smadzeņu darbības blakusprodukts
Virtuve 
5th-Aug-2014 10:15 pm - Klik, klik, klik
Man jau likās, ka man vairs nav, ko cibai teikt, bet šodien jauki saklikšķēja lietas.

Brīvdienā bijām piepurva ezerā peldēties. Sākumā bija prieciņi par brišanu pa sfagniem, kas augšā silti, apakšā vēsi un jauki žļurkstīgi, tad prieciņi par brūno ūdeni. Iznākot ārā gan, pārlaid rokas pār ķermeni un samulsti, jo pēkšņi esi iemiesojies gliemī. Viss sildens un gļotains. Tāds normāls khtulu.

Kolēģi jau protams sāk spriedelēt par to, kas tad tur tāds savairojies un nākamā pelde tiek pavadīta ar tekstiem - jāiet papildināt ādas komensāļu slānis.
Bet tālāk par - būtu jāpaņem līdzi, jāpaskatās, varbūt jāpaaudzē - netikām.

Šodien vēstam savus piedzīvojumus cīnubiedram, kas saka, "bet es taču par to ekoloģijā referātu rakstīju" Tad nu iepazītaties - Gonyostomum semen )
2nd-Jun-2014 08:58 pm - krāsiņas, tātad
Internetos klejo bilde par vīriešu un sieviešu atšķirībām krāsu nosaukšanā

Tomēr vai eksistē kāds bioloģisks pamatojums šīm atšķirībām?
teksts, bildes, saite uz testiņu )
26th-May-2014 10:54 pm - IGOR!!!
Skolās visi mācās par plakantārpiem, no kuriem planārija parasti stādīta priekšā kā tipisks neparazītisks plakantārps. Filmiņa ar melnu planāriju .Planārijas ir nelieli (līdz 2 cm gari) tārpiņi, kas dzīvojas dīķu apakšā, un ir samērā vienkāršas uzbūvē.

Tām ir gaismjūtīgas acis un nervu sistēma, kas ļauj sarauties un izstiepties. Tāpat tām ir gremošanas sistēma, kas sastāv no rīkles, kuru tā uzstumj virsū apēdamajam objektam, un kanālu sistēmas, kas caurauž ķermeni, lai iznēsātu barības vielas.
Planārijas spēj vairoties dzimumceļā un pārsvarā planārijas ir hermafrodīti. Tomēr vismīļākās planārijas ir zinātniekiem, kas pēta reģenerāciju, jo tās spēj vairoties ar fragmentāciju - no ķermeņa daļas spēj izaugt vesels organisms. Vairošanās ar fragmentāciju ir samērā reti sastopama dzīvnieku pasaulē un sarežģītāki dzīvnieki spēj pārsvarā ataudzēt zudušos locekļus vai aizdziedēt kādu caurumu. Starp citu, arī slieku pārcērtot uz pusēm, atjaunosies tikai tā daļa, kur sliekai ir galva.

tālāk par planāriju reģenerāciju ar bildēm, nedaudz nežēlīgi )

Kāpēc es to visu stāstu
a) no tāda maza gabaliņa izaug vesels tārps, kruta!
b) interesanti pavērot un paštukot kā tāds tārpa gabaliņš zin, kur galva, kur pakaļa
c) vēl interesantāk vērot, kādā veidā citi pētījuši, kā tārpa klucītis zin, kurā galā galva jāaudzē
d) nu, un reģenerācija vispār ir aizraujoša
e) arī mazi, neizskatīgi tārpiņi ir būtiski un "īpašas sniegpārsliņas"
20th-May-2014 09:59 pm - zinātnē balstīta uzņēmējdarbība
Es gribēju rakstīt stāstu par zinātnisko rakstu, kurā noskaidrots (vai labāk teiksim, matemātiski aprēķināts) kādēļ zebrām ir svītras, bet citiem zirgiem un zirgu radiniekiem nav, bet rakstot un vācot atsauces un ilustratīvos materiālus man piedzima cita ideja. Ungāru kolēģi pētījuši kā dunduriem patīk sēsties uz dažāda svītrojuma un pleķojuma virsmām. Vēlāk tika izmantoti arī lipīgi zirgu manekeni. Tika konstatēts, ka uz virsmām, vai zirgu manekeniem ar zebras svītrojumu nosēžas vismazāk dunduru. Tad nu man ir piedāvājums līdzīgus pētījumus veikt arī Latvijā, tikai koncentrējoties uz audumu apdruku. Ražojot apģērbu sēriju Siena druvā ar zinātniski pierādītām dundurus atbaidošām īpašībām. Ja kāds šito arī īstenos, man lūdzu, vienu krekliņu par ideju.

bilde un maziņš raksta galiņš par pašām zebrām )
18th-Mar-2014 11:29 am - Kuda?!?
Kādēļ ir vērts staigāt kopā ar speciālistiem.

Izrādās, ka tās baismās skaņas, kuras var dzirdēt pie UK(?) vēstniecības Alunāna ielā, nav nekādi putnu baiļu saucieni, kurus atskaņo, lai atbaidītu putnus. Bet gan ierakstīti zvirbuļu ķildu un teritoriālisma čirpstieni.
Lai gan, varbūt neviens sevis cienīgs putns nelīdīs zvirbuļu ķildai pa vidu.
27th-Feb-2014 10:08 pm - cilvēks cilvēkam kurkulis
Taisot uzdevumus, atcerējos par video, kas mani dziļi iespaidoja bērnībā. Maza peļķe, kas lēnām žūst ārā. Peļķē peld kurkuļi, bet vietas kļūst aizvien mazāk un izredzes izdiedzēt kājas arī sarūk. Daļa no kurkuļiem beidz grauzt aļģītes, bet ātri uzaudzē lielu žokli, asu knābi un pārorientē diētu uz blakus esošajiem kurkuļiem. Svaigos kurkuļus saēdušies, tie ātri aug lieli un veikli pārvēršas par mīlīgiem varžkrupjiem. Kurkulis veģetārietis un gaļēdājs salīdzinājumam.

Video, lai parādītu jums, neatradu. Bet jūzeris snauts atrada
27th-Feb-2014 07:21 pm - pagriez nematodi
Viens no bioloģijā bieži izmantotajiem modeļorganismiem ir nematode C. elegans. Iecienīta, jo neliela (~1 mm), viegli uzturama, ātri vairojas un puscaurspīdīga - var visu ko iekšā redzēt. Cilvēki pat ir paskaitījuši - nematode sastāv no 959 šūnām

Bet ja gribās kārtīgāk apskatīties uz kādu nematodes daļu, tad cilvēki sāk kreņķēties, jo tas tārps kustās un lokās un nestāv mierā."Neizsamistiet!", saka zinātnieki. Ja nematodei iebaro baktērijas, kuras ir sajauktas ar magnētiskām lodītēm, tad vēlāk, izmantojot magnētu, nematodi var lieliski noorientēt.
atsauce
6th-Jan-2014 11:54 am - 100 veidi kā izmantot krupi
Sieviete baltā halātā dodas pie akvārija, izvelk neglīta paskata vardi (goda vārds, šīs ir neglītākās vardes, kādas es pazīstu) un injicē tai nedaudz urīna. Tie nav mani nomoda sapņi, bet gan leģitīms grūtniecības tests 50. gados. Ja vardei injicē urīnu no sievietes, kura ir stāvoklī, tās hormoni liek vardei pa nakti iznērst ikrus. Krustiņa vietā tātad ikru pikuči akvārijā. Vēlāk izrādījās, ka varžu vietā var izmantot krupju tēviņus, jo tiem, injicējot grūtas sievietes urīnu, trīs stundu laikā sāk izstrādāties spermatozoīdi, ko var viegli ieraudzīt vēlāk mikroskopā.

Ai šit jū not saite1 , saite2
5th-Jan-2014 10:53 pm - Ko es šodien uzzināju
Pirkstos nav muskuļu, visi muskuļi, kas veic pirkstu kustības, atrodas plaukstā un apakšdelmā. Pirkstos ir tikai cīpslas, kas savieno kaulu ar nepieciešamo muskuli.
13th-Dec-2013 08:16 pm - Atpakaļrāpuļi
Šodien sirdna pieminētais fakts, ka vēži nejūt sāpes, uzjundīja vāras atmiņas par lasītiem rakstu galiem. Pauzē starp "pilini, uzjauc, nesajauc kārtību, pilini, nesajauc!" nolēmu pavērties tīmeklī. Visplašāk masās ir izskanējis Norvēģu Dabaszinātņu universitātes ziņojums par to, ka vēži nejūt sāpes. Kā pretējs viedoklis visbiežāk tiek linkota šī grāmata vai stādīti priekšā šie britu zinātnieku pētījumi . Ja palasa pirmavotus, tad var saprast, ka bieži vien ir vērojams "britu zinātnieki ir atklājuši" fenomens - zinātnieku sniegtie dati nemaz neļauj izdarīt skaļos secinājums, kas atrodami presē. Fenomena izskaidrojumu komiksa formā skatīt šeit

es tagad parunāšu par vēžiem un sāpēm, jau iepriekš atvainojos jomas speciālistiem par nekorektu terminu lietojumu )
This page was loaded May 22nd 2024, 9:01 pm GMT.