oh, seriously, pateikt actually labi zināmu faktu, ka ambienta seksisma/rasisma problēma pastāv, pēkšņi šķiet kaut kas cringy? Nu, sorry, bet realitāte ir cringy, deal with it.

Ambients seksisms ir labi zināms fakts. Tb nav zināma *neviena* kultūra tagadnē vai pagātnē, kurā pastāvētu dzimumu vienlīdzība; dzimumu nevienlīdzība dažādos aspektos un veidos ir *visās* kultūrās, pat tajās, kuras ir matrilineāras, un to nosaka pēc, ja nemaldos, 7 faktoriem, tostarp "iespēja ieņemt politiski nozīmīgas lomas" un "kontrole pār savu ķermeni". T.i., ambients, kultūras noteikts seksisms ir *visur*, un to mazināt var tikai tad, ja šo faktu apzinās. (Un jā, seksisms strādā visos virzienos, un jā, arī sievietes to veicina, un nē, "ambientais seksisms" nenozīmē "cilvēki ir ļauni kretīni".) Parasta google search rezultāts => http://www.nyu.edu/classes/jackson/future.of.gender/Readings/DownSoLong--Persistence&Origins.pdf

Ditto ambients rasisms, cilvēku dalījums "savējos" un "svešajos" ir psiholoģisks mehānisms, kas darbojas arī tad, ja mēs apzināti to neieviešam, un, jo tālāk mēs šo "svešo" uztveram, jo mazāk mēs viņu spējam uztvert kā individualitāti. Tas gan diemžēl nav tikai par rasismu, tas ir par dajebko, kas nav "savējais", rasisms vienkārši vēsturiski ir bijis viens no redzamākajiem piemēriem. No citas operas man jau kādas 5 reizes ir ieteikts izlasīt Edward W. Said - Orientalism. Pieņemu, ka Saīda grāmatas varētu arī palīdzēt drusku tikt galā ar "Islama ideoloģiju", kuras dēļ tevi, nabadziņu, tik drausmīgi diskriminē un apsmej par no pakaļas izrautas "kritikas" izteikšanu, kāpēc gan man būtu kaut kas jāzina par tēmu, par ko runāju???

Un jā, visa tā figņa, ko tu saki par savu superīgo attieksmi pret citām rasēm/dzimumiem/orientācijām/whatever, Latvijas teritorijā būtu bijusi "progresīva" pirms apmēram gadsimta. Un jā, pussoli atpakaļ no šī būtu rasisms un seksisms, ja tu vari parādīt, kā pussoli atpakaļ *nebūtu*, you're welcome, jo es nevaru iedomāties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, šis laikam ir tas, ko sauc par pirmā kursa antropoloģijas studenta kompleksu - visur saskatīt varas attiecības, dominēšanu, baltā vīrieša un rietumu logocentrisma hegemoniju u.tml. parasti gan šāda poststrukturālisma un sociālā konstruktīvisma intoksikācija skar tīņus pirmajos studiju gados, bet tas laikam ir kā ar vējbakām - ja neizslimo jaunībā, tad brieduma gados šī domāšana nāk ar daudz smagākā sekām un tu beigās kļūsti ar kaut kādu Noamu Čomski.

kas tieši šobrīd r-eiropā un Latvijā sievietēm liedz ieņemt politiski, akadēmiski, komericāli nozīmīgus amatus, ja tāds ir viņu mērķis? ok, var teikt, ka meitenes audzina tā, lai viņas negribētu ieņemt šos amatus, bet kā noteikt to, vai izvēle ir brīva, vai ieaudzināta? tādas brīvas izvēles savā ziņā vispār nav, jo audzinot dimumneitrāli, vecāki taču arī ieaudzina kaut kadus priekšstatus. problēma man šķiet rodas tad, kad sieviete vai vīrietis grib pašizpausties veidā X, tomēr viņam to neļauj darīt, bet kāda jeģa ir runāt un cīnīties pret kaut kādu efemēru "ambiento seksismu", jēdzienu, kas nozīmē visu un tāpēc nenozīmē neko?

Saīda Orientālisms ir garlaicīga literatūra, jo nebeidz uzskaitīt stereotipus, kādos rietumi raksturo austrumus, bet tieši tas pats taču notiek arī pretējā virzienā - jebkuras divas kultūras satiekoties, veido šādus vispārinājumus, tāpēc es nesaprotu, kāpēc viņa darbs tiek uzskatīts par kaut ko tik būtisku, jo tas visu laiku stating the obvious un apsūdz rietumus. varbūt doma ir tāda, ka kaut kas ir jāmaina? tādā gadījumā rietumi šobrīd dara daudz vairāk kā austrumi.

es nesaku, ka Islama kritikai nevajag pierādījumus, bet gan to, ka SJW apgalvojumiem burden of proof ir mazāks, jo, piemēram, izteikums "tas ir sistēmisks rasisms" tiek uztverts kā kaut kas apriori patiess un netiek prasīti pierādījumi. prasību pēc pamatojuma ir aizstājusi virtue signalling, kur svarīga ir apmaiņa ar atslēgas vārdiem, nevis fakti, atbilstība un novērojumi.

ok, man laikam ir progresīvisma disleksija, jo es tiešām nesaprotu, kādā veidā "polite ignorance" var kādam kaitēt. ja man kaimiņos dzīvotu bēglis-gejs-lesbiete-whatever, es neko sliktu par viņu nedomātu, iedotu arī sāli, vai cukuru, ja viņam aptrūktos, bet es neuzskatu, ka man ir kaut kā specifiski jābūt ieinteresētam viņa "kultūrā" un "jāsaprot" viņš, vai jātaisa bēgļu-geju-transvestītu awareness kampaņa - lai to dara satori.lv redakcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien jēga ir revidēt izglītības sistēmu iztīrot to no *pašsaprotamiem* stereotipiem, t.i. priekšstatiem kas ir vispārpieņemti un pašsaprotami bet tajā pašā laikā aplami, konkrētajā apskatāmajā sfērā tie ir priekšstati par dzimumu lomām.

Es saprotu tā.

Problēmas risinājums ir 3 fāzēs:

1.fāze: likumu sakārtošana tā, lai nebūtu legālas diskriminācijas. Tas rietumu valstīs un to analogos (eiropa, z-amerika, austrālija) jau pa lielam ir izdarīts, tev taisnība.

2. fāze: izglītības audzināšanas sistēmas revīzija, iztīrīšana no dzimumu lomu stereotipiem. [te 2a: šādu stereotipu izpēte/ apzināšana, ar ko nodarbojas dažādi gender study un tml]

3. fāze: sabiedriskās domas un sabiedrībā disseminēti priekšstatu nokoriģēšana un stereotipu novēršana sabiedrībā vispār.

Cik es saprotu mēs esam fāzē 2a, dažādas nomales vēl nav sākušas fāzi 1.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ar to fāzi 2 diezgan variabli pie mums. Piemēram, pēc noteikumiem darbmācību/mājturību skolēns var izvēlēties pēc paša ieskatiem, tomēr ir joprojām skolas, kur izdarīt izvēli atbilstošu dzimumlomām mudina ne tikai skolasbiedri, bet pat mācībspēki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tāpēc jau es saku, ka 2 fāze mums ir aktuāla.

(Reply to this) (Parent)

vēl ir tāds neliels moments, ka "izvēlēties pēc paša ieskatiem" nozīmē izvēlēties "puiku" vai "meiteņu" darbmācību, un no otras nedabūt neko. tieši nesen dzirdēju viena vecāku pulciņa žēlabas par šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

odnaka!

(man šķiet, ka maniem sīčiem ir kopīgā darbmācība, cik nu viņiem tā vispār ir. bet toties diskriminē pēc reliģijas un visiem liek mācīties sociālās zinības :D)

(Reply to this) (Parent)

Paga, paga, lēnītēm. Tajā brīdī, kad es saku "ambients seksisms/rasisms", tad tā ir kaut kāda retorika un huiņa vispār, un dajoš konkrētus pētījumus un statistiku, bet tad, kad tu saki "virtue signalling", tad tev nav jānāk pretī ar konkrētu pētījumu par to, ka toč-toč visa saruna par seksismu un rasismu ir tikai apmaiņa ar atslēgas vārdiem?

Un ievēro, ka es pat nekādā veidā neapgalvoju, ka tev tagad vajadzētu cīnīties pret kaut kādu efemēru ambientu seksismu/rasismu vai ka necīnīšanās tevi padarītu par sliktāku cilvēku. Viss, ko es teicu, ir, ka "izturēties pret cilvēkiem atbilstoši viņu spējām un prasmēm" nav nekāda briesmīgi progresīva pozīcija (kā jau tu norādi, šis līmenis jau ir sasniegts, un "eu, davaj ievērojam likumdošanu" ir vienkārši "davaj esam normāli"). (More to the point, dzimumneitrāla audzināšana, manuprāt, nav reāli sasniedzama un diez vai ir vajadzīga, kā jau es iepriekš teicu, man normāls pirmais solis šķiet apzināšanās, ka eksistē dzimumu (rases, reliģijas, whatever) stereotipi, kurus nevajadzētu pieņemt kā patiesību.)

Turklāt tu tagad ar plašu žestu izcel ārā to pašu argumentu, ko es saku jau pašā sākumā - ka vārdu "seksisms/rasisms" lietošana nestrādā, jo bieži vien cilvēki to nesaprot tā, kā tas ir domāts. Tāpēc varbūt iesākumā pievērs uzmanību tam, kas ir actually pateikts, nevis tam, ko kaut kāds efemērs SJW saka tavā galvā?

Un, ja tu gribi nodarboties ar polite ignorance, džīzas, nu nodarbojies. Negribi taisīt kampaņas - netaisi. Negribi interesēties par citām kultūrām - neinteresējies. Gribi, lai tev neviens nestāsta, kas ir ambientais seksisms - nu, ēēē, neprasi pēc pamatojuma šīs frāzes lietojumam. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt es arī esmu stulbs stulbenis, bet nav man īsti skaidrs, kāpēc lai "skrienam taisīt seifspeisus, kampaņas un kvotas" būtu progresīvāka poza par "izturēties pret cilvēkiem atbilstoši viņu spējām un prasmēm".

Pirmajā variantā noteikti ir vairāk aktīvisma un pozēšanas, bet neredzu, kāpēc tur būtu vairāk progresa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ēmm. Ar vārdu "progresīvāks" es nebiju domājusi "automātiski labāks jo progress vienmēr ir labāks!!!", es biju domājusi "tāds, kas sper soli tālāk dotajā virzienā" vai trešais punkts skalā "regress-status quo-progress". Ja tu gribi ieteikt kādu piemērotāku terminoloģiju, droši.
Vai šis solis ir jāsper, kāds no tā labums, kā tieši to darīt un vai cilvēki to dara tāpēc, ka grib zīmēties ar savu kruto aktīvismu apmēram tāpat, kā grib zīmēties ar jauno aifonu - dafigviņzina, man nav datu.

Par praktiskajām implementācijām varu spriest tikai no ļoti ierobežotas pieredzes: safe space es esmu redzējusi vienreiz (bet LGBT+ safe space SF konā Somijā, visticamāk, nav reprezentatīvi), kvotas praksē esmu realizējusi, bet reverse seksisma virzienā (tb "davaj darām tā, lai katrā grupā ir vismaz viens džeks", kas droši vien nav reprezentatīvi), piedalījos olšūnu piketā. Pirmais manā pieredzē bija pilnīgi neitrāla pieredze, otrais droši vien pozitīvs (bet šis gadījums nenozīmē, ka visas kvotas visur ir pareizi), trešais pat nebija domāts kā progresīvs, jo pa lielam tikai saglabāja status quo (līdz nākamajai reizei, kad kādam sagribēsies izvilkt šo likumu) - bet tāds arī bija mērķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, nu okej, divi dažādi lasījumi vārdam "progress". Kas joprojām ir nedaudz fanīgi, jo teiksim pie tehnoloģiskā progresa parasti var konkrēti redzēt, kādā veidā jaunās lietas dod kādu labumu. Tur, jaunas zāļu vielas, robotu rociņas amputētajiem, kaut vai jauni atklāti melnie caurumi (jo labāk saprotam, kas notiek tajā figņā, kurā mēs visi dzīvojam).

Ar sociālo progresu, nez. Ir reizes, kad to var redzēt (tie paši olšūnu protesti), ir reizes kad moš esmu par stulbu, lai noķertu to pozitīvo momentu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tāpēc jau, kad runā par sabiedrību, vārdu "progress" lieto ļoti piesardzīgi (my bad šajā gadījumā, es vnk nevarēju izdomāt neko piemērotāku, kas nebūtu čerez žopu pateikts) & bez implikācijas par to, ka tas ir automātiski labi.

(Reply to this) (Parent)

Protams, ka ne visa cīņa par vienlīdzību ir virtue signalling.

Virtue signalling IR pašapmierinoša operēšana ar poststukturālisma/postkoloniālisma/PC žargonu, visādas safe space/body positive/white male privilege guilt/multikulturālisma "we need to hear their story" doktrīnas u.tml.

Virtue signalling NAV konkrētu problēmu risināšana. Piemēram, kaut kāda Babītes pamatskola zēniem neļauj izvēlēties mājturību, vai meitenēm darbmācību - LV feministi iet protestēt, sūta meilus un ķēdējas pie margām. Labs piemērs bija protests pie saeimas par olšūnu donēšanas tiesībām. Kādai sievietei maksā mazāk par identisku darbu - darba devēju čakarē, kamēr viņš šo netaisnību izbeidz un tādā garā. Tāpat, ja kāds fiziski aizskar bēgli, tad ziņošana policijai un nosodījums nav virtue signalling, bet, ja kāds izsaka aizdomas par Islama ideoloģijas kompatibilitāti ar rietumu demokrātiju, tad apsūdzēšana ksenofobijā un Islamofobijā ir virtue signalling, jo tā vietā, lai piedāvātu argumentus kāpēc Islams tomēr ir savietojams ar lib. demokrātiju, oponents tiek pārkliegts ar "thats racist!" un "that's islamophobia!" tropiem (atsaucoties uz K. Vērpes rakstu par tropiem, kas raksturo domāšanas slinkumu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeah, well, šis arguments man šķiet totāli korekts, es gan nezinu, cik lielā mērā piemērojams kā knee-jerk reaction katru reizi, kad tiek lietoti tie vai citi termini ;) bet es nebrīnītos, ja nupat mēs būtu godīgi izrādījušies, esot vienā nometnē.

(Reply to this) (Parent)

*izkasījušies, stupid autocorrect

(Reply to this) (Parent)