brāļa sieva mani lamāja, kad viņai pastāstīju par to, ka galvenais kritērijs manā čom-izvēlē ir tas, vai jams māk pareizi likt komatus. nav ko smieties, kam ta' mēs to latviešu valodu tik daudz skolā mocam pa riņķi, ja viss vienalga beigās iet gar ausīm? nu labi, tie ir vienkārši attaisnojumi, patiesībā tas tik svarīgi man ir tāpēc, ka tā Nelaimīgā Pirmā Lielā Mīlestība bija latv val ģēnijs ar pirmajām vietām olimpiādēs.

Guntas mamma mani lamāja, kad paziņoju, ka gribu apprecēties jauna - nu tā, ~25. jo apprecēties gribu noteikti, jau brāļa kāzās metu zīmīgu skatu savam pavadonim, bet jo vecāka paliec, jo mazāk normālu, t.i., ņemamu vīriešu paliek. kā smejies, pēc 35 pat kaimiņienes bezzobainajam vīram sāk parādīties zināms šarms.

bet mamma mani lamā tāpat, katru dienu. šobrīd viņa man varētu pārmest, ka nepļauju zāli. un vispār, šovakar būs riktīgs trādirīdi, vecmamma brauc šurp. vī man dieniņ, viņa ir briesmīgi smieklīga, kas gan manai ģimenei ir visnotaļ tipiski.