3/3/09 05:20 pmpasūdzējos mammai, ka man ļoti sāp kājas, vakardienas aerobika bija prātam neaptverami triki ar augšstilbiem, un uz manu piezīmi mamma atbildēja ar pašsacerētu dziesmiņu ar tekstu Lai tev sāp, lai tev sāp, lai tev ļoti, ļoti sāp. no vienas puses, jāpriecājas taču par mammas radošo garu, no otras - WTF? |
running to stand still
there must be a light that never goes out
2/22/09 09:09 pmzvanīja brālis, stāstīja, kā viņi vakar brauca, brauca, brauca uz Lizjē, kā vilcienā iekāpa tante ar sunīti, kā viņiem pārbaudīja biļetes, kā priekšā sēdošais aizmiga, bet viņi tik brauca. beidzis savu stāstījumu par to, kā viņi vakar brauca ar vilcienu, viņš paziņoja, ka kaut kādi zinātnieki esot atšifrējuši sengrieķu mūzikas pierakstu un atšifrēto mūziku ierakstījuši, un tad man bija jāaizver acis un jāiztēlojas, ka tas vīrietis, kas man dudina ausī no atskaņotāja, ko brālis otrā galā pielika pie klausules, ir Sokrats.es tiešām diezgan bieži jūtos kā prātīgākā no savas ģimenes, lai arī brālis taču it kā jau pieaudzis cilvēks, precējies un tā. un vecāki arī diez ko no viņa neatpaliek, pff |
12/24/08 11:10 pmmamma apsēdās pie galda un noteica, ka pīrāgs ir pilnīgs pārpratumsun šovakar baznīcā satikt klasesbiedru bija ļoti mulsinoši. |
12/24/08 02:49 pmvakar Bārda un kokles mani ļoti, ļoti apbūra, visu uzveduma laiku sēdēju gandrīz kā sastingusi un ievesta citā pasaulē. man liekas, ir maz tādu dzejnieku, it sevišķi vēl latviešu starpā, kuru dzeju var aprakstīt kā kaut ko ārkārtīgi trauslu un maigu, un Bārda viennozīmīgi ir viens no retajiem. bet vispār man mamma ir uzticējusi teju neiespējamo, t.i., tā kā es būšu vienīgais mūsu ģimenes pārstāvis ikgadējā baļļukā pie vecmammas Rēzeknē, man ir jāsagādā dāvanas visiem saviem brālēniem, māsīcām un pārējiem. man jau vispār ļoti patīk mani radi, viņi ir smieklīgi un forši, un man ir ļoti daudz brālēnu, viens par otru foršāks, bet izdomāt viņiem visiem dāvanas ir pāri pār manām iztēles spējām. vispār jau čomiem dāvanas atrast ir kudi grūtāk - meitenēm un sievietēm vienmēr var uzdāvināt kaut kādus auskarus, krelles vai citus karekļus. it kā jau visi vienmēr muld, ka dāvanas nav svarīgākais etc etc, bet tad, kad tu tiešām aizej pie kāda ciemos ar visu savu sirds siltumu un bez dāvanas, nez kāpēc pēc tam tevi vairs diez ko neaicina, lol. un šodien pusdienu ar māmu cepām pīrāgus, tētis ir izdomājis mani vasarā sūtīt mācīties pie sava teātra režijas, liekas, pasniedzēja Pēterburgā (jēziņ, cik tas onka ir kruts, pie tāda es tiešām gribētu mācīties), un manā jaungada to-do listītē jau ir vairāki punkti, tostarp nogriezt matus un iemācīties krievu valodu. un tad jau redzēs, vai ne.un vispār, jaunais Elbow albums ir fantastisks, lai gan es drošvien nespēju spriest objektīvi, Elbow jau vispār ir mana mīla. mazs sveiciens Ziemassvētkos, dārgie draugi |
11/1/08 04:31 pmzvanīja vecmamma, lai apsveiktu tēti dzimšanas dienā, bet viņš bija izgājis, tāpēc vecmamma izdomāja aprunāties ar mani. protams, kā vienmēr sarunā tika iepīts jautājums par manām mīlas lietām, kas pēdējā laikā nez kāpēc vairāk uztrauc manus radiniekus un draudzenes, nevis mani pašu. kad es vecmammu biju pārliecinājusi, ka nav neviena paša, viņa man dikti ieteica labāk iemīlēties tumšmatī, nevis čalī ar blondiem matiem, jo viņi ir skaistāki un vispār, man vienmēr ir labāk patikuši puiši ar tumšiem matiem.nu ko, kas man cits atliek - vecmammas taču ir jāklausa. |
2/10/08 03:41 pm(mamma man dod visvisādas lietas, ko pārnest no viena mājas gala uz otru.)-māāām, nu tu redzi, es vairs šito paņemt nevaru! -nu beidz, vēl tev taču ir paduse! mamma noteica pārmetošā balsī |
2/3/08 01:14 pmiemetu reliģiju vēstures grāmatu somā, iemetu Blaumaņa noveles un iešu sagaidīt brāli. man patīk, kad brālis ir mājās. un man patīk Blaumaņa noveles.vakar pārskatīju mājas grāmatplauktu, vī man dieniņ, kādas tur ir pērles! no dziļumiem izraku Bergmana Laulības dzīves ainas un mazu brošūru Teātra anekdotes. vispār kādreiz man bija stingrs princips nelasīt vairākas grāmatas vienlaicīgi, bet, liekas, kad sāku lasīt Nožēlojamos un nepabeidzu, šo principu atmetu kā dumju. tad nu tagad lasu kādas 7 grāmatas vienlaicīgi, jo savādāk laika nepietiek. stulbi, nekad nebiju domājusi, ka es arī tā kādreiz teikšu. nu, ka nav laika. |
1/21/08 08:18 pmliekas, es šodien saņēmu lieliskāko dāvanu ever. piedod, Laine, sarkanos, pūkainos rokudzelžus pārspēja mans tētis, viņš man uzdāvināja desu. desa kā desa, bet viņš man to pasniedza ar vārdiem, ka desa esot ļooti garšīga, pats pārbaudījis, un tāpēc no visas desas palika tikai pusdesa, tik garšīga šī desa ir/bija.mana ģimene ir vienkārši LOL. |
12/21/07 09:32 pm-mām, kuru no mums bija grūtāk audzināt: mani vai brāli?-bet es taču jūs nemaz neaudzināju! tāpēc laikam arī esam sanākuši.. well, tik fooorši. :) |
11/27/07 10:38 pm - niekigribētu daudz ko teikt, bet pirksti neklausa un slinkums valda. vien pierakstīšu dialogu, kas risinājās vakar no rīta, kad trešo reizi pēc kārtas pārģērbos.-māāāām, es esmu resna. -nu tad ietērpies maisā un kaisi sev pelnus uz galvas, gandarot par to, ka esi resna. pēc šīs frāzes es aizvēros un par to vairs nerunāju. |
11/16/07 10:08 pm - kārtējais lieliskais dialogs ar mammu-mām, man ļoti vajadzētu palasīt kādu anatomijas grāmatu. tev taču ir kāda, vai ne?-tu smejies, vai? es taču esmu ārsts, man to nevajag |
11/14/07 10:23 pmmamma manī vispār vairs neklausās. no rīta viņai stāstīju par saviem vakara plāniem, ka būšu vēlu, ap astoņiem vakarā, kad mani nevarēja sazvanīt, māma apzvanīja visas manas draudzenes, sacēla kājās visu viņai pazīstamo manu draugu pulku un sataisīja vispārēju paniku, jo viņai, redz, vajadzēja atcerēties skaipa paroli. sviests, reizēm man tiešām liekas, ka diez cik daudz tālāk par 13 gadu vecumu, kad bija jāatskaitās par katru soli, nemaz neesmu tikusi. lai gan šis gadījums manī izsauca zināmu smieklu lēkmi, kura, visticamāk, nebija labākā reakcija, kad kāda trešā draudzene zvanīja un prasīja, vai es esmu drošā vietā. jā, nu es sen jau zināju, ka mana ģimene ir lieliska, bet man tiešām nebija ne jausmas, ka ir šitik traki. :) |
11/11/07 05:05 pm - dažādinebūšu oriģināla, gribu atpakaļ vasaru. vai, vēl labāk, lai ātrāk pienāk nākamā.tētis sāka spiest sulu, tas uzreiz atgādināja vasaras dienas (un nedienas, protams), kad viņš kādos 9os no rīta mēdza ienākt manā istabā ar vārdiem klau, es te izspiedu sulu un nolika man pie matrača glāzi. ai, un vēl lai kurā virzienā arī vērstu savas domas, idejas or whatever else, visur atduros pret pašas domu, ka es taču esmu tikai 17gadīga ideāliste. manī nav tās pusaudziskās c'mon, esmu jau pieaugusi, es taču ZINU, ko daru sajūtas. ar katru dienu, ar katru domu sajūtos arvien mazāka. jā, nu teorētiķe no manis sanāks lieliska. that's for sure. |
9/24/07 08:28 pm - šodienasaņēmu dūšu, aizgāju uz dikti intensīvu aerobiku, pirmo reizi aerobikā mani sāka kratīt drebuļi pārslodzes dēļ, atbraucu mājās, sataisīju ēst, izmēzu virtuvi, izmazgāju drēbes, sagaidīju vecākus, māma pataustīja pieri, neizpratnē paraustīja plecus, aizsūtīja pie tēta, tētis pataustīja pieri, pasmējās un teica, ka virs 37 grādiem nav, māma ātri iedeva remantadīnu un iesprauda padusē termometru, tik tiešām, man ir 37 grādu temperatūra, un es negribu mācīties matemātiku.nez, vai tas ir iemesls neiet uz skolu rīt? lai nu kā, nevaru saprast, vai griezt čolku vai nē. jāiet pie friziera, bet nezinu, ko gribu. |
9/16/07 08:02 pmdialogs ar mammu ai, un vispār man ir problēmas ar vēderu, sūdzos mammai. ar tā izmēru vai saturu? ir viņas pretjautājums staigāju apkārt milzīgā t-kreklā ar uzrakstu channel your inner goddes, smaidu un klausos franču kristīgo regeju, un tak nav man nekāda goddes iekšā, tik vien kā liels bērns. ir labi. kuš. |
7/16/07 11:14 ambrāļa sieva mani lamāja, kad viņai pastāstīju par to, ka galvenais kritērijs manā čom-izvēlē ir tas, vai jams māk pareizi likt komatus. nav ko smieties, kam ta' mēs to latviešu valodu tik daudz skolā mocam pa riņķi, ja viss vienalga beigās iet gar ausīm? nu labi, tie ir vienkārši attaisnojumi, patiesībā tas tik svarīgi man ir tāpēc, ka tā Nelaimīgā Pirmā Lielā Mīlestība bija latv val ģēnijs ar pirmajām vietām olimpiādēs.Guntas mamma mani lamāja, kad paziņoju, ka gribu apprecēties jauna - nu tā, ~25. jo apprecēties gribu noteikti, jau brāļa kāzās metu zīmīgu skatu savam pavadonim, bet jo vecāka paliec, jo mazāk normālu, t.i., ņemamu vīriešu paliek. kā smejies, pēc 35 pat kaimiņienes bezzobainajam vīram sāk parādīties zināms šarms. bet mamma mani lamā tāpat, katru dienu. šobrīd viņa man varētu pārmest, ka nepļauju zāli. un vispār, šovakar būs riktīgs trādirīdi, vecmamma brauc šurp. vī man dieniņ, viņa ir briesmīgi smieklīga, kas gan manai ģimenei ir visnotaļ tipiski. |
5/17/06 10:29 am - nakedpa kalniem un lejām.no rīta pie mums mājās ielauzās/iebrida/ieskrēja/ieradās šizofrēniķis radinieks, kurš saka, ka mana mammīte viņu ir mēģinājusi indēt un ka mūsu māja patiesībā pieder viņam. šis tēta brālēns jau no agras bērnības manī ir izraisījis pretīgumu - kopš tā laika, kad viņš sāka mēģināt man uzmākties. un es ātri, ātri tinos prom, pat nepaēdusi brokastis, kamēr tētis mēģināja izsaukt ātros. bet tomēr bailīgi. vakar aizgāju padzīvojos pie basista pa slimnīcu, 2 stundas kā iekritušas melnajā akacī - laiks aizskrēja, pilnīgi nemanot. skumji, ka viņš brauks prom. JRT kinolektorijā noskatījāmies ar Daci filmu Naked. tik... netīri cilvēcīga. bohēmas ne-labā puse. par to, kāds tad izmisums, kad nav nekā. kad esi aiz-bohēmojies tik tālu, ka esi naked - ne fiziski, bet morāli kails. kad nav vairs nekā, kam pieķerties - tikai izmisums un skumjas, un pārliecība, ka Dievs ir ļaunums. un filmas beigas ar Džonija klibojumu lejup pa saules pielietu ielu [metafora?] mani apstulbināja, atbruņoja un iedeva pa galvu. tikai tā Freiberga lekcija no sākuma izbesīja - par kino nav jārunā, runāšana par kino ir tikai daiļliteratūra ar sacenšanos par spēcīgākajiem epitetiem. nevajag. |
Powered by Sviesta Ciba