsturiskiem laikiem". Ditto ar bērniem, kopš zīdaiņa vecuma tev ir sajūta "āāā ko lai es ar šito daru pizģec kas viņam noticis" (un, ēēē, nav gluži tā, ka ar pubertāti tas beigtos ;)), un tu lēnām mācies visu, ko kas nozīmē, sākot ar "precīza kakas krāsa un konsistence, pie kuras ir jāizsauc ārsts", turpinot ar "šis specifiskais brēciens vislabāk ārstējas ar ignorēšanu" un nobeidzot ar "pēc purna redzams, ka nav izdarījis matemātiku".
Nu, vai arī arī nemācies un paziņo "es esmu proletārietis, man ir instinkts, ja es parūpēšos par savu bērnu, tad palikšu par pidaru" un pēc tam žēlojies par to, ka sieviete kļuvusi par feministi un seksu arī nez kāpēc negrib. Pizģec, ne, visu dienu izklaidēties ar bērniem var, istabu izslaucīt var, trešo mēnesi zāģēt par to, ka krāns jāsalabo, var, pat vakariņas uztaisīt var, bet kvalitatīvu minetu ne. Vecos laikos, kad Sievietes Bija Sievietes, šitā nebija.

(Reply to this) (Parent)