Es gribēju rakstīt stāstu par zinātnisko rakstu, kurā noskaidrots (vai labāk teiksim, matemātiski aprēķināts) kādēļ zebrām ir svītras, bet citiem zirgiem un zirgu radiniekiem nav, bet rakstot un vācot atsauces un ilustratīvos materiālus man piedzima cita ideja. Ungāru kolēģi pētījuši kā dunduriem patīk sēsties uz dažāda svītrojuma un pleķojuma virsmām. Vēlāk tika izmantoti arī lipīgi zirgu manekeni. Tika konstatēts, ka uz virsmām, vai zirgu manekeniem ar zebras svītrojumu nosēžas vismazāk dunduru. Tad nu man ir piedāvājums līdzīgus pētījumus veikt arī Latvijā, tikai koncentrējoties uz audumu apdruku. Ražojot apģērbu sēriju Siena druvā ar zinātniski pierādītām dundurus atbaidošām īpašībām. Ja kāds šito arī īstenos, man lūdzu, vienu krekliņu par ideju.


Bet atgriežoties pie zebrām. Līdz šim pastāvēja vairākas hipotēzes kādēļ tad zebras ir strīpainas.
a) svītrainā zebru barā grūtāk nodalīt vienu upuri
b) melnbaltās svītras palīdz maskēties krēslā
c) lauvas neredz krāsas, tādēļ svītras palīdz maskēties no plēsējiem
d) melnbaltās svītras palīdz dzesēties gaisam, veidojot konvekcijas plūsmu apkārt zebras ķermenim
e) mušas un dunduri sliktāk redz zebras

Veicot matemātisko analīzi , kurā iekļāva zebras un to tuvākus vai tālākus radiniekus un kā svītru klātesamība sakrita ar plēsēju uzbrukumiem, cece mušu klātbūtni reģionā, gaisa temperatūru un citiem faktoriem, tika noskaidrots, ka vislielākā korelācija ar starp strīpainību un mušu daudzumu reģionā. Attēlā augšā zebru un zebru radinieku izplatība, ar strīpainajiem laukumiem atzīmēti strīpainie lopiņi, attēlā apakšā dunduru (sarkans) un cecemušu (zils) izplatība.