3/11/18 05:22 pmmana vecmamma esot daudzus gadus krājusi naudu savām bērēm, bet nomira, pirms paspēja kādam pateikt, kur tad īsti tas naudas žūksnis ir noglabāts. pagājuši jau 12 gadi, naudu neviens joprojām nav atradis.fun facts no ģimenes kopāsanākšanas nedēļas nogales |
running to stand still
there must be a light that never goes out
7/26/14 08:02 pmkatrreiz, kad es satieku savu brāļasievu Allu, viņa man paziņo trīs lietas: es izskatoties labāk kā iepriekšējā reizē, es labāk runāju krieviski, kā arī parastais regulārais jautājums par to, vai man ir un kāpēc nav boifrenda. tikko virtuvē, kur laikam ir sieviešu īstā vieta, mums bija regulārā pusgada saruna par visām trim šīm tēmām.vispār tā diezgan sirsnīgi, man patīk tādas rutīnas sarunas. vecmamma vienmēr jautāja, kāpēc es neēdu gaļu un vai esmu stulba, un tēvs vienmēr sauc randomā kaut kādas filmas un prasa, vai esmu tās redzējusi, tas ir kaut kādā mērā ļoti mierinoši - tādas tipiskas un rutīniskas sarunas. |
12/23/13 12:56 pmes kādu laiku cītīgi cenšos izklaidēt savu mazliet vairāk kā gadu veco brāļameitu, ar kuru spēlējos savā istabā, un viņa tādā savādā kārtā atrada manus franču valodas eksāmena gatavošanās materiālus, kurus nebiju aiztikusi kopš 2009. gada, un tos izmētāja pa visu istabu. es domāju, tā ir zīme.bet vispār viņa ir mazs laimīgs kukulītis, kurš smaržo pēc kēksa un kuru paliek arvien grūtāk nēsāt līdzi, bet viņu vismaz izklaidē tas, kā es dejoju pie spice girls. |
9/28/13 11:46 pmdažādu iemeslu dēļ un dažādās situācijās draugi mani uzteic par manām prasmēm uzturēt smalltalk'u par teju jebko. godīgi sakot, šīs prasmes nez kāpēc pazūd tieši brīžos, kad būtu visnoderīgākās, bet izpaužas brīžos, kad masku ballē runā ar čali, kas ģērbies bruņu tērpā un sit tev kanti. lai nu kā, es šodien ilgi runāju pa telefonu ar savu vecmammu, un man pieleca, ka vispār jau manas smalltalk'a iemaņas ir attīstītas tieši saskarsmē ar manu pārējo ģimeni. manai vecmammai, gluži tāpat kā visiem citiem manā ģimenē, ir ļoti lielas grūtības pabeigt teikumu un vispār kaut ko sakarīgu pateikt (ak, kungs, kādas mums reizēm mājās ir sarunas ar māti un tēvu, kad neviens nevar pabeigt teikumu un prasa viens otram tātad, ko es gribēju teikt?), nu lūk, un, runājot ar vecmammu, ir jābūt spējīgam ja ne izsekot tam, ko viņa saka, tad vismaz nemitīgi uzturēt sarunu par kaut kādām vieglām tēmām. šodien vecmamma, piemēram, aizpļāpājās par kādu pazīstamu dāmu, kuru es, iespējams, kādreiz mūžā esmu pat redzējusi, un viņa aizklīda pilnīgā kosmosā, un es tik otrā klausules galā uzdevu vienkāršus un ieinteresētus jautājumus, kaut gan sen jau vairs nesapratu, par ko ir runa. |
5/17/12 08:49 pm"es neesmu vecs, man vienkārši ir daudz gadu'' (mans tētis) |
11/29/11 10:57 pmmani vecāki, kā parasti, piedāvā alternatīvu pieeju valstī notiekušajam. šodien saņēmu šādu epastu (kas absolūti iepriecināja manu sirdi un garu, un arī prātu, jo es visu dienu sēžu mājā un rakstu eseju, tikko pirkstā iemetās krampis. hmmmmmmz.):Beerni! Mees ar teeti apsveeram iespeeju novēleet manu Krajbankas kontu juusu 80 gadu jubilejaam, sadalot uz liidzigaam dalaam. Jo varees iznemt 60 gadu laikaa. Taatad pat Agnesei uz 80 gadiem sanaaks. I lol'd. |
8/17/11 08:13 pmman nenormāli patīk mana vecmamma. viņas dēļ vien varētu mēģināt atrast līgavaini asap, jo ļoti gribētos vecmammu uz kāzām. kāzas pašas mazāk, bet vecmammai tur jābūt. |
2/11/11 08:27 pmrunājām ar māmiņu pa skaipu par dzīvi un tādām lietām, un šis likās pierakstīšanas vērts(es) - starp citu, mammu, es palieku arvien līdzīgāka tev (mamma) - ak, kungs, nē, tikai ne to. |
11/6/10 12:12 pmpiezvanīja māmiņa pa telefonu, lai paprasītu, kur es atstāju marķieri, un cita starpā uzdeva visādus muļķīgus jautājumus, ieskaitot to, vai vakar labi izballējos (nē) un vai man tagad beidzot ir pastāvīgs draugs. par pēdējo pasmējos un prasīju māmiņai, kas viņai tā liek domāt, un viņa teica, ka viņai tak nav žēl, lai jau man tiek. reizēm es tiešām brīnos, kā tik random vecākiem sanāca tik (salīdzinoši, protams) saprātīgi bērni. un otra lielā piezīme, kas bija jāpieraksta, bija par to, ka mani joprojām pārsteidz, ka kāds pazīstams saka starp citu, es lasu tavu cibu, un tas notiek arvien biežāk. gaidu, kad to pašu pateiks arī māmiņa.vienvārdsakot, sveikas visiem anonīmajiem lasītājiem tur, ārā. ceru, ka jums vismaz labi lasās un liekas interesanti. |
8/19/10 03:21 pmja pareizi atceros, tās bija 11. klases ziemas brīvdienas, es biju tikko iepazinusies un izšķīrusies ar ķīmiķi, bet ne par to šoreiz stāsts, vienvārdsakot, es biju Parīzē, un mēs ar brāli aizgājām uz Pompidū centru skatīties mākslu. es toreiz biju pārliecināta, ka pamatīgi besīju brālim, un laikam toreiz viņš mēģināja pierādīt, ka nav tiesa, un veda mazo, provinciālo māsu skatīties 20. gadsimta sākuma šedevrus. es nevaru izturēt daudz mākslas vienkopus, līdz 100 gleznām vienā reizē ir maksimums, ko varu uztvert, pēc tam jau viss izskatās pēc lielas ķēpas un nekas vairs nepatīk. liekas, toreiz bija tas pats, un pašu ēku es atceros daudz labāk par gleznām. brālis mani vadāja pa tām visām ejām, un galu galā mēs nonācām pie ''Melnā kvadrāta''. viņš toreiz piecas minūtes stāvēja pie šīs gleznas, murminādams kaut ko tādu kā ekselenti un satriecoši, es savukārt mēģināju iedziļināties, bet man absolūti nesanāca, un gāju tālāk. šodien beidzot izdomāju, ka laiks mazliet arī kultūrai, ne tikai matemātikai un alum, un pēc skolas aizgāju uz muzeju, viņiem te ir tāda kā Ermitāžas filiāle, kur tieši tagad ir 20. gs. sākuma gleznu izstāde, t.i., visādi fovisti, kubisti, pat daži abstrakcionisti un citi -isti. izstādei ir perfekts izmērs - tur ir 95 gleznas, kas ir tieši kā nākas manai aprobežotajai smadzenei, un, protams, pēdējais darbs izstādē ir... ''Melnais kvadrāts''. skatījos no vienas puses, skatījos no otras, izlasīju aprakstu gan angliski, gan (vismaz ļoti centos, bet tā valoda ir nenormāli idiotiska) nīderlandiešu valodā, un sapratu, ka nē. ja nav, tad nav, un laikam ir lietas, kuras es savā mūžā tā arī nekad nesapratīšu. Nospriedu, ka ''Melnais kvadrāts'' man laikam vienmēr būs tikai melns kvadrāts ar baltu rāmi apkārt, un braucu uz makdonaldu, jo vismaz tik daudz savā mūžā esmu iemācījusies, ka, ja tavs organisms kaut ko grib, labāk tam ir iedot kaut ko lētu un ātri, šoreiz - hamburgeru, nevis pēc tam mēģināt to sīko vēlmīti nomākt ar persikiem, āboliem un nektarīniem, lai galu galā vienalga norautos no ķēdes un viena hamburgera vietā apēstu divus.un vēl - man liekas, ( šī ir ideālā femme fatale ) |
7/29/10 10:04 pmpar visu pārējo vēlāk, bet īsumā: braukšanas eksāmenā izkritu, jo divreiz (lol) nogriezos no labās puses pa kreisi no vienvirziena ielas, man riebjas vienvirziena ielas ar divām joslām. vēl es, protams, noslāpu un notizlojos, bet tas tā. vistrakākais ir tas, ka es neko daudz nepārdzīvoju. īpatnēji. un tagad brālis ar sievu mājās, viņiem rīt jāiet uz kāzām, bet viņu čemodāni ir pazaudēti eiropas lidostās, un līdz ar to mēs tagad paniski brāļsievai meklējam kleitu starp manām kleitām un pieskaņotus lakatus. un Jaunais vilnis ar brāļa komentāriem ir smieklīgs. un rīt mēs iesim uz Inception, un pēc eksāmena zvanīju instruktorei, lai pateiktu Es ļoti atvainojos, bet es eksāmenā izkritu, un viņa mazliet pasmējās un teica, ka nekas traks. teica, lai mēģinu vēlreiz.nu un, godīgi sakot, nekas traks jau nav. izņemot to, ka man jau atkal lien virsū kaut kādas mazvērtības lietas un kompleksi. varbūt es sevi ļoti cenšos apmānīt, bet tam nav nekāda sakara ar autobraukšanu, bet gan ar manu pievilcību. aiii. labāk klausīšos Pink Floyd un turpināšu tērgāt ar brāli. pietiek sevi čakarēt un pašai pist smadzeni. pietiek. |
7/22/10 11:46 pmpie mums te tagad mitinās mans brālēns, kurš šogad pabeidza 8. klasi, īsti nesaprotu, ko viņš šeit dara, bet tas tā. (nu, īsti attaisnojums atbrauca apskatīt Rīgu neder, jo uz centru viņš diez ko neraujas, un es laikam neticu, ka kāds varētu tāpat vien pie mums atbraukt ciemos - i mean, pat radu vidū mūsu ģimene ir visfrīkainākā) nu un tikko viņš tur tā dzīvojamā istabā sēdēja un blenza tukšumā, un mēs kaut kā sākām runāties. nav jau nekas pārsteidzošs, bet viņš, protams, vispār nelasa (un to paziņo ar tādu lepnumu), viņam tikai patīk skatīties filmas un spēlēt datorspēles. protams, kārtējo reizi es nespēju dot nevienu pietiekami lielu argumentu, kāpēc būtu jālasa, jo es nezinu, kāpēc ir jālasa, es tikai zinu, ka pati lasu kopš 5 gadu vecuma, kad vispār iemācījos atpazīt burtiņus. vienlaikus ar šo te savu atklāsmi, ka nemāku izskaidrot, kāpēc ir jālasa, sapratu, ka man nemaz nebūtu nekā, ko viņam iedot palasīt. es 8. klasē lasīju Vonnegūtu un Ziedoņa epifānijas, man šķiet, ka šoreiz tas īsti nedarbosies. varbūt uzreiz ķerties pie smagās artilērijas un dot viņam Remarku? es nekad neesmu fanojusi par Remarku, šķiet, es pat nevienu viņa grāmatu neesmu izlasījusi līdz galam, bet puikām taču it kā patīk. vai Hemingveju, vai arī Selindžeru, protams, Uz kraujas rudzu laukā. jā, iespējams, tas pēdējais viņam pat varētu patikt, bet nu nez. bail jau tā nošaut greizi, ja nu viņš vispār pēc tam nekad nesāk lasīt. bet šovakar ar vārdiem nākamgad eksāmenā noderēs iestūmu viņam rokās pēdējo Ilustrētās Pasaules Vēstures numuru, lai vismaz kaut ko palasa. un vēl es iedomājos, ka varbūt ir jātēlo labā un draudzīgā māsīca un jāved puika uz kino, bet fail, visus bojevikus es jau esmu noskatījusies vienatnē. (no tiem, kurus vēl neesmu redzējusi, pievilcīgākie šķiet A komanda un Persijas princis - rekomendācijas, ieteikumi, viedokļi?)nu bet vispār es par šo visu tagad tā aizpļāpājos, jo paskatījos kalendārā un mani pārņēma gigantiska panika. es braucu prom tieši pēc divām nedēļām. divas nedēļas ir daudz, ja tev ir jāravē katru dienu kilometriem garas kartupeļu vagas, un divas nedēļas ir sasodīti maz, ja gribi sabučot visus draugus vēl vismaz trīs reizes, izballēties uz pilnu klapi, pavadīt maksimāli daudz priecīga laika ar vecākiem, dabūt to nolādēto datoru atpakaļ no servisa (tiešām, draudziņ, NEKAD mūžā nenodod labot Elko Vecrīga, tas nav tā vērts), pabeigt visas pusiesāktās grāmatas (kādas piecas šajā istabas galā vien), notievēt (hahahah) un, protams, dabūt tiesības. un, starp citu, no visiem punktiem tas pēdējais šķiet visvienkāršākais. jā, laikam vissakārtotākā nozare šobrīd manā ikdienā ir braukšana - es braucu katru dienu un diezgan daudz, eksāmens ir tieši pēc nedēļas. brālēns gan teica, ka es braucot labāk par savu brāli, kurš savulaik arī ar viņu braukājās, jēēēēs, vismaz kaut ko šajā dzīvē es daru labāk nekā mans brālis. bet vispār.. man ir reāla panika. es taču tik mērķtiecīgi uz to gāju, kāpēc man tik ļoti šķiet, ka nav laika un es neko neesmu paspējusi izdarīt, lai arī tikko, piemēram, aizsūtīju vēstulīti savai topošajai istabas biedrenei Hannai Montanai, tfu, Marijai no Austrijas. divas nedēļas. es atkārtošos, bet tas ir panikā paralizējoši maz. |
4/21/10 12:54 amsaņēmu vēstuli no māmiņasVai zobi ir vēl visi? Vai nav izdauzīti no klaudzēšanas vienam pret otru aukstumā? Rīt sola sniegu. Vai tev ir arī kāda jaciņa? Šeit rīgā ir vairākas kurtkiņas un pat mētelīši. Maximā patreiz ir lēti pledi ar piedurknēm, var pat kā mētelī iet. Stilīgi ! Lēti ! atkārtošos, bet mana māmiņa ir ģeniāla. |
4/18/10 09:15 pmpēc vairāku mēnešu ilga spiediena no manas puses vecāki šodien aizgāja uz Shutter Island. es esmu atmetusi cerības, ka viņi kādreiz noskatīsies Avatar, bet nu uz Skorsēzi viņus aiziet tomēr piespiedu. tikko zvanīju māmiņai, lai aprunātos par savām galvassāpēm (man vienmēr, i mean, vienmēr pēc sportiskām aktivitātēm sāp galva), vistas vieglākajiem pagatavošanas veidiem un to, kā viņiem patika filma, un bāc, izrādās, viņi aizgāja prom filmas laikā, jo māmiņai, ārstam ar 20+ gadu stāžu, bērnu slīcināšanas kadri likās pārāk biedējoši. un tētim savukārt esot sāpējusi kāja, un tāpēc vien bija jāiet prom. smieklīgākais jau ir tas, ka viņi katru gadu Lielajā piektdienā skatās Passion of Christ, bet tas acīmredzot nav pārāk šausmīgi. man ir tiešām interesanta ģimene, turklāt pēdējās dienās visas sarunas, kas man ar māmiņu ir bijušas, kaut kādā mērā skāra pasaules gala tēmu. viņi gaida pasaules galu kuru katru brīdi.savukārt man joprojām šausmīgi sāp galva, un Palanjuks ar savu Diary diez ko nepalīdz. jā, un vēl, diez, kā mums piegādā tos visus auglīšus un dārzeņus, un visus pārējos gardumus? ja tikai pa gaisu, ta jau jāiet uz superNetto ar lielo maisu un jāsapērkas nebaltām dienām, jo citādāk būs jāiztiek tikai ar pelnu putrām un pērnā rudens āboliem. |
4/9/10 05:22 pmes gribētu tik daudz ko pastāstīt, bet tā īsti nav vārdu. vakar braucām vakarā mājās, jau sen bija tumšs un bija vēls, un mēs tik ripojām uz priekšu, un tas bija tik.. forši. man ļoti patīk braukt naktīs, viss viens, ar kādiem transportiem. galvenais, lai būtu kustība un mūzika ausīs, un tumsa apkārt. šodien iesim uz teātri ar brāli, es nekad, liekas, neesmu gājusi ar viņu uz teātri, pat uz kino kopā pēdējo reizi bijām pirms gadiem sešiem, kad Parīzē aizgājām uz Nārnijas hronikām, es vēl ne vārda nesapratu franciski, un viņš man tipa tulkoja, bet tādā tipiskā garā viņš tulkoja pilnīgi ne pa ķeksi, jo tekstam bieži vien nebija nekāda sakara ar bildi. brālis, liekas, nekad tā arī nemainīsies, un tas ir tiik forši. man vispār patīk mana ģimene, viņi visi ir pilnīgi traki.cita starpā ar mani viss ir kārtībā, paldies par uzmanību tiem, kuri uzmanīgi sekoja līdzi manai monodrāmai divarpus nedēļu garumā. un vēl, ja nu gadījumā starp jums ir kāds, kurš skatās Vampire diaries un redzēja pēdējo sēriju - kā jūs sapratāt pašas, pašas beigas ar Deimonu un Stefanu? |
3/6/10 11:41 pmpirmīt stāvēju un runāju ar vecākiem, un atkal uznāca drausmīgas dusmas un gadiem ilgi krāts aizvainojums, kam es tik labi redzu iemeslus, cēloņus un iespējamās sekas, ja es neko nemainīšu, un man gribējās to visu kaut kur izrakstīt vai vismaz izkliegt. un tad es tomēr parādīju tētim tās savas nolāpītās bildes un izstāstīju, kāda man ir iecere, un viņš teica, ka ir labi, un liekas, tā bija pirmā reize ever, kad viņš kaut kā pozitīvi izteicās par to, ko es daru, bet tas nesniedz nekādu prieku vai apmierinājumu, jo es sevi pārliecinu, ka viņš to teica tikai žēluma dēļ.ir patīkami redzēt, kā lietas, kas vēl pirms gada man būtu sagādājušas pamatīgas problēmas, izrādās viegli izdarāmas un pārvaramas. un par pārējo es jums drošvien pastāstīšu kādu citu dienu, šodien es izskraidīju teju visus papīru veikalus no Stabu ielas līdz GC, un vēl mēs mazgājām kaķi, un pēdējo divu dienu laikā es esmu iztērējusi 1/3 no mēneša dzīvojamās naudas. jācer, ka vismaz grūbām vēl sanāks, lol. |
11/26/09 04:22 pmjēziņ, mani tā tracina, ka man zvana un kliedz, ka nesaprot, kur jābrauc. histērisms manī ir no māmas, viņi tagad maldās kaut kur pa spokpilsētu (nu mļe, tā tak nav mana vaina, ka viņi labo to stulbo tiltu un satiksme ir neizprotama, turklāt es esmu rūdīts kājāmgājējs, es neievēroju tādas lietas kā kur jāgriežas un tamlīdzīgi, mani interesē puķītes, gaismiņas un smaržiņas, sasodīts)es esmu dusmīga un bēdīga, un tas, ka viņi brauc, vairs nekādu prieku nesagādā. stūūūlbais histērisms. |
10/24/09 02:01 pm - par tiem mūžvecajiem onkuļiemsaruna ar tēti- pag, kur īsti tu vakarā iesi? - uz Haraldu Sīmani - jā, man liekas, tavs brālis arī uz viņu savulaik gāja jā, un vēl parasti cilvēki izpleš lielas acis un brīnās, kad saku, ka pirms gada biju uz Dilana koncertu. Kā, bet viņš taču ir miris! viņi parasti iesaucas, un es tālākās minūtes pavadu skaidrodama, kāpēc Dilans ir dzīvīgāks par dzīvīgu. |
7/19/09 03:20 pm - home lifemāma visu laiku atgādina, ka jāēd zemenes, tēvs, kā parasti, īgņojas un pārmet, ka manis nekad nav mājās, un brālis atbrauks 5. augustā. tik stulbi, jau atkal es braucu prom, kad viņi atbrauc.un kaķis uz stalažām guļ tik skaisti. rāmā, rāmā māju dzīve |
5/18/09 10:01 pmtā kā iemeslu, lai es izietu no istabas, pēdējā laikā paliek arvien mazāk, un tā nu māma nāca runāties ar mani pati, ja reiz es ar viņu visa vakara garumā biju pārmijusi max 2 teikumus. kārtējo reizi prasīja, ko tad es domāju darīt tālāk, un tad bombardēja ar jautājumiem, ko es vilkšu uz izlaidumu. šodien sarunāju, ka klasesbiedrs sašūs man kleitu no vecām drēbēm, bet diezin vai māma šo ideju novērtēs. aii, izskatās, ka mamma visu šo skolas beigšanu uztver daudz svarīgāk par mani pašu. it sevišķi to svinīgo izlaiduma daļu, khehbet vispār manu desktopu tagad rotā šāda bilde, un tas ir tiešām iedvesmojoši. atcerēties, ka vajag prasīt no dzīves vairāk. un vairāk par vairāk.  since man pazuda visas ambīcijas pret dzīvi, tā kļuva vēl neciešamāka kā pirms tam. |
Powered by Sviesta Ciba