Man liekas, ka ar tādu pieeju tu dabū mūžīgos un neiznīdējamos "valsts ienaidniekus" un "domu noziedzniekus", pret kuriem cīņu var vest bezgalīgi ilgi, neatkarīgi no tā, vai viņi vispār pastāv un izdara kādus noziegumus.

Jo vairāk pie tagad populārās idejas, ka patiesībā visi ir rasisti, seksisti un stereotipisti, un ja to kkā nevar redzēt, tad tas tikai nozīmē ka tas isms ir "ambients".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc mēs nevis cīnāmies pret ideju nesējiem kā personām, bet apskatam/ izpētam/izvērtējam un kritizējam dažādas idejas un plānojam lietas atkarībā no apskatīšanas/ izpētes rezultātiem

(Reply to this) (Parent)

nu nē, tas, ka pastāv ambients seksisms, nekādā veidā neimplicē to, ka cilvēks, kas no tā gūst labumu, ir seksists. tb lielākajā tiesā gadījumu tu tur neko nevari darīt, bet ir vērts to apzināties.

nu tb konkrēts piemērs: mūsu sabiedrībā tiek pieņemts, ka vīriešiem ir jādara smagi darbi sieviešu vietā arī tad, ja sieviete ar to mierīgi tiek galā. čalis tramvaja pieturā piedāvājas man palīdzēt iecelt bērna ratus tramvajā, un es piekrītu. šajā gadījumā es esmu ieguvēja no ambient seksisma, bet man praktiski nav jēgas un iespēju pret to cīnīties (ibo absolūti nevienam nekļūs labāk no tā, ka es čali pasūtīšu dirst ar visu viņa palīdzību).
tajā pašā laikā, ja, piemēram, tramvaja pieturā ir čalis ar kruķiem un lielu maisu, un visi iesaistītie ir apzinājušies, ka "veči palīdz sievietēm, sievietes neceļ smagumus veču vietā" ir nevis dabiskā lietu kārtība, bet vienkārši stereotips (ambient seksisms), tad būs daudz vieglāk un nesāpīgāk izveikt procesu "palīdzēt čalim iekāpt tramvajā".

(Reply to this) (Parent)

vispār literatūra ir labs piemērs.
nav pamata domāt, ka spēja labi rakstīt ir atkarīga no dzimuma, un, lai arī situācija ir mainīga, droši vien seksisma ietekme grāmatu izdošana nav liela (recenzijas ir cits un sarežģītāks stāsts).
bet iesācēja līmenī dzimumu sadalījums ir apmēram 1 čalis uz 10-20 meitenēm. acīmredzot kaut kur tur ir slēpts un neapzināts seksisms - vai nu meitenes tiek vairāk stimulētas, vai puiši neuzskata, ka rakstīt ir pačotīgi, vai abējādi, vai kaut kas vēl cits.
literatūrā diversitāti mēs gribam. ignorēt situāciju nav ok (riskējam zaudēt vīriešu balsis). taisīt publisku kampaņu stulbi. mainīt izglītības sistēmu - ilgi un čakars, un kkā stulbi. līdz ar to reizēm neoficiāli ir neliels biass puišu labā (piem. uz nodarbībām no 4 viduvējiem autoriem izvēlas puisi), kopumā vīrieši droši vien tiek vairāk ievēroti un ir safe space elementi (tb es uzrūcu, ja vesels bars meiteņu stāsta puisim, ka viņš to nevar saprast, jo nav sieviete). kopumā - pētījuma par to nav (un droši vien tas būtu ļoti triviāli kko tādu pētīt), bet metode *laikam* strādā, t.i., nav tā, ka starp trū rakstniekiem arī jaunajā paaudzē vīrieši būtu retums.

(Reply to this) (Parent)